sestdiena, 2018. gada 13. janvāris

[video] Fiskālie nosacījumi: stukturālās bilances nosacījums

Pirmais video sērijā par Latvijas skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem, izmantojot MS Excel tabulas.

Turpinājumā video skripts: 

Neatkarīgo fiskālo institūciju viens no svarīgākajiem darbības uzdevumiem ir spēt novērtēt fiskālās politikas kvalitāti caur disciplīnas prizmu J. Viens no instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā, ir skaitliskie fiskālie nosacījumi.

Latvijas Fiskālās disciplīnas likumā ir četri skaitliskie nosacījumi: strukturālās bilances nosacījums, izdevumu pieauguma nosacījums, pārmantojamības nosacījums un valsts parāda nosacījums. Dažkārt kā piekto skaitlisko nosacījumu mēdz saukt fiskālo risku deklarāciju, jo pamatojoties uz to likums nosaka minimālo risku rezerves apmēru. Kā mēs mēdzam arī citkārt teikt – tas plānais tauku slānītis nebaltai reizei.

Budžeta plānošanas fāzē ar šo nosacījumu palīdzību tiek izrēķināts, kādi drīkst būt maksimālie valsts budžeta izdevumi. Likums uzliek par pienākumu piemērot visstingrāko no nosacījumiem. Fiskālos nosacījumus izmanto gan plānošanā, gan arī vēlāk rezultātu novērtēšanā.

Pirmais no nosacījumiem ir strukturālās bilances nosacījums. Par to arī ir šis video.

Nedaudz vienkāršojot – budžeta jomā ar bilanci saprotam līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem jeb to, ka izdevumi nedrīkst pārsniegt ieņēmumus.

Savukārt strukturālā bilance nozīmē to, ka izdevumu un ieņēmumu puse jākoriģē ar tautsaimniecības attīstības ciklu un arī dažkārt ar ārkārtas jeb vienreizējo apstākļu izdevumiem vai ieņēmumiem. Strukturālā bilance zināmā veidā ir tāda kā tīrāka bilde jeb bilance ārpus cikla un citām ietekmēm, kas skaidrāk parāda to, kādā stāvoklī tiek izpildīts un arī plānots budžets.

Vēlamies parādīt, kā šie aprēķini izskatās praksē, izmantojot ekseļa tabulas. Šeit Jūs redziet, kā atrast attiecīgās tabulas Padomes mājaslapā.

Lai vieglāk uztvert, sadalīsim aprēķinus vairākos posmos:

Pirmais: valdības budžets jeb centrālās valdības budžets ir tas, kurš līdzsvaro pārējo budžetu veiksmes un neveiksmes, un tas nozīmē, ka pirmajā solī valdības izdevumus ierobežo no tā, kā tiek plānoti pašvaldību budžeti, atvasināto publisko personu budžeti un arī atbilstoši prognozēm par gaidāmajām korekcijām dēļ pārejas no nacionālās metodoloģijas uz Eiropas vienoto metodoloģiju, ko veic jau pēc fakta vēlāk Centrālās statistikas pārvalde.

Ar otro posmu varētu pabeigt aprēķinus, jo zinot gan minimālo strukturālo bilanci jeb to līmeni, kuru nedrīkst pārsniegt, vienreizējo jeb ārkārtas pasākumu apmēru un arī budžeta ciklisko komponenti, var izrēķināt to, cik daudz naudas drīkstēs valdība paredzēt tēriņiem.

Praksē tomēr ir nedaudz vēl jāveic iepriekšējie aprēķini, tas ir – gan pēc iespējas precīzi jāsaprot ārpuskārtas izdevumu vai ieņēmumu apmērs, piemēram, Latvijā tie ir nodokļu reformas izdevumi; gan arī tik pat precīzi jāspēj noteikt tautsaimniecības attīstības cikla fāze un katram gadam piemērot ciklisko ietekmi. Šeit redzam, ka nodokļu reforma kā vienreizējais pasākums atļauj izdevumus palielināt jeb atlaiž deficīta grožus, savukārt, šobrīd augošais cikls liek izdevumus samazināt un iegrožo deficītu.

Neskatoties uz to, ka jau esam sapratuši, kā ekselī tikām līdz valdības izdevumu apmēram, vēl ir trešais posms, kas ļauj noteikt to, kā tikām pie stingrākā lieluma attiecībā pret pieļaujamo valdības budžeta strukturālo bilanci.

Šeit redzam Fiskālās disciplīnas likuma 10.pantā noteikto vidēja termiņa strukturālās bilances mērķi -0,5% no IKP. Apmēram tas ir 160 miljoni eiro.

Tālāk redzam atļautās atkāpes no šī mērķa – pirmkārt, saistībā ar otro pensiju līmeni, otrkārt, saistībā veselības aprūpes sistēmas reformu. Kad sasummē mērķa līmeni ar papildus atļautajām atkāpēm, iegūstam jau krietni lielāku deficīta apmēru. Tālāk jau tiek piemērota iepriekš aplūkotā cikliskā komponente un vēl vienreizējie pasākumi (šeit nodokļu reformas kontekstā) un tā iegūstot nominālo budžeta bilanci, par kuru runājām pašā sākumā, kā starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.

Līdzīgi aprēķini tiek veikti arī piemērojot Stabilitātesun izaugsmes paktā noteikto mērķi – 1,0% no IKP apmērā. Un arī līdzīgi veicot aprēķinus mēs iegūstam nominālo budžeta bilanci atbilstoši Eiropas likumam. Šeit vienīgi aicinām ņemt vērā, ka Eiropas Komisijas aprēķini par Latvijas tautsaimniecības ciklisko komponenti atšķiras no nacionālā novērtējuma, kā arī nodokļu reforma netiek uzskatīta kā vienreizējs pasākums.

Pēc tam jau atliek vienkāršā aritmētika, kas liek izvēlēties no abiem rezultātiem stingrāko.

Paldies par Jūsu uzmanību!

Ar sveicieniem,
fiskālo nosacījumu grafomāne Dace