pirmdiena, 2019. gada 11. februāris

Īsumā par izdevumu veidiem


Šoreiz pavisam īsi par budžeta izdevumu veidiem. Faktiski pārdomām vienu no punktiem pielika Izglītības un zinātnes ministres teiktais par vajadzību domāt, kā apturēt sporta būvju celtniecību un virzīt līdzekļus skolotāju algām. Tas tik ļoti sagāja kopā ar pagājušā piektdienā lemto Ministru kabinetā jeb ar to, ka šeit vēlējos tikai nedaudz papildināt ar kādu niansi. Nodalot, un vienlaikus arī tomēr apvienojot kā līdzīgas abas ievirzes.

Piektdien tika pieņemta virkne lielāku un mazāku lēmumu par to, kur atrast naudu, lai nosegtu budžeta deficīta deficītu – kā arī varam saukt nu jau ierasto vārdu viepli "negatīvā fiskālā telpa". Jo tas ir atļautā budžeta deficīta apmēra pārsniegums. Šie lēmumi bija dažādi, bet daži no tiem skāra arī tās jomas, kuras šobrīd siltais ekonomikas cikls ļauj palaist vaļīgāk (piemēram, sociālie pabalsti). Savukārt uz šo atbrīvoto izdevumu bāzes tiek palielināti jau regulārie izdevumi, kā piemēram, algas (skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem). Retorika – kur radīsies nauda, kad ekonomikas cikls liks, piemēram, palielināt pabalstus dēļ nelabvēlīgākas ekonomikas situācijas (piemēram, bezdarba līmeņa izmaiņas)? 

Savukārt, priekšlikums virzīt sporta zāļu izdevumus, kas lielākoties ir Eiropas Savienības fondu finansēti projekti, uz skolotāju algu virzienu, kas ir regulārie valdības izdevumi – arī ir nedaudz līdzīgs ar iepriekšējo. Jeb… no finansēšanas avota, kas nav regulārie ieņēmumi, tiek domāts par regulāro izdevumu kāpināšanu. Un atkal neliela retorika – kur radīsies nauda, kad fondu projekti noslēgsies? Virziens ir labs, taču... arī es sev lieku mērīt daudz reizes, pirms saprast, kur nogriezt. 

Tas šeit pavisam īsi, pārdomās par budžeta ieņēmumu un izdevumu samērošanu. Regulāro izdevumu piesegšana ar labvēlīga cikla iespējām vai Eiropas fondiem diemžēl ir īslaicīga pieeja. 

Ar sveicieniem,
Dace

trešdiena, 2019. gada 6. februāris

Manas trīs priedes jeb budžeta bilance 2019. gadam


Šeit atkal nedaudz par aritmētiku.

Jā, Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā augsme 2018. gadā, un tā atšķiras no tā, kas tika prognozēts.

2018

2019


Prognoze
Ziņojuma informācija
Prognoze
Ziņojuma informācija
IKP faktiskajās cenās, milj. eiro
23 734
29 194
24 446
31 005
IKP faktiskajās cenās augsme, % 
7,4
8,0
6,2
6,2
IKP salīdzināmajās cenās augsme, %
4,2
4,8
3,0
3,0

Tik tālu iebildumu nav. Bet… tālāk nāk manas trīs priedes.. jo ir grūti akceptēt, ka Fiskālā padome saskaņoja 2018.gada oktobrī tālākos aprēķina pieņēmumus, kas ir ziņojumā. Vēlos nedaudz turpināt, kādas sekas izraisīja ekonomikas straujāka izaugsme 2018.gadā un kas netika līdz galam atspoguļots.

Vakardien un arī šodien Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē turpinājās diskusijas par fiskālo telpu. Tāpēc tomēr iedrošinos šeit kopsavilkt aritmētiku, kuru neredzu diskusijās.

Ārpus augstāk dotās tabulas Finanšu ministrija ziņojumā atstāj nemainīgus pārējos Padomes apstiprinātos rādītājus, ar to saprotot, ka netiek mainīts potenciālā IKP pieaugums un arī inflācija (šeit – IKP deflators). 

Tas nozīmē, ka, ja augsme 2018. gadā bija straujāka, tad cikliskā ietekme aiziet lielāka (skat. zemāk tabulā budžeta ciklisko komponenti) un līdz ar to arī budžeta bilancei jābūt ciešākai. Protams, ja vēlamies nepārkāpt noteiktos principus par pretciklisku fiskālo politiku. Spēju labos gados netērēt virs vidējām iespējām, lai sliktajos gados nav atkal strauji jācērpj viss nost.

Tabulā tik tas, kas manuprāt ir pazudis tulkojumā.

2019


Ziņojuma informācija
Informācija, kas man pietrūkst ziņojumā
IKP salīdzināmajās cenās, milj. eiro
Netika minēts
24 587 (mainās dēļ atjaunotā 2018. gada)
Potenciālais IKP, milj. eiro
Netika minēts
24 219
Izlaižu starpība, % no IKP
0,94
1,52
Budžeta cikliskā komponente, % no IKP
0,36
0,58
Budžeta bilance, % no IKP
-0,64
-0,42

Kopsavelkot – manuprāt būtu korekti ievērot līdz galam tās izmaiņas, kuras ietekmē 2018. gada izaugsme. Un šeit vēl tik jāpiezīmē, ka arī budžeta bilance -0,42% no IKP nav pārpalikuma bilance, bet deficīta bilance.

Ar sveicieniem,
Dace

trešdiena, 2019. gada 30. janvāris

Īsumā no nesenas konferences par inovāciju ietekmi uz darba tirgu

Pagājušajā nedēļā bija iespēja apmeklēt domnīcas "New Direction – the foundation for European Reform" organizēto konferenci "Automatizācija, nodarbinātība un darba nākotne: politisko un ekonomisko seku izzināšana", kur starptautiskie eksperti un akadēmiķi sprieda par automatizāciju, tās plānoto ietekmi uz nodarbinātību, kā arī darba tirgus nākotni kopumā, šķetinot saistītos politiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus. 
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nodarbinātības, darbaspēka un sociālo lietu direktorāta vecākais ekonomists Stējns Brūke, apvienodams konservatīvās idejas, vēstīja, ka tuvāko 15 līdz 20 gadu laikā pasaulē izzudīs 50% darbavietu, daudzas no tām jau tuvāko desmit gadu laikā, piemēram, automatizācijas dēļ. Attēlā redzam, ka daudziem darbiniekiem ir būtiski spēt atjaunot kvalifikāciju, lai atbilstu jaunajiem tirgus izaicinājumiem. "Nākotnē būs vērojama 'm2m' evolūcija jeb 'maschine to maschine' evolūcija (no vācu valodas), kas sevī iekļaus vienas tehnoloģijas saziņu ar otru tehnoloģiju. Piemēram, automašīnas automātiski spēs sazināties savā starpā." tā par  mākslīgo intelektu, automatizāciju un autonomajiem auto: kā tie mainīs pasauli un ietekmēs darba tirgu, papildinot uzsvēra Milānas Bikokas universitātes profesors Andrea Ģuričins.



Lielākā kļūda, apzinot automatizāciju, bijusi lielas sabiedrības daļas atstāšana uzmanības novārtā pagātnē, tāpēc nākotnē ir nepieciešams iedzīvotājus izglītot pragmatiskā virzienā, ņemot vērā tehnoloģiski attīstīto cilvēku vēlmi arvien pilnveidot savas zināšanas, pretēji tiem, kas neuzskata tehnoloģisko kompetenci par būtisku. Centrālās un Austrumeiropas drošība un pretterorisma apkarošana ir aktuāls uzdevums, taču tikpat aktuāli ir uzlabot transporta infrastruktūras.
Nodarbinātības izpētes institūta direktors no Vārvikas Universitātes Kristofers Vārhursts prezentēja savus uzskatus par robotu atnākšanu: no pieņēmumiem uz pierādījumiem par to ietekmi uz nodarbinātību. Universitāšu pasniedzēji būs pieprasīti, lai izglītotu studentus, taču dzejnieki un klauni – lai uzmundrinātu pasniedzējus!
Konferences otrajā daļā par darbu un darbinieku nākotni tiešsaistē uzstājās Jirī Braņika, eksperts no Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP), kurš runāja par prasmēm un darbu digitālajā laikmetā, ziņojot, ka 151 337 000 jaunas darbavietas tiks radītas no 2016. līdz 2030. gadam. Profesiju pieprasījums būs pakārtots: 1) IT zinātnes profesionāļi (mehāniskie inženieri); 2) manuālie darbinieki (skolotāji, ārsti); 3) pārdošanas un apkalpošanas darbinieki (frizieri); 4) kvalificēti strādnieki (kontrolētā vidē); 5) nekvalificēti strādnieki (nekontrolētā vidē).
Noslēgumā, vecākais sociālās aizsardzības speciālists Starptautiskajā darba organizācijā (ILO), Keniči Hirose, aktualizējot darba un sociālās aizsardzības nākotni, rezumēja, ka demogrāfiskā novecošana ir trends, un, visticamāk, nākotnē būtu nepieciešams ieviest "robotu nodokli", ja ražošanu veiktu roboti, savukārt tā būtu jauna konkurētspējas problēma, kura, viennozīmīgi, radītu jaunus izaicinājumus arī Latvijas darbaspēkam un tirgum.
Ar sveicieniem,
Helēna Anna
RSU pirmā kursa studente
Fiskālās padomes praktikante