Dažreiz var nebūt pilnībā skaidrs, ko Padome domā ar formulējumu “publiskais finansējums”. Vai runa ir par konkrētās nozares ministrijai piešķirto finansējumu? Varbūt mēs domājam centrālās valdības finansējumu un nepieskaitām pašvaldību budžetus? Lai uz šiem jautājumiem atbildētu, vēlējos sniegt nelielu ieskatu divās savstarpēji saistītās tēmās – (a) valdības izdevumu klasifikācija atbilstoši funkcionālajām kategorijām (turpmāk COFOG) un (b) vispārējā valdība (no angļu val. general government).
(a) Classification of the Functions of Government (jeb COFOG) ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izstrādāta valsts izdevumu klasifikācija, kuru izmanto dažādas starptautiskās organizācijas (t.sk. Eiropas Savienība). Šī iedalījuma mērķis ir sakārtot valsts izdevumus starptautiski salīdzināmā griezumā, kas atspoguļo valsts funkcijas un valsts nodrošinātos pakalpojumus. ESAO klasifikācijā ir šādas kategorijas:
i. Vispārējie sabiedriskie pakalpojumi
ii. Aizsardzība
iii. Sabiedriskā kārtība un drošība
iv. Ekonomiskā darbība
v. Vides aizsardzība
vi. Mājoklis un komunālā saimniecība
vii. Veselība
viii. Atpūta, kultūra un reliģija
ix. Izglītība
x. Sociālā aizsardzība
Skaidri redzams, ka šīs kategorijas ir samērā plašas un iekļaujošas (detalizētāks apraksts pieejams šeit). Tas ir apzināts lēmums, lai būtu iespējams korekti salīdzināt būtiski atšķirīgu valstu izdevumus. To var vienkārši ilustrēt.
Ne visām valstīm ir identisks ministriju klāsts. Piemēram, Latvijā ir 13 ministrijas. Igaunijā savukārt ir tikai 11 ministrijas, lai gan dažās no tām ir divi ministri. Ja mēs atsevišķi skatītu katru ministriju, mums bieži nebūtu vienotu atskaites punktu, lai veiktu korektu starptautisku salīdzinājumu, jo Latvijas ministrijas pilnībā neatbilst Igaunijas ministrijām. Ar citām valstīm, iespējams, atšķirības būtu vēl lielākas. Protams, gandrīz visām valstīm būtu institūcijas, kas atbild par izglītību, veselību un tieslietām, taču pat Latvijā un Igaunijā šī atbildība ir deleģēta atšķirīgām ministrijām. Piemēram, Latvijā ir Veselības ministrija, bet Igaunijā par šo jomu atbild Sociālo lietu ministrija (Sotsiaalministeerium).
Papildus jāmin arī tas, ka konkrētai valdības funkcijai novirzītie līdzekļi ne obligāti ietver visus atbilstošajai ministrijai piešķirtos līdzekļus. Piemēram, Kultūras akadēmija un Rīgas Stradiņa universitāte ir attiecīgi Kultūras un Veselības ministriju paspārnē, bet COFOG griezumā Kultūras akadēmija un Rīgas Stradiņa universitāte nodrošina izglītības funkciju, tāpēc ar šīm augstākās izglītības iestādēm saistītos izdevumus klasificē zem izglītības, nevis kultūras vai veselības.
Īsumā – COFOG valsts izdevumus klasificē atbilstoši funkcijai, kurai finansējumus novirzīts, nevis atkarībā no tā, kuras ministrijas budžetā tie ir iekļauti.
(b) Nav starptautiski vienotas pieejas atbildību un funkciju sadalījumam dažādos valdības līmeņos – dažās valstīs pašvaldībām ir lielāka autonomija un nodrošināmo pakalpojumu klāsts, bet citās tas ir ierobežotāks. Tas atspoguļojas arī atšķirīgajos budžetu apmēros. Piemēram, Igaunijā ir lielāks centrālās valdības budžets nekā Latvijā.
Šāda veida salīdzinājuma gan ir nepilnīgs, jo dod maldinošu priekšstatu, ka Igaunijā kopumā ir lielāks budžets nekā Latvijā.
Kad Padomes savos ziņojumos un komentāros veic starptautiskus salīdzinājumus, tā par atskaites punktu izmanto vispārējās valdības līmeni. Tas aptver visas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus. Tas nozīmē, ka vispārējās valdības budžets ietver gan centrālās valdības ieņēmumus un izdevumus, gan arī pašvaldību u.c. budžetus.
Vispārējās valdības budžets publiskās finanses pasniedz starptautiski salīdzināmā formā. Tas tiek aprēķināts, izmantojot Eiropas kontu sistēmas vienotos metodoloģiskos principus, pēc kuriem tiek aprēķināti visu Eiropas Savienības dalībvalstu vispārējās valdības budžeti. Šos aprēķinus Latvijā veic Centrālā statistikas pārvalde, kura aprīlī un oktobrī publicē aprēķinus - notifikācijas, kurās norādīta Latvijas vispārējās valdības budžeta bilance.
Ja salīdzinām Igaunijas un Latvijas budžetus vispārējās valdības līmenī, skaidri redzams, ka Latvijas budžets ir lielāks.
Padome tātad veic starptautiskus salīdzinājumus vispārējās valdības līmenī, izmantojot COFOG klasifikāciju. Izejot no šādas pozīcijas, ir vieglāk saprast, kāpēc Padome izsaka šķietami neticamu apgalvojumu, ka Latvijā noteiktas nozares ir pārfinansētas.
Eurostat dati par 2014. gadu liecina, ka, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, Latvijā nepietiekami finansēta bija (i) sociālā aizsardzība, (ii) veselība, (iii) aizsardzība un (iv) vispārējie sabiedriskie pakalpojumi. Savukārt finansējums (i) izglītībai, (ii) ekonomiskajai darbībai, (iii) mājokļiem un komunālajām saimniecībām, kā arī (iv) atpūtai kultūrai un reliģijai bija virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Protams, katru no šīm funkcijām var sadalīt vēl sīkāk. Tas parādītu, ka, piemēram, ne visi izglītības līmeņi ir vienlīdz labi finansēti. Tajā pašā laikā šie rezultāti liek pārdomāt, cik efektīvi tiek izmantoti budžetā pieejami līdzekļi.
Kopsavilkums
Kad Padome savos dokumentos veic starptautisku publiskā finansējuma salīdzinājumu, tiek izmantota COFOG klasifikācija, kas izdevumus sadala atbilstoši funkcijai, kuru tie pilda un nodrošina. Salīdzināt ministrijām piešķirto finansējumu starptautiskā griezumā nav korekti. Ne visām valstīs ir vienots jomu sadalījums un identisks ministriju skaits. Kā jau minēju, ministriju finansējums var tikt izmantots, lai nodrošinātu arī kādu citu COFOG funkciju. Piemēram, Veselības ministrija var finansēt medicīnisko izglītību, taču COFOG klasifikācijā piešķirtie līdzekļi tiks uzskaitīti kā izdevumi izglītībai. Būtiski ir arī skaidri saprast, par kuru budžeta līmeni ir runa. Padome savos dokumentos gandrīz vienmēr runā par vispārējās valdības budžetu. Tā ir plaša kategorija, kas ietver visus valsts un pašvaldību budžetus, kā arī valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu budžetus. Šajā līmeni ir korekti veikt starptautiskos salīdzinājumus, jo vispārējās valdības ieņēmumi un izdevumi tiek aprēķināti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un ierobežo valstij specifisku faktoru ietekmi, kas mēdz apgrūtināt salīdzinājumus.
Ar sveicieniem,
Emīls
