Ko paņemu šodien no nodokļu diskusijas vakar?

Pārskatāmība ieplānotās nodokļu reformas kontekstā ir ļoti svarīga. Ir lieliski, ka jau spējam tik daudz, ka ir pieejami publiski starptautiskie pētījumi, ka notiek neskaitāmas FM ekspertu sarunas ar partneriem. Tā vien šķiet, ka viņi dzīvo darbā un katru dienu atjauno savus modeļus ne vairs dienām, bet jau minūtēs. Taču – kā pēdējās dienās daudzi atgādina – drosmes vajag vēl vairāk. Jo pietrūkstot nodokļu reformas labo ieceru izmaksu aprēķiniem, tiek diemžēl nograuta paļāvība. Tas nekas, ka aprēķini būtu dinamiski – sabiedrība un eksperti pierastu, ka valsts pārvalde strādā un strādā dūšīgi. Varbūt pat notiktu jauns sabiedrības līguma atjaunojums – un kopā saprastu, ko vēlamies Latvijā – privāto sektoru, kas uztur iedzīvotāju vajadzības vai publisko sektoru, kas nodrošina šīs vajadzības (protams, šeit ļoti vienkāršojot).

Tagad pragmatiskāk. Kas ir tas, ko paņemu tālākam darbam?

• Bankas Citadele ekonomista Mārtiņa Āboliņa provakāciju (kā viņš pats to atzīmēja) – uzskatot, ka augsme nebūs tik jaudīga kā plānots no reformas, un kur tad mēs meklēsim resursus, lai segtu pārrāvumu ieņēmumos – vai palielinot deficītu? Labs un milzīgs solis ir sākt ar nodokļu atlaižu atcelšanu, taču ar to var nepietikt (17.slaids no FM vadošā eksperta Ilmāra Šņucina prezentācijas).

• Eiropas Komisijas ekonomista Jāņa Malzubra vēl lielāku drosmi – skaidri atzīmējot, ka Latvija ir izsmēlusi atkāpes attiecībā uz budžeta deficītu jau izmantojot tās – (1) pabeidzot 2018.gadā pensiju reformu (-0,3% no IKP) un (2) turpinot veselības aprūpes sistēmas reformu (-0,4% no IKP). Vēl kritiskāks eksperts bija pirmēji vērtējot nodokļu reformas ieceri, pasakot noslēgumā stiprus vārdus, ka nav skaidrs šīs dārgās reformas finansēšanas avots. Izmantojot EK modeļus (ar kuriem Latvijā arī strādā pētnieki), ekonomists pacēla tādas reformas ietekmes, kas pasaka – jā, nodokļu slogs mazināsies, bet ieguvēji būs vairāk iedzīvotāji ar vidējiem ieņēmumiem un reforma nemazinās nevienlīdzību.

Šajā brīdī ilgojos publiskajā diskusijā redzēt reformas izcenojumus, jo šobrīd aplēses turpina variēt plaši.

Ar sveicienu,
Dace

Publiskās un privātās partnerības iepirkumi: maksājam nākotnē

Labi zināms fakts ir ES fondu palīdzības noslēgums jau pēc 2020.gada (pēdējais plānošanas periods ir 2014.-2020.gads). Raugoties uz citu valstu pieredzi, kas arī bija ES fondu saņēmēji, ko tās izvēlējās kā palīgu, noslēdzoties fondiem? Ja raugām, piemēram, Portugāli, tad redzam – jā, viņi ir naski publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu slēdzēji. Vai tas būtu nākamais papildu finansēšanas avots arī Latvijā? Ja, jā, un, protams, arī ne tikai tāpēc, ir nepieciešams pārskatāms ietvars fiskālam novērtējumam.

Ko mēs zinām par PPP Latvijā un arī paskatoties ārpus Latvijas? Latvijā kopš 2009.gada ir likums, kas regulē šī veida valsts iepirkumus. Jo būtībā tas ir zināma veida iepirkums, ko organizē valsts. Ierastā iepirkuma gadījumā valsts nopērk preces/pakalpojumus un veic samaksu uzreiz, savukārt PPP ir arī sava veida iepirkums, taču samaksa (jeb projekta naudas plūsma) ir sadalīta cauri daudziem gadiem. Ir pieņēmums (zemāk attēls), ka abu veidu iepirkumi galā ir ar vienādu šodienas projekta vērtību, tacu PPP gadījumā maksājam vēlāk, nevis tagad.

Kāpēc šeit ir uztraukums mums? Tāpēc, ka šobrīd PPP ir arī minēts Fiskālo risku deklarācijā, kas iet kopā ar budžeta likumu, taču – tikai kā kvalitatīvais risks, kuram nav pievienots precīzs novērtējums. Labā prakse saistībā ar PPP paredz spēju novērtēt fiskālo ietekmi pa gadiem un arī juridiskās sekas sliktāko scenāriju gadījumā. Šeit vēl Finanšu ministrijai rūpīgs darbs darāms.

Un tomēr, kāpēc bažas? Tāpēc, ka manis pieminētā Portugāle, izmantojot šo instrumentu finanšu krīzē saņēma atsitienu pret budžeta bilanci, jo privātais partneris projektos atbildību nodeva valstij, tā padziļinot krīzi. Starptautiskais valūtas fonds PPP ietekmi vērtē kā nozīmīgu – no 1 līdz 2% no IKP.

Ja paskatāmies Latvijas piemēru (šobrīd reta, reta prakse) par Ķekavas apvedceļa būvi, tas kas mums ir zināms – kopējā summa 160 milj. eiro un arī redzam, cik tas maksās katru gadu Satiksmes ministrijas budžetā – sākot ar 2023.gadu un tie ir 8 milj. eiro 20 (vai 23?) gadu garumā. Šeit Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu, visiem bija skaidrs maksātājs un cik tas maksās. Sabiedrībai ir svarīgi saprast, ka tā nemaksās par ceļu (nebūs maksas ceļš), bet šie maksājumi ies ilgākā laikā privātajam partnerim.

Līdz ar to šeit būtu lieliski tikai pabeigt šo PPP projektu kvantificēšanu Fiskālo risku deklarācijā un norādīt, cik liela ir kopējā fiskālā ietekme un atcerēties regulāro (ikgadējo) maksājumu. Būtu lieliski sākt uzkrāt kopējos PPP projektus un redzēt to kopējo ietekmes novērtējumu. Pat ja ir pavisam neliela varbūtība īstenoties riskam, tomēr tiek caurspīdīgi redzama kvantitatīvā šī instrumenta ietekme. Tā ir laba risku vadības prakse.

Jo, protams, PPP nav brīvpusdienas abiem partneriem, bet gan ierasts valsts iepirkums ar garu atmaksas laiku. Fiskālais risks, kā māca citu valstu pieredze, ir būtisks krīzes gadījumos, kad privātā sektora partneris nonāk finanšu grūtībās un viss projekts nonāk valsts budžeta atbildībā arī ar smagākām juridiskām sekām, kuras ir lietderīgi caurspīdīgi salikt jau pirms līgumu slēgšanas.

Kopsavelkot – caur šo apcerējumu ir aicinājums izvērst aprēķinus ap PPP un iedibināt labāko praksi (zemāk tabula, 3.2.4.punkts dokumentā) šo projektu novērtēšanai – gan kopējam periodam, gan katram gadam, gan līgumu ietekmi. Lai nav pārsteigumu nākotnē, un ir skaidra kopējā uzkrātā fiskālā ietekme un riski, lemjot par nākamajiem šāda veida valsts iepirkumiem.

Ar sveicieniem,

Dace