Izdevumu kods

Vēl viena atziņa pēc īru fiskālās padomes semināra šajā nedēļā. Kā jau minēju arī iepriekšējā ierakstā, bija daudz problēmu punktu. Taču – bija arī cerību punkti. Kā pēdējais uzstājās finanšu ministrijas pārstāvis John McCarthy. Jau tajā laikā, kad viņš runāja, tik ļoti atgādināja mūsu ministrijas Nilu Saksu un kā vēlāk izrādījās – viņi abi ir lieliski sadarbības kolēģi Eiropas darba grupu līmenī.

Šis eksperts deva cerības par nākotni. Jo, protams, viņa prezentācija bija ļoti kritiska, taču vienlaikus viņš deva konkrētus padomus, ka ir cieši jāpēta parāda tendences dažādu procentu likmju un dažādu IKP augsmju scenāriju gadījumiem, bet – kas man likās vēl svarīgāk tieši sabiedrības novecošanās gadījumā – ir strauji jādomā par jaunu izdevumu kodu.

Pie tā, kāds slogs mūs sagaida jau drīz, ir jāspēj pārskatīt izdevumus. Jāspēj noņemt no budžeta to, kas sevi ir pārdzīvojis kā valsts sniegts pakalpojums. Ja to vēl vēlas sniegt privātais sektors – labi, lai dara. Taču privātais sektors būs vēl kritiskāks (par laimi!) un slēgs bodīti, ja tā nav vajadzīga.

Un... te ir cerība uz jauno paaudzi, kas apdomās, vai vajag dārgum dārgos tablo, ja viss ir pieejams tālruņos; ka jānāk jauniem ceļbūves inženieriem, u.t.t. Jānāk jaunām acīm, kas kritiski un stingri izrevidē novecojušas lietas. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka naudas nepietiks ļoti svarīgām jomām, kas ir sociālā apdrošināšana un kas ir veselības aizsardzība. Jau šobrīd esam pēdējā vietā OECD valstu vidū ar pensiju apmēru pret algām. Līdz ar to – ceļu jaunajiem, kas redz jaunu izdevumu struktūru.  :)

Ar sveicieniem,

Dace

Kad satiksies ilgtermiņa un vidēja termiņa prognozes?

Šodien īru fiskālā padome bija organizējusi lielisku semināru par fiskālās ilgtspējas jautājumiem, kas lika mirgot galva spuldzītei, uzdodot jautājumu – kad mūsu vidēja termiņa prognozēs parādīsies visi tie novērojumi, kas ir tik kritiski par Latviju ilgākam termiņam, t.sk. darba spēka samazinājums demogrāfisko apstākļu dēļ; ekonomiskās lejupslīdes ietekme uz migrāciju un sekas darba tirgū; pensiju kritiskā nepietiekamība, rēķinot pret darba algu; veselības izdevumu "melnā kaste": algas pret iekārtu izdevumiem un to kopējā pietiekamība/nepietiekamība; produktivitātes zemais līmenis; pētniecības investīciju ilgā un varbūtīgā atdeve, u.t.t.

No OECD kolēģu prezentācijas.

Potenciālā IKP augsme tiek lēsta līdz pat 2026.gadam, un tā nebūt nesamazinās, lai arī uz to brīdi jau būtu jāparādās kaut kam no tiem faktoriem, kas izsauc trauksmi visās sabiedrības, kas strauji noveco. Latvija arī tur ir viena no pirmrindniecēm Eiropas valstu vidū.

Vienlaikus ir arī pētnieki, kas met izaicinājuma cimdu par parāda ietekmi uz fiskālo ilgtspēju, liekot vēl un vēl pētīt augsmes un procentu likmju attiecības un pārliecināt, ka parāds tomēr nav brālis, lai arī kā neiemidzina ilgstoši esošās zemās procentu likmes.

Vienvārdsakot, kā allaž, daudz pārdomu vielas fiskālās ilgtspējas ziņojumam.

Ar sveicieniem,

Dace

Īsumā par izdevumu veidiem

Šoreiz pavisam īsi par budžeta izdevumu veidiem. Faktiski pārdomām vienu no punktiem pielika Izglītības un zinātnes ministres teiktais par vajadzību domāt, kā apturēt sporta būvju celtniecību un virzīt līdzekļus skolotāju algām. Tas tik ļoti sagāja kopā ar pagājušā piektdienā lemto Ministru kabinetā jeb ar to, ka šeit vēlējos tikai nedaudz papildināt ar kādu niansi. Nodalot, un vienlaikus arī tomēr apvienojot kā līdzīgas abas ievirzes.

Piektdien tika pieņemta virkne lielāku un mazāku lēmumu par to, kur atrast naudu, lai nosegtu budžeta deficīta deficītu – kā arī varam saukt nu jau ierasto vārdu viepli "negatīvā fiskālā telpa". Jo tas ir atļautā budžeta deficīta apmēra pārsniegums. Šie lēmumi bija dažādi, bet daži no tiem skāra arī tās jomas, kuras šobrīd siltais ekonomikas cikls ļauj palaist vaļīgāk (piemēram, sociālie pabalsti). Savukārt uz šo atbrīvoto izdevumu bāzes tiek palielināti jau regulārie izdevumi, kā piemēram, algas (skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem). Retorika – kur radīsies nauda, kad ekonomikas cikls liks, piemēram, palielināt pabalstus dēļ nelabvēlīgākas ekonomikas situācijas (piemēram, bezdarba līmeņa izmaiņas)? 

Savukārt, priekšlikums virzīt sporta zāļu izdevumus, kas lielākoties ir Eiropas Savienības fondu finansēti projekti, uz skolotāju algu virzienu, kas ir regulārie valdības izdevumi – arī ir nedaudz līdzīgs ar iepriekšējo. Jeb… no finansēšanas avota, kas nav regulārie ieņēmumi, tiek domāts par regulāro izdevumu kāpināšanu. Un atkal neliela retorika – kur radīsies nauda, kad fondu projekti noslēgsies? Virziens ir labs, taču... arī es sev lieku mērīt daudz reizes, pirms saprast, kur nogriezt. 

Tas šeit pavisam īsi, pārdomās par budžeta ieņēmumu un izdevumu samērošanu. Regulāro izdevumu piesegšana ar labvēlīga cikla iespējām vai Eiropas fondiem diemžēl ir īslaicīga pieeja. 

Ar sveicieniem,

Dace

Manas trīs priedes jeb budžeta bilance 2019. gadam

Šeit atkal nedaudz par aritmētiku.

Jā, Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā augsme 2018. gadā, un tā atšķiras no tā, kas tika prognozēts.

	2018		2019
	Prognoze	Ziņojuma informācija	Prognoze	Ziņojuma informācija
IKP faktiskajās cenās, milj. eiro	23 734	29 194	24 446	31 005
IKP faktiskajās cenās augsme, %	7,4	8,0	6,2	6,2
IKP salīdzināmajās cenās augsme, %	4,2	4,8	3,0	3,0

Tik tālu iebildumu nav. Bet… tālāk nāk manas trīs priedes.. jo ir grūti akceptēt, ka Fiskālā padome saskaņoja 2018.gada oktobrī tālākos aprēķina pieņēmumus, kas ir ziņojumā. Vēlos nedaudz turpināt, kādas sekas izraisīja ekonomikas straujāka izaugsme 2018.gadā un kas netika līdz galam atspoguļots.

Vakardien un arī šodien Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē turpinājās diskusijas par fiskālo telpu. Tāpēc tomēr iedrošinos šeit kopsavilkt aritmētiku, kuru neredzu diskusijās.

Ārpus augstāk dotās tabulas Finanšu ministrija ziņojumā atstāj nemainīgus pārējos Padomes apstiprinātos rādītājus, ar to saprotot, ka netiek mainīts potenciālā IKP pieaugums un arī inflācija (šeit – IKP deflators). 

Tas nozīmē, ka, ja augsme 2018. gadā bija straujāka, tad cikliskā ietekme aiziet lielāka (skat. zemāk tabulā budžeta ciklisko komponenti) un līdz ar to arī budžeta bilancei jābūt ciešākai. Protams, ja vēlamies nepārkāpt noteiktos principus par pretciklisku fiskālo politiku. Spēju labos gados netērēt virs vidējām iespējām, lai sliktajos gados nav atkal strauji jācērpj viss nost.

Tabulā tik tas, kas manuprāt ir pazudis tulkojumā.

	2019
	Ziņojuma informācija	Informācija, kas man pietrūkst ziņojumā
IKP salīdzināmajās cenās, milj. eiro	Netika minēts	24 587 (mainās dēļ atjaunotā 2018. gada)
Potenciālais IKP, milj. eiro	Netika minēts	24 219
Izlaižu starpība, % no IKP	0,94	1,52
Budžeta cikliskā komponente, % no IKP	0,36	0,58
Budžeta bilance, % no IKP	-0,64	-0,42

Kopsavelkot – manuprāt būtu korekti ievērot līdz galam tās izmaiņas, kuras ietekmē 2018. gada izaugsme. Un šeit vēl tik jāpiezīmē, ka arī budžeta bilance -0,42% no IKP nav pārpalikuma bilance, bet deficīta bilance.

Ar sveicieniem,

Dace