Šodien īru fiskālā padome bija organizējusi lielisku
semināru par fiskālās ilgtspējas jautājumiem, kas lika mirgot galva
spuldzītei, uzdodot jautājumu – kad mūsu vidēja termiņa prognozēs parādīsies
visi tie novērojumi, kas ir tik kritiski par Latviju ilgākam termiņam, t.sk.
darba spēka samazinājums demogrāfisko apstākļu dēļ; ekonomiskās lejupslīdes
ietekme uz migrāciju un sekas darba tirgū; pensiju kritiskā nepietiekamība,
rēķinot pret darba algu; veselības izdevumu "melnā kaste": algas pret
iekārtu izdevumiem un to kopējā pietiekamība/nepietiekamība; produktivitātes
zemais līmenis; pētniecības investīciju ilgā un varbūtīgā atdeve, u.t.t.
Potenciālā IKP augsme tiek lēsta līdz pat
2026.gadam, un tā nebūt nesamazinās, lai arī uz to brīdi jau būtu jāparādās
kaut kam no tiem faktoriem, kas izsauc trauksmi visās sabiedrības, kas strauji
noveco. Latvija arī tur ir viena no pirmrindniecēm Eiropas valstu vidū.
Vienlaikus ir arī pētnieki, kas met izaicinājuma
cimdu par parāda ietekmi uz fiskālo ilgtspēju, liekot vēl un vēl pētīt augsmes
un procentu likmju attiecības un pārliecināt, ka parāds tomēr nav brālis,
lai arī kā neiemidzina ilgstoši esošās zemās procentu likmes.
Vienvārdsakot, kā allaž, daudz pārdomu vielas fiskālās
ilgtspējas ziņojumam.
Ar sveicieniem,
Dace
