pirmdiena, 2019. gada 11. februāris

Īsumā par izdevumu veidiem


Šoreiz pavisam īsi par budžeta izdevumu veidiem. Faktiski pārdomām vienu no punktiem pielika Izglītības un zinātnes ministres teiktais par vajadzību domāt, kā apturēt sporta būvju celtniecību un virzīt līdzekļus skolotāju algām. Tas tik ļoti sagāja kopā ar pagājušā piektdienā lemto Ministru kabinetā jeb ar to, ka šeit vēlējos tikai nedaudz papildināt ar kādu niansi. Nodalot, un vienlaikus arī tomēr apvienojot kā līdzīgas abas ievirzes.

Piektdien tika pieņemta virkne lielāku un mazāku lēmumu par to, kur atrast naudu, lai nosegtu budžeta deficīta deficītu – kā arī varam saukt nu jau ierasto vārdu viepli "negatīvā fiskālā telpa". Jo tas ir atļautā budžeta deficīta apmēra pārsniegums. Šie lēmumi bija dažādi, bet daži no tiem skāra arī tās jomas, kuras šobrīd siltais ekonomikas cikls ļauj palaist vaļīgāk (piemēram, sociālie pabalsti). Savukārt uz šo atbrīvoto izdevumu bāzes tiek palielināti jau regulārie izdevumi, kā piemēram, algas (skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem). Retorika – kur radīsies nauda, kad ekonomikas cikls liks, piemēram, palielināt pabalstus dēļ nelabvēlīgākas ekonomikas situācijas (piemēram, bezdarba līmeņa izmaiņas)? 

Savukārt, priekšlikums virzīt sporta zāļu izdevumus, kas lielākoties ir Eiropas Savienības fondu finansēti projekti, uz skolotāju algu virzienu, kas ir regulārie valdības izdevumi – arī ir nedaudz līdzīgs ar iepriekšējo. Jeb… no finansēšanas avota, kas nav regulārie ieņēmumi, tiek domāts par regulāro izdevumu kāpināšanu. Un atkal neliela retorika – kur radīsies nauda, kad fondu projekti noslēgsies? Virziens ir labs, taču... arī es sev lieku mērīt daudz reizes, pirms saprast, kur nogriezt. 

Tas šeit pavisam īsi, pārdomās par budžeta ieņēmumu un izdevumu samērošanu. Regulāro izdevumu piesegšana ar labvēlīga cikla iespējām vai Eiropas fondiem diemžēl ir īslaicīga pieeja. 

Ar sveicieniem,
Dace

trešdiena, 2019. gada 6. februāris

Manas trīs priedes jeb budžeta bilance 2019. gadam


Šeit atkal nedaudz par aritmētiku.

Jā, Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā augsme 2018. gadā, un tā atšķiras no tā, kas tika prognozēts.

2018

2019


Prognoze
Ziņojuma informācija
Prognoze
Ziņojuma informācija
IKP faktiskajās cenās, milj. eiro
23 734
29 194
24 446
31 005
IKP faktiskajās cenās augsme, % 
7,4
8,0
6,2
6,2
IKP salīdzināmajās cenās augsme, %
4,2
4,8
3,0
3,0

Tik tālu iebildumu nav. Bet… tālāk nāk manas trīs priedes.. jo ir grūti akceptēt, ka Fiskālā padome saskaņoja 2018.gada oktobrī tālākos aprēķina pieņēmumus, kas ir ziņojumā. Vēlos nedaudz turpināt, kādas sekas izraisīja ekonomikas straujāka izaugsme 2018.gadā un kas netika līdz galam atspoguļots.

Vakardien un arī šodien Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē turpinājās diskusijas par fiskālo telpu. Tāpēc tomēr iedrošinos šeit kopsavilkt aritmētiku, kuru neredzu diskusijās.

Ārpus augstāk dotās tabulas Finanšu ministrija ziņojumā atstāj nemainīgus pārējos Padomes apstiprinātos rādītājus, ar to saprotot, ka netiek mainīts potenciālā IKP pieaugums un arī inflācija (šeit – IKP deflators). 

Tas nozīmē, ka, ja augsme 2018. gadā bija straujāka, tad cikliskā ietekme aiziet lielāka (skat. zemāk tabulā budžeta ciklisko komponenti) un līdz ar to arī budžeta bilancei jābūt ciešākai. Protams, ja vēlamies nepārkāpt noteiktos principus par pretciklisku fiskālo politiku. Spēju labos gados netērēt virs vidējām iespējām, lai sliktajos gados nav atkal strauji jācērpj viss nost.

Tabulā tik tas, kas manuprāt ir pazudis tulkojumā.

2019


Ziņojuma informācija
Informācija, kas man pietrūkst ziņojumā
IKP salīdzināmajās cenās, milj. eiro
Netika minēts
24 587 (mainās dēļ atjaunotā 2018. gada)
Potenciālais IKP, milj. eiro
Netika minēts
24 219
Izlaižu starpība, % no IKP
0,94
1,52
Budžeta cikliskā komponente, % no IKP
0,36
0,58
Budžeta bilance, % no IKP
-0,64
-0,42

Kopsavelkot – manuprāt būtu korekti ievērot līdz galam tās izmaiņas, kuras ietekmē 2018. gada izaugsme. Un šeit vēl tik jāpiezīmē, ka arī budžeta bilance -0,42% no IKP nav pārpalikuma bilance, bet deficīta bilance.

Ar sveicieniem,
Dace