sestdiena, 2018. gada 15. decembris

Fiskālās politikas aksioma


Šoreizīt pārdomu ieraksts ap to pašu naudas koka tēmu, kas šonedēļ dīga ar jaunu sparu. Te tik lieku kopā pāris punktus: vienu no ekonomikas teorijas ar otru no Fiskālās disciplīnas likuma jeb šeit aprobežojos tikai ar šī likuma pirmo pantu:
"Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību."
Mēs dzirdam pēdējās nedēļās to, ka pastāv aksioma jeb ekonomikas sakarība: pieaugot iekšzemes kopproduktam à jāpieaug ir nodokļu ieņēmumiem, un tāpēc arī à mēs drīkstam automātiski kāpināt izdevumus. Viens, divi, trīs. Labi jau būtu, ja tā tik vienkārši valsts vīri un sievas drīkstētu darīt. Ko tur daudz? 

Tomēr jāņem te arī pāris lietas vērā. Un arī gana (i) teorijā un (ii) arī iepriekš minētajā likumā balstītas.

Viena – jā, pieaugot iekšzemes kopproduktam – pie pārējiem nemainīgiem nosacījumiem (ko ekonomisti sauc ceteris paribus 😊 😊 😊 – nav, nav tikai juristiem un ārstiem latīņu valoda paradums) – tiešām nodokļu ieņēmumiem jāaug. Taču ceteris paribus pastāv auditorijās, kad studentiem jāpiedāvā pēc iespējas vienkārši modeļi teorijas apguvē. Reālā dzīvē nāk klāt uzvedības ekonomika – kas nozīmē gan valdības rīcības maiņu (piemēram, nodokļu reforma), gan arī uzņēmēju un iedzīvotāju rīcības maiņu (piemēram, atbildes darbības praksē uz jauno nodokļu reformu). Uzvedības ekonomikas rezultātā, kad tiek domāts, kas notiks ar nodokļu ieņēmumiem, analītiķi liek prātus kopā, lai konstatētu, vai tirgus elastības (jeb reakcija uz ieņēmumu, uz cenu izmaiņām) palikušas tās pašas, uzmet aci uz Lafēra līkni 😊, lai padomātu, vai slogs nekļūst par lielu u.t.t. Šeit noteikti nodokļu eksperti daudz jo daudz labāk zinās teikt, ka ... visdrīzāk linearitāte gluži nepastāv. Galīgi nepretendēju uz zinību guru šajā jomā, tik aicinu šo posmu raudzīt plašāk.

Otra – un, te beidzu ar to, ko sāku. Pareizi ir atsaukties uz ekonomikas cikliskumu, taču arī jāatceras, ka fiskālajai politikai, kas ietver arī budžeta ieņēmumus-izdevumus, jābūt ciklā sabalansētai, kas nozīmē pret-cikliskai. Un... ja iekšzemes kopprodukts aug un strauji aug, un visādi citādi redzam, ka silstam-karstam, ir tik pat strauji jāsabremzē izdevumi, nevis strauji jātērē.

Tautsaimniecība noteikti ies savā ciklā gan augšup, gan lejup. Tajā brīdī, kad atkal iesim lejup, vai nebūs vairs viss tik silti, valdība nespēs uzturēt uzaudzēto izdevumu līmeni labajos gados – pie kam, ja tas ir daudz par daudz kāpināts (šeit šonedēļ Padome informēja, kāds draudīgs ir izdevumu nosacījuma novērtējums iepriekšējos gados, lūdzu skatīt 4.tabulu). Desmit gadu vēsture arī liecina, ka kritieni ir slīpāki, nekā pēc tam kāpumu temps. Izdevumus konsolidēt vēlāk daudz sāpīgāk, nekā tagad tos savaldīt. Budžeta izdevumu puse plaukst, savukārt ieņēmumu puse šobrīd piedzīvo eroziju ar katru nedēļu arvien košāk. Latvijas Fiskālās disciplīnas likuma pirmais pants aicina uz ko citu.

Ar sveicieniem,
Dace

pirmdiena, 2018. gada 10. decembris

Latvijas ekonomikas siltuma karte

Ekonomikas cikli un to raksturojošie rādītāji savstarpēji atšķiras, to savlaicīga atpazīšana ir par pamatu pret-cikliskas fiskālās politikas izstrādei, t.sk. budžeta ar pārpalikumu plānošanai ekonomikas augšupejas fāzē

Kopš 2011. gada Latvijā ir atkal novērojama ekonomikas izaugsme, vienlaikus, ekonomikai turpinoties attīstīties un izlaižu starpībai kļūstot pozitīvai
[1] (t.i. faktiskajam tautsaimniecības izlaides apjomam pārsniedzot tās potenciālo izlaides apjomu), taču valsts budžeta bilance turpmākajiem gadam joprojām tiek plānota ar deficītu. Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs vērojama pretēja situācija – valdības plāno budžetus ar pārpalikumu (skatīt ziņu ierakstu:  Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas valsts budžeta veidotāji neizmanto labos gadus rezerves veidošanai), turklāt neskatoties uz to, ka ekonomiskās izaugsme tempi Lietuvā un Igaunijā 2018. gadā tiek prognozēti ne tik strauji kā Latvijā, attiecīgi 3,4%, 3,5% un 4,1%[2].

Ar mērķi labāk izprast cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome ir izstrādājusi ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto – siltuma karti, no angļu val. heatmap. Pašlaik izmantoti šādi ekonomisko ciklu raksturojošie rādītāji:

§  Pamatinflācija – patēriņa cenu indekss, kas neiekļauj enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas inflāciju;
§  Vidējā alga – vidējā ikmēneša bruto darba samaksa visos sektoros;
§  Bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;
§  Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;
§  Vakances – brīvo darba vietu skaits[3];
§  Jaudu noslodze – sezonāli izlīdzināts jaudu noslodzes līmenis ražošanā;
§  Nepietiekams pieprasījums būvniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (aptauja);
§  Nepietiekams pieprasījums apstrādes rūpniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (aptauja);
§  Nepietiekams pieprasījums pakalpojumu nozarēs kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (aptauja);
§  Ekonomikas sentimenta indikators.

Ekonomikas cikla raksturošanai kopumā, tiek aprēķināts saliktais indikators, kā visu iepriekš minēto [standartizētu] mainīgo vidējā vērtība. Plašāk ar datu aprēķinu metodiku un soļiem iespējams iepazīties MS Excel dokumentā.

Vienlaikus, šo analīzi ir plānots turpmāk izvērst, papildinot arī ar citiem cikliskajiem indikatoriem, šo mainīgo izvēle nav uzskatāma viennozīmīgi par ekonomisko ciklu visraksturojošāko.



Attēlā iespējams novērot saliktā indeksa "uzkaršanu" kopš 2017. gada sākuma, bet it īpaši 2018. gada 1. un 2. ceturksnī. Strauja ekonomiskā augsme, protams, nav vērojama pirmo reizi un iepriekš tā bija novērojama kopš 2005. gada nogales / 2006. gada sākuma. Šis laiks, kā labi zināms, bija periods pirms globālās ekonomiskās krīzes.

Katra cikla uzkaršanas fāzi raksturo citi indikatori, piemēram, 2006. gadā strauji kāpa inflācija, kas šobrīd Latvijā nav novērojama, taču, līdzīgi kā iepriekš, visstraujāk ir "uzkarsis" darba tirgus, pieaugot nodarbinātības līmenim un vienlaikus pieaugot brīvo darbavietu skaitam. Arī jaudu noslodze ražojošajās industrijās ir vēsturiski tās augstākajā līmenī un nepietiekams pieprasījums vairs nav būtisks uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors.

Kā jau vairākkārt Fiskālās disciplīnas padome ir uzsvērusi, ekonomiskās izaugsmes gados valdībai nepieciešams plānot budžeta fiskālo bilanci ar pārpalikumu. Ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, par ko liecina dažādu ciklisku indikatoru vērtējums.

Ar sveicieniem
Agnese
SIA "Ernst & Young Baltic"



[1] Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem izlaižu starpība Latvijā ir pozitīva kopš 2015.gada, atbilstoši OECD tā ir prognozēta pozitīva 2018.gadam iepriekšējo gados arvien esot negatīvai, un atbilstoši FM novērtējumiem izlaižu starpība ir pozitīva kopš 2017.gada.
[2] Eiropas komisijas 2018.gada rudens prognoze: IKP 2010.gada cenās ikgadējais pieaugums. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-performance-and-forecasts/economic-forecasts/autumn-2018-economic-forecast_en
[3] Jāņem vērā, ka laika rindā pastāv metodoloģijas izmaiņas, atbilstoši CSP informācijai 2015. gada beigās veikti uzlabojumi brīvo darbvietu datu vākšanas procesā. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, tika pārrēķinātas laika rindas līdz 2015. gada 4. ceturksnim Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. burtu līmenī. Datu pārrēķini sabiedriskajā un privātajā sektorā netika veikti un pirms 2016. gada 1. ceturkšņa nav salīdzināmi. Šajā gadījumā tiek izmantoti summārie datu rādītāji, kas ir salīdzināmi.

sestdiena, 2018. gada 8. decembris

Tehniskais budžets atvērts dāvanām

Ir laiks, kad cilvēce, tuvojoties Saules pagriezienam, pakāpeniski nonāk miera brīdī. Taču tas nenotiek šobrīd manā darba sfērā. Šķiet tā turpina savu trauksmaino un šobrīd arī gana dīvaino griezi savā orbītā. Filosofisks ievads, jo galu galā ir nedēļas nogale, vai ne?

Tomēr tālāk nav nekā no filosofijas – ir lēmumi un no tiem izrietošie skaitļi, kas mulsina un rada neizpratni. Kā jau mūsdienu domātāji pavisam nesen atzīmē – Saeimai ir tiesības uz laiku formējot Valdību. Dzīve ar to neapstājas un tehniskais budžets nākamajam gadam ir palaists. Ko tas nozīmē no fiskālās disciplīnas puses?

Vispirms jāatgriežas kāds solis atpakaļ. Uz to brīdi, kad Latvija sagatavoja un nosūtīja uz Eiropas Komisiju vispārējās valdības budžeta plānu 2019. gadam. No šī plāna bija skaidrs, ka 2019.gads nerādās vienkāršs. Bija skaidrs, ka jau iepriekšējā gadā pieņemtie plāni ap vidējo termiņu būs jāprecizē, pie kam – uz leju. Īsāk sakot – 2019. gada valsts budžeta izdevumi bija jāpiebremzē par vairāk par 100 milj. eiro un nevarēja būt diži runas par to, ka ir telpa kādiem jauniem tēriņiem. Finanšu ministrija š.g. 28. novembrī arī prezentēja Saeimai šo provizorisko negatīvo fiskālo telpu. 

Lai varētu piefiksēt šos 2019. gada izdevumu griestus, Padome aicināja Saeimu šo ciparu iekļaut pagaidu budžetā, lai ir kāds fiskālais orientieris, ap kuru turēt izdevumus. Tomēr juridiski gramatiskā kļūda mūsu pieteikumā (un noteikti ne pirmā, ne pēdējā) bija tas iemesls, kāpēc uz šo aicinājumu nesaņēmām atbalstu. Vai nu tā bija? Ir saprotams, ka noraidot šo priekšlikumu Finanšu ministrija ieguva brīvas rokas lemšanā, taču – vai izdevumu līmeni varēs noturēt, kad būs jāpieņem patstāvīgais budžets – atbilde ir viennozīmīga – nē, nevarēs. 

Šonedēļ mūsu suverēns gāja tālāk, atbalstot iekļaut Likumā par budžetu un finanšu vadību konkrētu finansējumu konkrētai nozarei. Padome nosūtīja savu viedokli uz Saeimu, pasakot, ka šādi nav ievērota nedz Satversme, kas prasa katram papildu izdevumu pasākumam pretī rast ieņēmumus, nedz notika pārbaude pret to, ko šādi izdevumi nozīmē pret mūsu deficīta un parāda līmeņiem, ja skatās pret Stabilitātes un izaugsmes paktu. Vienvārdsakot – mēs esam Saeima un mēs darām visu, kā jūtam [un jūtam, ka nauda aug kokos]. Varbūt tad lūdzu nākamais solis ir apstiprināt laika prognozes? Ai, šeit pārteicos – bija šonedēļ Saeimā priekšlikums apstiprināt makroekonomikas prognozes (ne laika prognozes). Taču līdzība manuprāt ir vietā. Mēs būtu pirmā valsts, kuras parlaments piemirst par to, ka eksistē plānošanas secība – makroekonomikas prognozes, ieņēmumu un izdevumu prognozes, un budžets tad jau kā izrietošais gala produkts. Nemaz nerunājot par to, ka ekonomikas teorijā pēc makroprognozēm, jau pieslēdzas mikroprognožu [tirgus elastību, u.t.t.] analītiķi, kas tālāk būvē ieņēmumu pusi u.t.t. 

Jā, man pietrūkst drosmes retorikā, jo burtiski apstulbstu pie priekšlikumiem, kuri iet pretēji tam, ko nosaka ekonomikas zinātne (gan mikro, gan makro) per se. Droši vien tā arī būs, ka spēju vien rēķināt un vēlāk arī kopsavilkt rakstveidā. Tāpēc arī uzskatīju par savu uzdevumu uzrakstīt šo ierakstu, ar aicinājumu saprast, ka katri jauni izdevumi – vienalga, kurā likumā tos sapņaini var iekļaut – drīkst parādīties vien tad, ja ir pretī jauni ieņēmumi vai arī kādi citi izdevumi tiek samazināti. Pretējā gadījumā aug deficīts un ar to kopā mūsu valsts parāds.

Nākamajā gadā daudz noteiks tas, kā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji izmantos to, ko dod jaunā nodokļu reforma [jā, jā, atkal ekonomikas teorija jeb uzvedības ekonomika]. Vai galā sanāks kāds oiks, ko paķers negodprātīgie (lai arī ideja bija zaļās enerģijas atbalsts), vai tomēr spēsim iziet no ēnām un tā dodot atbalstu budžetam jeb pensionāriem, skolotājiem, ārstiem, policistiem, tiesnešiem u.t.t.  

Lūdzu kopīgi atcerēties, ka, nodzīvojot pirmos mēnešus ar tehnisko budžetu jeb dāvanu budžetu, atlikušo gadu būs jau jāplāno ar milzīgu taupību, uz kuru gatavība ir vēl mazāka. Tik atgādinot vēlos teikt vēl, ka abas mūsu kaimiņvalstis to var – viņu budžetu plāni nākamajam gadam ir ar pārpalikumu, taču tas nav par mums. 

Ar sveicieniem,
Dace


trešdiena, 2018. gada 28. novembris

Turpinot par Baltijas fiskālo dažādību


Salīdzinoši nesen Padome vērsa uzmanību, ka Baltijas valstu budžetu bilances ir tik dažādas, it īpaši Latvijas. Ekonomika silst un karst visās trīs valstīs gauži līdzīgi, un pat Latvijā vairāk par pārējām, tad tomēr budžeta bilances liecina, ka abas pārējās valstis spēj pamazām plānot budžetus pretēji ciklam jeb ar pārpalikumu. Un tas nozīmē – labos gados lietuvieši un igauņi spēj iekrāt, lai ir kur paņemt lejupslīdes laikā. Lai nav kā latviešiem – budžets jākonsolidē tad, kad ekonomika ies vājāk. Izklausās skarbi, bet – kā lai savādāk to pasaka, lai aizķeras prāts?

Šeit papildus vēlējos arī dalīties vēl ar pāris grafikiem. Tie parāda vēl skumjāku ainu par mums salīdzinot ar kaimiņiem. Tajos uzskatāmi redzams, ka mēs esam pēdējos gados izmantojuši visas iespējamās likumiskās iespējas tērēt, nevis atcerēties, ka ekonomikas siltums liek būt piesardzīgākiem, lai vēlāk nav jāsēž naudas iztrūkuma peļķē jeb visdrīzāk jau valsts parāda pieauguma izmantošanā.




Attēlos ir izmaiņas primārajā strukturālajā bilancē, t.i. noņemot gan parāda procentu maksājumus, gan arī ekonomikas cikla ietekmi. Redzam, ka periodos starp 2016. un 2019. gadiem esam spējuši būt trešajā vietā no visām ES dalībvalstīm un šoreiz ne no pozitīvā gala. Savukārt paņemot īsāku periodu, t.i. fiskālo impulsu starp 2017. un 2018. gadu – redzam, ka igauņi ierindojas pirmie Eiropā (un šeit tieši no pozitīvās jeb pretcikliskās puses), lietuvieši ir tuvāk igauņiem, bet mēs kaut kā esam arvien tajā pusē, kas liecina par vaļīgiem grožiem fiskālajā disciplīnā jeb fiskālajā saimnieciskumā, ja skatās uz ekonomikas ciklu.

Šobrīd veidojot budžetu būtu lieliski ņemt vērā kaimiņu rīcību. Jo – ja iepriekšējā lejupslīdē igauņi bija teju vienīgie, kas bija tai gatavi, tad – šoreiz arī lietuvieši plāno daudz piesardzīgāk. Mēs turpinām spiest ārā visu, skaidri zinot, ka naudas papildu tēriņiem nav.

Ar sveicieniem,
Dace

svētdiena, 2018. gada 18. novembris

Vēlējums Latvijai nākamajiem 100 gadiem


Dažas pēdējās dienas daudzkārt garām gāja Džini indekss. Gan tas, kurā redzam, kā sadalās mūsu ienākumi, gan tas, kurā redzam, kā sadalās mūsu bagātība. Uz x ass esam visi mēs, salikti vienā rindā 😊 pēc ieņēmumiem vai pēc bagātības, un uz y ass ir tas, cik tad mums katrā daļā ir ieņēmumi un mūsu bagātība.


Ja būtu visiem mums vienādi ieņēmumi (laba alga) (pirmais attēls) un 


bagātība (dzīvokļu un zemes īpašumi, depozīti, kustamais īpašums, apdrošināšana u.tml.) (otrais attēls), tad Džini indekss būtu 0 jeb attēlos redzētu glītu taisni 45 grādos.

Taču tā nav – mums ir "nevienlīdzības vēders" gan pēc ienākumiem, gan vēl bēdīgi lielāka šī nevienlīdzība ir pēc bagātības rādītāja.

Ko šeit varam darīt un sev vēlēt? Mēs zinām, ka fiskālās politikas rīcībā ir daudz labu instrumentu un viens no tiem ir spēja pārdomāti palīdzēt tiem, kuriem dzīvē veicas mazāk, kā bagātākajā decilē esošajiem iedzīvotājiem

Vai esam tajā bijuši sekmīgi? Zemāk redzam vēl vienu attēlu, kas sniedz noliedzošu atbildi – nē – esam pēdējā vietā ar šo spēju mazināt nevienlīdzību ar valsts fiskālās politikas pārdales instrumentu drosmi. 



Ar drosmi domāt nevis kā mazināt kapitāla un īpašuma nodokļus, bet gan kā tomēr saņemties drosmes uz otrādu rīcību. Jo citas valstis var.

Vēlu Latvijai arī varēt šo darbu paveikt nākamajos gados un lai izdodas tuvoties spējai savstarpēji palīdzēt. Protams, ne uz budžeta deficīta un parāda palielināšanas rēķina.

Ar sveicieniem svētkos,
Dace

otrdiena, 2018. gada 23. oktobris

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). 

Diskusijā starp fiskālo disciplīnu virzošo iestādi – Finanšu ministriju – un fiskālo disciplīnu uzraugošo iestādi – Fiskālās disciplīnas padomi, ir gramatiskajā metodē balstīti argumenti. Finanšu ministrija lasa FDL 5.pantu kā attiecināmu tikai uz budžeta likumu sagatavošanas fāzi, savukārt, Padome atgādina, ka FDL II nodaļa, kuras sastāvā ir arī minētais pants, runā par visu procesu – arī budžeta izpildes posmu. Lasot pantu, jāpatur prātā nodaļas mērķis, kas aptver visus budžeta posmus.

Kāpēc šodien šāds neprozaisks ieraksts? Tāpēc, ka vakardien Padome nosūtīja savu – jau 13. neatbilstības ziņojumu gan uz Ministru kabinetu, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, gan arī uz Finanšu ministriju. Un tēma Padomes aizrādījumos balstās teju vienā un tajā pašā pantā, kuru Finanšu ministrija spītīgi noņem no fiskālās disciplīnas trases. 

Sak, nē, nē, FDL 5.pants ir teju atrauts no pārējā fiskālās disciplīnas rāmja un likuma principiem kopumā, – fiskālie nosacījumi jāievēro budžeta sagatavošanas procesā un tikai. Kas notiek pēc tam – par to Fiskālās disciplīnas likumam nav lielu pārdzīvojumu. Kas nav tiesa.  

Fiskālās disciplīnas likums vēl ir izcils likums ar to, ka tajā ir vispārīgie principi, kas jāievēro viscaur likumam. Kā jumts, kā ievirze, kā lietussargs, kas pārklāj visu likumu. Un nevar būt tā, ka no FDL noteiktās aizsargātās pozīcijas ir tikai aizsargātas budžeta izstrādē, bet pēc tam nekā. 

Sanāk, ka ļoti viegli šīs budžeta programmas drīkst palielināt nepieciešamos izdevumus, kad ir tāda vajadzība (jo protams, sociālo pabalstu saņēmēju skaitu ir grūti ar aptiekāra precizitāti noprognozēt), taču, tad ja šajās programmās veidojas atlikums, visi piemirst, ka par šo apjomu tik pat automātiski ir jāsamazina budžeta izdevumu griesti. 

Caur visu to – divas iestādes, kas ir valstī virzošās par fiskālo disciplīnu – Finanšu ministrija un Fiskālās disciplīnas padome, interpretē likumu dažādi un caur to ļauj turpināt plicināt budžeta bilanci. 

13 neatbilstības ziņojumi – kopā pārdalēs un lēmumos ap šādām aizsargātajām pozīcijām, pretēji FDL noteiktajam – veido 253 milj. eiro (teju tuvojoties 1% no IKP). Ja vēl pieskaita nodokļu reformas atkāpi, kura tā arī palika atkāpe uz budžeta deficīta rēķina, un 2017. gada vasarā bija izrauta no budžeta veidošanas procesa par 427,8 milj. eiro, tad Padomes neatbilstības ziņojumi (periodā kopš pastāv Padome, t.i. no 2014. gada 1. janvāra) ir skāruši Ministru kabineta lēmumus par 680,8 milj. eiro. 

Kāpēc to visu rakstu un saku, ka tā ir jauna pakāpe? Tāpēc, ka negribētos filoloģisku matu skaldīšanu starp ekonomikas nozares ierēdņiem (kas esam mēs un FM), kamēr to ērti var izmantot tie, kam vox populi, vox dei liek dāsni dalīt vēl tālu esošo Ziemassvētku dāvanas. Uz deficīta rēķina un galā – uz valsts parāda rēķina.

Ar sveicieniem,
Dace

pirmdiena, 2018. gada 20. augusts

Paldies par sadarbību un kritiku


Ko lai atbildu tiem, kas sūrojas par partiju aptaujas izlasi? Skaidrs, ka arī varu bērt pelnus uz galvas un teikt: "Vainīga". Taču, ja skatāmies, kas ir sanācis un kāda  ir mūsu aptaujas ģenerālā kopa, tad manuprāt izlase ir sanākusi reprezentatīva. (izziņai: ģenerālā kopa  – kā tas 100% partiju apjoms, kuriem būtu bijis jāatbild aptaujā)

25.aprīlī Padome nosūtīja vēstuli šādam sarakstam, kas bija visas partijas no iepriekšējās Saeimas un arī vēl tās partijas, kas bija parādījušās reitingu sarakstos. 
Pat teiktu, ka uzvedāmies gana uzstājīgi, jo sūtījām aicinājumus daudzkārtīgi un arī izmantojot ērtās adrešu atsauču  saites facebook tīklā. Diemžēl tai brīdī un arī pirms 7.augusta nezinājām tās partijas, kas būs pieteikušās vēl no jauna uz šo Saeimas sasaukumu.

Šeit tik varu teikt, ka visa informācija par aptauju ir pieejama mūsu mājaslapā un arī aizpildāmais MS Excel fails. Šo vingrinājumu veikt – aizpildīt anketu – ir aicināta jebkura partija, kas to vēlas. Esam arī atvērti dialogam, ja ir nepieciešama palīdzība tā aizpildei. Te ir arī semināra video, kur Padomes priekšsēdētājs stāsta par to.

Vēl un vēl esam pateicīgi par kopdarbu visām partijām, kas atsaucās mūsu pētījumā. Jo varu tikai piekrist Padomes priekšsēdētājam, kas preses brīfingā teica, ka bija vajadzīga liela drosme, lai iesniegtu šo darbu. Nākamie tuvākie soļi? Esam nodevuši šos MS Excel failus ar konkrētiem partiju priekšlikumiem un finanšu aplēsēm Jums – sabiedrībai un žurnālistiem – vērtēšanai.

Esam pateicīgi arī par visu kritiku par šo pētījumu. Tā ir ļoti vajadzīga, jo tikai tā šādu kopdarbu varam uzlabot un nākamajās reizēs veikt labāk.

Ar sveicieniem,
Dace

P.S. Šeit vēlreizīt tā tabula ar partijām, kas atsaucās aptaujā.

P.P.S. Un vēlreizīt visas pēdējo dienu noderīgās saites:
Preses brīfinga prezentācija un video ieraksts.
Ziņojums par politisko partiju aptauju par fiskālo disciplīnu pieejams šeit.
Latvijas politisko partiju iesniegtās anketas un aptaujas kopsavilkums (faili MS Excel formātā).
Partiju anketas to iesniegšanas secībā:
- Jaunā konservatīvā partija
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
- No sirds Latvijai
- Attīstībai/Par!
- "PROGRESĪVIE"
- Jaunā Vienotība (anketa nav iekļauta kopsavilkuma ziņojumā, jo tika iesniegta pēc termiņa)