ceturtdiena, 2018. gada 9. augusts

Valsts budžeta izdevumi un ekonomikas potenciāls – kas jāpatur prātā, veidojot nākamā gada valsts budžetu


Pārpublicēts no Delfi.lv, 2018.gada 10.augustā. Oriģinālraksts pieejams šeit.

Turpinoties darbam pie 2019. gada valsts budžeta veidošanas, ir būtiski saprast, kā vērtējami budžeta izdevumi, salīdzinot ar ekonomikas potenciāla augsmi un kā šīs zināšanas ņemt vērā nākamā budžeta sastādīšanā. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums ir rūpēties par atbildīgu valsts naudas izlietojumu, sniedz savu redzējumu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas šā gada 23. maija ieteikumiem par Latvijas Stabilitātes programmu (Eiropas Komisija 2018a).

Viedoklis par budžeta izdevumiem atšķiras

Valdības budžeta izdevumi, kurus Eiropas valstis rēķina pēc vienotas metodoloģijas[1], 2017.-2019. gadiem Latvijas valdības un Eiropas Komisijas aprēķinos atšķiras (sk. 1. attēlu). Atšķirības 2017. gadam radīja dažādi novērtētās budžeta ieņēmumu pasākumu ietekmes. Savukārt 2018.-2019. gadiem atšķirības lielā mērā ir saistītas ar to, ka Eiropas Komisija nodokļu reformas izdevumus neuzskata par vienreizējiem izdevumiem un tos iekļauj izdevumos, kas jāsamēro ar potenciālo augsmi (Stabilitātes programma 2018).

1.attēls. Valdības neto primārie izdevumi.

Latvija paredz straujāku izaugsmi kā EK

Latvijas ekonomikas potenciāla aprēķinos ir izmantota desmit gadu vidējā ekonomikas potenciāla augsme. Potenciālās augsmes rādītājs ir pateicīgs salīdzināšanai, jo parāda ekonomikas augsmes tempu, tai attīstoties gan saistībā ar darba spēku, gan kapitālu, gan darba ražīgumu. Turklāt, pretstatā mainīgajiem faktiskajiem ekonomikas attīstības rādītājiem, tas ir arī izlīdzinātāks laikā.



2. attēls. Potenciālā IKP 10 gadu vidējā augsme.
3. attēls. Potenciālā un reālā IKP starpības novērtējums.

Salīdzinot Latvijas un Eiropas iestāžu aprēķinus (sk. 2. attēlu), var secināt, ka nacionālā līmenī Latvija sevi konsekventi redz ar nedaudz straujāku ekonomisko izaugsmi (par pusprocenta punktu). Tas skaidrojams ar to, ka Latvijai, attiecībā pret Eiropas vidējiem labklājības rādītājiem, vēl daudzus gadus jābūt zināmā iedzinēja lomā, tāpēc arī savas valsts izaugsmes potenciālu redzam jaudīgāku. It kā šķiet – kas tad ir pusprocents, taču nedrīkstētu aizmirst, ka tālākos aprēķinos šis pusprocents pārtop miljonos eiro, kas var ietekmēt dažādas topošā valsts budžeta pozīcijas.

Kaut gan Eiropas Komisija ir stingra viens likums visiem ievērotāja, tomēr arī šī institūcija arvien biežāk atzīst, ka ES valstu ekonomiskās valstu izaugsmes rādītāji jāvērtē un jāparedz ļoti precīzi. Līdz ar to Latvijas konsekventā atšķirība izaugsmes datos liek pievērst papildu uzmanību šo prognožu precizitātei (sk. 3. attēlu). Kā redzams, Eiropas Komisijas aplēse par Latvijas izaugsmi (oranžā līnija 3. attēlā) neiztur varbūtības testu jeb ir ārpus ticamības robežām testu 68 no 100 gadījumiem, taču pagaidām tā vēl "iekrīt" plašākā nenoteiktības rāmī jeb 90 no 100 gadījumiem ir ticama.

 

Svarīgākais – rūpīgi izvērtēt saistības



4. attēls. Valdības neto primāro izdevumu pārmaiņas pret iepriekšējo gadu, %.
Lai atbildētu, ko šie skaitļi un prognozes nozīmē mūsu valsts 2019. gada budžetam, jāaplūko vēl viens attēls (sk. 4. attēlu) par Latvijas izdevumu prognozēm, kas parāda atšķirīgās Latvijas un EK pozīcijas šajā jautājumā.

Saliekot kopā gan to, ka izdevumu apjoms (1. attēls), gan ekonomikas potenciāls tiek rēķināti dažādi (2. un 3.attēls), Eiropas Komisija aicina Latviju 2019. gadam spēt uzlabot strukturālo bilanci par 0,4% no IKP (strukturālā bilance ieņēmumu un izdevumu attiecība, ko veido valsts ilgtermiņa izdevumu un ieņēmumu politika, atskaitot īstermiņa izmaiņas, kas notiek ekonomisko svārstību dēļ). Savukārt nacionālais redzējums ir pretējs, un kopā veido teju 1% punkta apmēru no IKP, kas ir prāva summa (aptuveni 300 milj. eiro mīnusā).

Līdz ar to galvenais secinājums, domājot par nākamā gada budžetu  – nav dūmu bez uguns jeb nākamā gada budžeta ierobežojumus lēšot, rūpīgi jāsver un jāsaprot, kādas saistības mūsu valstij uzliek ekonomikas cikls un kādus potenciālos riskus varētu radīt augošā apetīte tēriņu kāpināšanā jeb atkāpes (veselības reforma, nodokļu reforma u.c.), kas palielina budžeta izdevumus.

Ar  sveicieniem,
Dace
  

Izmantotā literatūra

Eiropas Komisija (2018a) Padomes ieteikums par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2018-european-semester-country-specific-recommendation-commission-recommendation-latvia-lv.pdf

Eiropas Komisija (2018b) Vade Mecum on the Stability and Growth Pact – 2018 Edition, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip075_en.pdf

Fiskālās disciplīnas padome (2018) Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojums (viedoklis) par Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, pieejams: http://fdp.gov.lv/06042018-starpzinojums-viedoklis

Atanas Hristov, Rafal Raciborski, Valerie Vandermeulen Assessment of the Plausibility of the Output Gap Estimates, Economic Brief 023, April 2017, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/eb023_en.pdf

Jānis Malzubris, Eiropas Komisijas provizoriskais vērtējums par atbilstību budžeta valsts rekomendācijām, 30.03.2017., pieejams: http://fdp.gov.lv/files/uploaded/20170330_nodoklu_diskusija_EK.pdf, https://www.youtube.com/watch?v=IPVFbiPrc8U&feature=youtu.be 



[1] "Valdības neto primāros izdevumus veido kopējie valdības izdevumi, izņemot procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar Savienības programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no Savienības fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem. Valsts finansētā bruto pamatkapitāla veidošanas līmenis ir izlīdzināts četru gadu laikposmā. Ir ņemti vērā tiesību aktos paredzētie diskrecionārie ieņēmumu pasākumi vai ieņēmumu palielinājumi. Vienreizēji pasākumi gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā ir atskaitīti.", Eiropas Komisija 2018a, 3. lpp.

Fiskālās atbildības cerības 2


Turpinot pēc sava pirmā ieraksta par šo tēmu (šeit), jāsaka – septītais augusts bija aizvakar :). Ar analītiķa trīcošo sirdi gaidīju – būs, nebūs. Ne Hamleta sajūtās, drīzāk kibernētiķa vulgaris cerībās. Anketu iesniegšanas noslēdzošā diena sākās labi, bet vēl labāk tā noslēdzās.

Ir brīnišķīgi, ka Padome uz savu trako ideju saņēma tik kvalitatīvu atsaucību! To jau varu droši teikt, jo no septiņām atbildēm veselas piecas bija aizpildīti MS Excel faili. Jau, sakārtojot tos glītās tehnokrātiskās siltuma kartēs (heatmaps), ir labi. Zemāk paraugs no xls, neaizpildīts.


Nedomāju, ka pārkāpšu kādus smagus punktus, ja teikšu, kas bija tās partijas, kas atsaucās un kuras bija veltījušas savu laiku un savus analītiskos resursus, kopš 23.martā sākām šo darbiņu.

Iesniegšanas secībā:
  •         Jaunā konservatīvā partija
  •         Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
  •         Zaļo un Zemnieku savienība (viedokļa vēstule)
  •         No sirds Latvijai
  •         "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija (viedokļa vēstule)
  •         Attīstībai/Par!
  •         Progresīvie

Mūsu tehnokrātiskajā ziņojumā, cerams (arī) 17.augustā, teiksim arī vairāk – gan par projekta norisi, gan rezultātiem. Mēģināsim arī pēc iespējas ko lobīt no pārējo partiju programmām.

Šeit tikai vēlreiz – liels jo liels paldies par atsaucību visām partijām, kas sadarbojās kopīgam rezultātam – ar cerību par fiskālo atbildību turpmākajos četros gados.

Ar sveicieniem,
Dace

otrdiena, 2018. gada 7. augusts

Ikgadējā dividenžu spēle, vai tikai sākas?


Šodien Ministru kabineta atvērtajā daļā bija trīs darba kārtības punkti par valsts akciju sabiedrību 2017.gada peļņas dividenžu sadali. Šeit pavisam īss kopsavilkums (lūdzu skatīt tabulu zemāk), kas parāda, ka bilance visiem trim lēmumiem ir negatīva jeb otrais uzņēmums patur dividendes savā rīcībā. Taisnībai vēl jāpiebilst, ka Finanšu ministrijas pārstāvji šajā gadījumā MK sēdes laikā korekti minēja par zemāk minēto pārkāpumu pret Fiskālās disciplīnas likumu.

Jā, iepriekšējais gads ir necerēti labs visiem un summas, ko redzam arī detalizēti Ministru kabineta lēmumos, ir lielākas nekā iepriekš cerēts un bija iespēja budžetā saņemt vēl vairāk. Tomēr – ir labi jau, ja lēmums vēlāk atbilst plāniem. 

Šeit gan redzam, ka Latvijas autoceļu gadījumā – nekā – summa iet secen budžetam. Fiskālās disciplīnas likums liek par šādu summu kompensēt ieņēmumus valsts budžetā. Taču Padome ir iekšēji lēmusi šādas – zem 0,1% no IKP (aptuveni 28,8 milj. eiro 2018. gadā) – novirzes akumulēt un tad minēt vienu reizi savā Uzraudzības ziņojumā. Šodienas lēmums ies klāt.

Valsts akciju sabiedrība
Dividenžu plāns 2018.gada budžetā
07.08.2018. lēmums
101 651,20
101 651,20 (summu ieskaitīt budžetā)
936 022,00
-936 022,00 (summu atstāt uzņēmumam)
3 000 000,00
3 000 000,00 (summu ieskaitīt budžetā)

Ļoti cerot, ka tomēr vēl vairāk šīgada vājo fiskālo telpu nepasliktinās nākamie lēmumi. Lai gan atceroties Gendalfu, jāsaka, ka tikai muļķi cer.

Ar sveicieniem,
Dace

ceturtdiena, 2018. gada 2. augusts

Bilances-parāda atbildes funkcija – laba, taču vienlaikus vāja

Dienas skrien ātri un aprēķinu jūriņā jāpeldas katru dienu. Ir ļoti paveicies, ka, pateicoties kaimiņiem lietuviešiem, ir lieliska iespēja ar ļoti tuvas ekonomikas palīdzību tuvāk saprast parāda novērtēšanas rīku. Taču… līdz tā pabeigšanai Latvijai vēl ir kāds ceļš ejams. Tomēr cerība ir, ka šogad neatmetīsim cerību (2x J) to pabeigt. Tas par nākotnes apņemšanos. J

Kas labs šodien? Pāris vakarus skrāpēju saprašanu ap tā saucamo "atbildes funkciju" ap bilanci-parādu. Atkal pateicoties lietuviešu kolēģu pieredzei iemetu acis ECB analīzē par eiro zonas valstu vidējām atbildes funkcijām. Šo funkciju analītiskā pievienotā vērtība ir novērtēt, vai valdības spēj nodrošināt budžetu bilancēs pārpalikumus, kad parāda līmeņi pieaug.

Kā ir ar Latviju? Uzreiz atkal savai ierastai atkāpei saku, ka lietoju "cirvja metodi" aprēķinos, jo diemžēl, piemēram, ceturkšņa datu apkopošana (datu rindas uzlabošanai) vai papildu faktoru iekļaušana (sakarības kvalitātes uzlabošanai). Esmu paķērusi vien vienkāršāko funkcijas variantu – sakarību starp parādu iepriekšējā gadā un primāro bilanci tekošajā gadā (zemāk attēls pa kreisi periodam 1996.-2017.gadiem).

 

Un ir zināmas labas ziņas, ka spējam ieturēt šo vispārējo tendenci, t.i. ka funkcijas slīpums ir pavisam nedaudz pozitīvs jeb spēja nodrošināt labāku bilanci pieaugot parādam. Tomēr šis slīpums ir ļoti neliels, ja skatāmies, ka caurmērā eirozonas valstīs tas ir teju desmit reižu labāks.

Pagarinot laika rindu (līdz 2037.gadam), tajā iekļaujot prognozes no Padomes fiskālās ilgtspējas ziņojuma pagājušajā decembrī (9.tabula), atbildes funkcija veidojas vājāka (augstāk attēls pa labi periodam 1996.-2037.gadiem). Protams, piekrītu, ka ir svarīga rūpīga un precīzāka analīze, taču šobrīd var teikt, ka tendence pavājinās ilgtermiņā, un tas nav labi fiskālai ilgtspējai. Pat salīdzinoši mierīgu prognožu gadījumā.

Ar sveicieniem,
parāda grafomāne Dace

ceturtdiena, 2018. gada 26. jūlijs

Padoms fiskālajām iestādēm

Šodien atkal ziņas no parāda kursu mācībām. Tikai pavisam pacietīgiem interesentiem un pašiem sev. Šoreiz pat jāsaka vairāk tieši pašiem sev. Jo pasniedzēja deva padomu tieši neatkarīgo fiskālo iestāžu pārstāvjiem (lai gan lielais vairums studentu ir FM un NCB (nacionālās centrālās bankas) pārstāvji). 

Padoms bija par visa veida noviržu no fakta vērtēšanu. Ļoti vienkāršs padoms. Nepārspīlēt ar pārāk komplicētām metodēm (lai gan šodien netrūka arī to, bet tās vēl aizvien bija par lielo šablonu :)) parāda novērtēšanā, kuru tomēr izdosies aizpildīt tikai visdrīzāk jau mājās esot), taču neatlaidīgi zīmēt visa veida novirzes - parādam, bilancēm, augsmei, inflācijai... 

Un viņas padoma sāls bija viņas pieredzē - viņa teica, ka mums (fiskālajiem uzraugiem) drīz sāpēšot galva no tā, ja netiks ņemts vērā tas, ka labajos gados jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, un proti - viņa minēja, ka iepriekšējo reizi, kad visas prognozes iegāja vienas standartnovirzes tunelī - pavisam drīz sekoja noteiktas nepatikšanas jeb krīze. Viņai negribējās būt pesimistei, taču esošās siltās ekonomikas visapkārt Eiropā, un tas, ka augsme zīmējas straujāka nekā prognozes, lika tādai būt.

Te uzmetot vienkāršus grafikus par periodu Latvijā 1997.-2007. (pa kreisi) un 2011.-2021. (pa labi) zīmējas prognožu līdzības jeb tas, ka visi punktiņi (prognozes) galu gados ir standartnoviržu tunelī. Protams, protams, tas ir viens vien rādītājs un ekonomists grafomāns manī ir daudz vairāk. Tomēr pat ar visu to - vēl jo vairāk gribas piesardzību un prātīgas domas, kad tiks veidots nākamo gadu budžets. Cikls liek būt apdomīgiem - nu, vismaz kā igauņiem ;). 

      


Ar sveicieniem,
Dace

trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs

Risku deklarācijas revīzija un vēl arī nedaudz par parādu (šoreiz - prognožu novirzēm)

Šodien turpinājām parādu ķidāšanu. Vai nav lieliski? Dienas pirmā pusē gājām cauri fiskālajiem riskiem (jo tie beigās tiek finansēti uz parāda rēķina), un otrajā dienas pusē mācījāmies pildīt parāda ilgtspējas novērtējuma tabulas. Otrajam darbam vēl tālu līdz kādam cienījamam rezultātam, bet pie pirmā gan gribās pakavēties. It īpaši, ka palielīju Latviju par to, ka tai ir šāds fantastisks instruments – fiskālo risku deklarācija. Tas tiešām ir fiskālās disciplīnas instruments, kas sastopams vien ļoti fiskāli disciplināri (un arī pārskatāmībā un caurspīdīgumā) spējīgās valstīs. Teicu, ka Latvijas valdība ir sen jau spējīga uz šo lielisko instrumentu, un katru gadu ieceno šo vajadzīgo rezerves buferi valsts budžetā (0,1% no IKP). Klātesošajiem neteicu kritiku, taču šeit gan gribētos būt daudz kritiskākai par šo instrumentu jeb precīzāk tā attīstību. Sekretariātā pavisam nesen kopsavilkām šādu ainu par katru no deklarācijā minētajiem riskiem. Tālāk jau spriediet paši – vai deklarācija attīstās vai tomēr drusku ir apstājusies savā progresā?

Izziņai: fiskālo risku deklarācija tiek pievienota ikgadējam budžeta ietvara likumprojektam. Tā top kopš 2014. gada un ir pieejama publiski par visiem gadiem: 2014., 2015., 2016. un 2017.gadu.

Pirmā grupa – kvantificējamie riski.
Valsts galvojumi. Valsts kases izcils roku un prāta darbs. Pirmā gadā viens no retajiem riskiem, kam noteikta precīza fiskālā ietekme. Otrajā gadā (2015.gadā) bija jau papildu apraksts par riska aprēķinu, aprakstīts uzraudzības process. Trešajā gadā sīkāk paskaidrota valsts galvojumu būtība. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Valsts aizdevumi. Arī Valsts kases izcils darbs. Apraksta progress teju tāds pat kā ar iepriekš minētajiem valsts galvojumiem, ar vienīgo atšķirību, ka 2015.gadā stājās spēkā jauni MK noteikumi, kas sekmēja riska uzraudzību un riska samazinājumu. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Riski labklājības nozarē. Pirmā gadā noteiktas četras fiskālo risku grupas, kā arī viens papildu risks (likviditātes). Otrajā gadā izņemta riska grupa, kas saistīta ar sociālo iemaksu palielināšanos. Trešajā gadā izslēgts riska faktors par inflāciju, kas var radīt sociālo izdevumu pieaugumu. Šajā pat gadā tiek atzīmēts, ka riskam ir asimetrijas kļūda, tomēr ilgtermiņam paredz simetriju. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Kārtējie maksājumi ES budžetā. Pirmajā gadā sakārtota riska metodoloģija – atspoguļoti gan plānotie, gan izpildītie maksājumi ES budžetā. Otrajā gadā sīkāk paskaidroti iemesli, kāpēc maksājumu izpilde var būt lielāka/mazāka par plānoto. 2016.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējuma pieejā. 2017.gadā tiek papildināta riska analīze, minot papildus divus faktorus, kas ietekmē iemaksas ES budžetā (ES budžeta grozījumi un Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji). Kā būs šogad?

ES finanšu instrumentu palīdzība. Pirmā gadā ļoti līdzīgi kā ar iepriekšējo fiskālo risku. Kopš 2015.gada nav būtisku izmaiņu novērtējumā, iespējams datu iztrūkuma dēļ. Kā būs šogad?

Valsts galvojums studiju kredītiem. Pirmajā gadā nofiksē, ka šim riskam netiks veidota fiskālā rezerve. 2015.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējuma pieejā. 2016.gadā sīkāk paskaidrota galvojumu statistika. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Kapitāls uz pieprasījumu. Pirmajā gadā nosaka metodoloģiju jeb uzrāda kapitālu uz pieprasījumu sadalījumā pa starptautiskajām institūcijām. Otrajā gadā sīkāk paskaidro riska iestāšanās iespējamību. Kopš 2016.gada gada nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Otrā grupa – nekvantificējamie riski. Padome tomēr ik gadu atgādina, ka arī visus turpmākos riskus var ļoti labi kvantificēt. Metodes starptautiski un tepat Latvijā (raugi – Valsts kases piemēru) labi pieejamas. Nav pamata teikt, ka viss ir kvalitatīvi novērtējams un ar to pietiek. Turpmākie riski bieži vien rada būtiskas turbulences valsts budžetu bilancēs.

Publiskās privātās partnerības projekti. Pirmajā gadā tiek norādīts, ka fiskālo ietekmi nav iespējams noteikt, netiek minēts neviens PPP projekts, tiek gan minēts, ka vajadzīgs nozīmēt atbildīgo institūciju par PPP risku pārvaldību. Otrajā gadā tiek sīkāk pamatots PPP projektu ieguvumi. Jau parādās viens PPP projekts. Vēlreizīt atgādinājums par to, ka ir jānosaka atbildīgā institūcija. Trešajā gadā tiek minēta informācija par PPP, kas 2015.gadā palielināja deficītu par 0,3% no IKP. Tiek minēts Ķekavas PPP projekts. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad? Kas ir tā viena atbildīgā institūcija par vecajiem, esošajiem un jaunajiem PPP projektiem?

Valsts (un pašvaldību) kapitālsabiedrības. Pirmajā gadā tiek akcentēt, ka katrai daļu turētājai iestādei ir jāanalizē finanšu riski. Otrajā gadā tiek atzīts, ka nav vēstures un tāpēc nav iespējas veikt fiskālo risku novērtējumu. Pazūd grafiks par prognožu novērtējumu. Trešajā gadā tiek faktiskā ietekme uz budžeta bilanci, taču natiek parādītas iepriekšējās prognozes. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Starptautisko tiesu un satversmes tiesas lēmumu izpilde. Pirmajā gadā tiek minēts viens no pastāvošajiem riskiem, taču otrajā gadā jau vairs nav ņemti vērā iepriekšējā gada nodomi. Trešajā gadā sīkāk aprakstīta ES tiesa un Satversmes tiesa un lēmumu ietekme uz valsts budžetu. Tiek minēts, ka parasti šo risku sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo neliels izdevumu apjoms. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Finanšu sektors. Šo risku iekļauj deklarācijā tikai kopš 2016.gadā, minot, ka tas ir zems un nav pamata tā kvantificēšanai. Sīkāk aprakstīts Parex bankas gadījums. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Nodokļu reforma. Šo risku iekļauj 2017.gadā kā aktualitāti, nonākot pie teju ierasta secinājuma par riska simetriju.

Vēl kopumā par deklarāciju var minēt, ka otrajā gadā tika veikta risku vadības pilnveide un tika minēts, ka būtu jāapsver doma par makroekonomisko risku iekļaušanu. Trešajā gadā papildus tiek paskaidrots par simetriskajiem fiskālajiem riskiem un kāpēc šiem riskiem nodrošinājuma rezervi neveido. Deklarācija arī kļuva apjomīgāka un detalizētāka. Tika arī atspoguļots detalizēts makroekonomikas apskats.

Ar cerībām gaidām nākamo risku deklarāciju šogad un ļoti ceram, ka tā iekustēsies pēc zināma sastinguma iepriekšējā gadā.

Šo visu nevarētu referēt mācību semināra gaitā, vai ne? :) Padomes fiskālo risku eksperts Viktors Miglinieks šo novērtējumu šobrīd veido vēl lasāmākā formātā, un plānojam to iekļaut nākamajā uzraudzības ziņojumā. 

Vēl šodien pie riskiem bija iespēja drusku parēķināt saldai maizītei dažādas novirzes, un ātrumā uzmetot, kā izskatās Latvija ar to, kā ir spējusi prognozēt parādu. Tad... te zemāk pavisam vienkāršs attēls (pa kreisi), kur redzams, ka ir bijuši  gadi (2003.-2007. un 2011.-2014.), kad lielākoties bija prognozēts augstāks parāds, taču faktiskais rezultāts bija mazāks, un tāpat arī seko gadi (2008.-2010. un 2015.-2017.), kad ir otrādi – pirmās prognozes ir cerību pilnākas nekā vēlākais īstenojums dzīvē. Pa labi esošais attēls ir ierastāks, taču seminārā varēju pasmelties idejas, ka var paskatīt ilustratīvi arī šādi. Par 2018.-2010.gadu vēsture ir teikusi savu, kāpēc prognozes bija labākas, taču kāpēc neizdevās optimistiskās prognozes 2015.-2017.gadiem - jautājums paliek atvērts.




Ar sveicieniem,
Dace

otrdiena, 2018. gada 24. jūlijs

Parādu var samazināt


Šodien turpinājām rēķināt un saprast, kā skatīties uz parāda tendencēm. Likām kopā procentu likmi, kas saistās ar parādu, potenciālo ekonomikas augsmi un primāro bilanci (primārā bilance ir budžeta ieņēmumi mīnuss izdevumi, jeb vēl citiem vārdiem – primārā bilance ir tā, kurā netiek rēķināti iekšā ikgadējie procentu maksājumi par parādu).

Ir jau tā, ka nav pateicīgi vienkārši atrast un paņemt korekti visus vajadzīgos aprēķinu ieejas datus. Taču, hei! Man veicās ar to, ka pagājušā gada decembrī Padomē spējām nopublicēt mūsu pirmo ilgtspējas ziņojumu, un lai neveidotu putru, ņemu aprēķinos tieši šos datus (kur strādājām ar pensiju un veselības izdevumu aplēsēm jeb to palielinājums jau ir iekšā aprēķinos, 9.tabula).

Pirmkārt, jau šodien smeķis radās brīdī, kad vēlreizīt mums atgādināja, ka primārās bilances celtspēja un parāds J ir cieši saistīti, un otrkārt, arī to, ka ekonomikā periodi mijas, kuros procentu likmes ir gan mazākas, gan lielākas par ekonomikas augsmi. Ja procentu likmes aug straujāk par ekonomiku, tad parāda līmenis automātiski pieaug. Šeit zemāk gan tabula, gan attēls, kur redzama tā visvienkāršākā algebriskā sakarība, un tendence ir acīmredzama.


Vēl otri nelieli aprēķini bija ar nākamo mērķi – spēt samazināt parādu. Piemēram, līdz 20% no IKP. Pie tam pasniedzēja vēl to aicināja darīt ar sākotnējā gadā nofiksētu vajadzīgo primārās bilances līmeni. Latvijas gadījumā neizdodas aizvilkt līdz 20% mērķētajā gadā (2028.gadā) ar 1,5% ikgadējo pārpalikumu. Taču progress ir acīmredzams. 2028.gadā parāds šādu pūļu gadījumā ir vien 24,1% no IKP. Jā, Jūs pareizi teiksiet, tā atkal ir pagaidām tikai sausa aritmētika.

Taču – gribētos tai spēlēt par labu, jo primārā bilance ar pārpalikumu nemaz nav tik neiespējama, un Latvijas budžeta veidotāji to ikreizīt labi spēj, jo par parādu maksājam apmēram 1% no IKP. Tomēr mums vienmēr izdodas atrast attaisnojumu papildu tēriņiem izdevumu pusē, un tas ir tas, kas bojā bildi jeb iespējas sagatavoties nākamām krīzēm.

Ar sveicieniem,
parāda grafomāne Dace