pirmdiena, 2018. gada 20. augusts

Paldies par sadarbību un kritiku


Ko lai atbildu tiem, kas sūrojas par partiju aptaujas izlasi? Skaidrs, ka arī varu bērt pelnus uz galvas un teikt: "Vainīga". Taču, ja skatāmies, kas ir sanācis un kāda  ir mūsu aptaujas ģenerālā kopa, tad manuprāt izlase ir sanākusi reprezentatīva. (izziņai: ģenerālā kopa  – kā tas 100% partiju apjoms, kuriem būtu bijis jāatbild aptaujā)

25.aprīlī Padome nosūtīja vēstuli šādam sarakstam, kas bija visas partijas no iepriekšējās Saeimas un arī vēl tās partijas, kas bija parādījušās reitingu sarakstos. 
Pat teiktu, ka uzvedāmies gana uzstājīgi, jo sūtījām aicinājumus daudzkārtīgi un arī izmantojot ērtās adrešu atsauču  saites facebook tīklā. Diemžēl tai brīdī un arī pirms 7.augusta nezinājām tās partijas, kas būs pieteikušās vēl no jauna uz šo Saeimas sasaukumu.

Šeit tik varu teikt, ka visa informācija par aptauju ir pieejama mūsu mājaslapā un arī aizpildāmais MS Excel fails. Šo vingrinājumu veikt – aizpildīt anketu – ir aicināta jebkura partija, kas to vēlas. Esam arī atvērti dialogam, ja ir nepieciešama palīdzība tā aizpildei. Te ir arī semināra video, kur Padomes priekšsēdētājs stāsta par to.

Vēl un vēl esam pateicīgi par kopdarbu visām partijām, kas atsaucās mūsu pētījumā. Jo varu tikai piekrist Padomes priekšsēdētājam, kas preses brīfingā teica, ka bija vajadzīga liela drosme, lai iesniegtu šo darbu. Nākamie tuvākie soļi? Esam nodevuši šos MS Excel failus ar konkrētiem partiju priekšlikumiem un finanšu aplēsēm Jums – sabiedrībai un žurnālistiem – vērtēšanai.

Esam pateicīgi arī par visu kritiku par šo pētījumu. Tā ir ļoti vajadzīga, jo tikai tā šādu kopdarbu varam uzlabot un nākamajās reizēs veikt labāk.

Ar sveicieniem,
Dace

P.S. Šeit vēlreizīt tā tabula ar partijām, kas atsaucās aptaujā.

P.P.S. Un vēlreizīt visas pēdējo dienu noderīgās saites:
Preses brīfinga prezentācija un video ieraksts.
Ziņojums par politisko partiju aptauju par fiskālo disciplīnu pieejams šeit.
Latvijas politisko partiju iesniegtās anketas un aptaujas kopsavilkums (faili MS Excel formātā).
Partiju anketas to iesniegšanas secībā:
- Jaunā konservatīvā partija
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
- No sirds Latvijai
- Attīstībai/Par!
- "PROGRESĪVIE"
- Jaunā Vienotība (anketa nav iekļauta kopsavilkuma ziņojumā, jo tika iesniegta pēc termiņa)

ceturtdiena, 2018. gada 16. augusts

Fiskālās atbildības cerības (3 no 3)


Kāpēc savu triptihu (1, 2) noslēdzu ar šādu pavisam īsu rakstu un tieši dienu pirms publicēsim politisko partiju solījumu ciparus un mūsu ziņojumu par tiem? Tieši tāpēc, ka šis jautājums parādījās šodien – Māris Zanders izsaucot šo jautājumu –"Parādiet ciparus!".

Un te tik teikšu, ka iesniegto anketu blīvums liecina, ka lielum lielas daļas politiķu analītiskā profesionalitāte ir pietiekama, lai savus prioritāros priekšlikumus spētu izkalkulēt. Šāds darbs lika padomāt ne tikai izdevumu puses saldmi vai smagumu, bet arī par to, kur nauda varētu rasties jeb par ieņēmumu puses grūtumu. Dāvanas patīk mums visiem, bet ir labi zināt, cik tās maksā.

Tā kā – rītdien, lūdzu, nāciet uz preses brīfingu vai sekojiet līdzi mūsu sociālajiem tīkliem :) un cipari parādīsies. Visa informācija par politisko partiju aptauju, t.sk. anketas, būs pieejamas šeit.

Ar sveicieniem,
Dace


ceturtdiena, 2018. gada 9. augusts

Valsts budžeta izdevumi un ekonomikas potenciāls – kas jāpatur prātā, veidojot nākamā gada valsts budžetu


Pārpublicēts no Delfi.lv, 2018.gada 10.augustā. Oriģinālraksts pieejams šeit.

Turpinoties darbam pie 2019. gada valsts budžeta veidošanas, ir būtiski saprast, kā vērtējami budžeta izdevumi, salīdzinot ar ekonomikas potenciāla augsmi un kā šīs zināšanas ņemt vērā nākamā budžeta sastādīšanā. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums ir rūpēties par atbildīgu valsts naudas izlietojumu, sniedz savu redzējumu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas šā gada 23. maija ieteikumiem par Latvijas Stabilitātes programmu (Eiropas Komisija 2018a).

Viedoklis par budžeta izdevumiem atšķiras

Valdības budžeta izdevumi, kurus Eiropas valstis rēķina pēc vienotas metodoloģijas[1], 2017.-2019. gadiem Latvijas valdības un Eiropas Komisijas aprēķinos atšķiras (sk. 1. attēlu). Atšķirības 2017. gadam radīja dažādi novērtētās budžeta ieņēmumu pasākumu ietekmes. Savukārt 2018.-2019. gadiem atšķirības lielā mērā ir saistītas ar to, ka Eiropas Komisija nodokļu reformas izdevumus neuzskata par vienreizējiem izdevumiem un tos iekļauj izdevumos, kas jāsamēro ar potenciālo augsmi (Stabilitātes programma 2018).

1.attēls. Valdības neto primārie izdevumi.

Latvija paredz straujāku izaugsmi kā EK

Latvijas ekonomikas potenciāla aprēķinos ir izmantota desmit gadu vidējā ekonomikas potenciāla augsme. Potenciālās augsmes rādītājs ir pateicīgs salīdzināšanai, jo parāda ekonomikas augsmes tempu, tai attīstoties gan saistībā ar darba spēku, gan kapitālu, gan darba ražīgumu. Turklāt, pretstatā mainīgajiem faktiskajiem ekonomikas attīstības rādītājiem, tas ir arī izlīdzinātāks laikā.



2. attēls. Potenciālā IKP 10 gadu vidējā augsme.
3. attēls. Potenciālā un reālā IKP starpības novērtējums.

Salīdzinot Latvijas un Eiropas iestāžu aprēķinus (sk. 2. attēlu), var secināt, ka nacionālā līmenī Latvija sevi konsekventi redz ar nedaudz straujāku ekonomisko izaugsmi (par pusprocenta punktu). Tas skaidrojams ar to, ka Latvijai, attiecībā pret Eiropas vidējiem labklājības rādītājiem, vēl daudzus gadus jābūt zināmā iedzinēja lomā, tāpēc arī savas valsts izaugsmes potenciālu redzam jaudīgāku. It kā šķiet – kas tad ir pusprocents, taču nedrīkstētu aizmirst, ka tālākos aprēķinos šis pusprocents pārtop miljonos eiro, kas var ietekmēt dažādas topošā valsts budžeta pozīcijas.

Kaut gan Eiropas Komisija ir stingra viens likums visiem ievērotāja, tomēr arī šī institūcija arvien biežāk atzīst, ka ES valstu ekonomiskās valstu izaugsmes rādītāji jāvērtē un jāparedz ļoti precīzi. Līdz ar to Latvijas konsekventā atšķirība izaugsmes datos liek pievērst papildu uzmanību šo prognožu precizitātei (sk. 3. attēlu). Kā redzams, Eiropas Komisijas aplēse par Latvijas izaugsmi (oranžā līnija 3. attēlā) neiztur varbūtības testu jeb ir ārpus ticamības robežām testu 68 no 100 gadījumiem, taču pagaidām tā vēl "iekrīt" plašākā nenoteiktības rāmī jeb 90 no 100 gadījumiem ir ticama.

 

Svarīgākais – rūpīgi izvērtēt saistības



4. attēls. Valdības neto primāro izdevumu pārmaiņas pret iepriekšējo gadu, %.
Lai atbildētu, ko šie skaitļi un prognozes nozīmē mūsu valsts 2019. gada budžetam, jāaplūko vēl viens attēls (sk. 4. attēlu) par Latvijas izdevumu prognozēm, kas parāda atšķirīgās Latvijas un EK pozīcijas šajā jautājumā.

Saliekot kopā gan to, ka izdevumu apjoms (1. attēls), gan ekonomikas potenciāls tiek rēķināti dažādi (2. un 3.attēls), Eiropas Komisija aicina Latviju 2019. gadam spēt uzlabot strukturālo bilanci par 0,4% no IKP (strukturālā bilance ieņēmumu un izdevumu attiecība, ko veido valsts ilgtermiņa izdevumu un ieņēmumu politika, atskaitot īstermiņa izmaiņas, kas notiek ekonomisko svārstību dēļ). Savukārt nacionālais redzējums ir pretējs, un kopā veido teju 1% punkta apmēru no IKP, kas ir prāva summa (aptuveni 300 milj. eiro mīnusā).

Līdz ar to galvenais secinājums, domājot par nākamā gada budžetu  – nav dūmu bez uguns jeb nākamā gada budžeta ierobežojumus lēšot, rūpīgi jāsver un jāsaprot, kādas saistības mūsu valstij uzliek ekonomikas cikls un kādus potenciālos riskus varētu radīt augošā apetīte tēriņu kāpināšanā jeb atkāpes (veselības reforma, nodokļu reforma u.c.), kas palielina budžeta izdevumus.

Ar  sveicieniem,
Dace
  

Izmantotā literatūra

Eiropas Komisija (2018a) Padomes ieteikums par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2018-european-semester-country-specific-recommendation-commission-recommendation-latvia-lv.pdf

Eiropas Komisija (2018b) Vade Mecum on the Stability and Growth Pact – 2018 Edition, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip075_en.pdf

Fiskālās disciplīnas padome (2018) Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojums (viedoklis) par Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, pieejams: http://fdp.gov.lv/06042018-starpzinojums-viedoklis

Atanas Hristov, Rafal Raciborski, Valerie Vandermeulen Assessment of the Plausibility of the Output Gap Estimates, Economic Brief 023, April 2017, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/eb023_en.pdf

Jānis Malzubris, Eiropas Komisijas provizoriskais vērtējums par atbilstību budžeta valsts rekomendācijām, 30.03.2017., pieejams: http://fdp.gov.lv/files/uploaded/20170330_nodoklu_diskusija_EK.pdf, https://www.youtube.com/watch?v=IPVFbiPrc8U&feature=youtu.be 



[1] "Valdības neto primāros izdevumus veido kopējie valdības izdevumi, izņemot procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar Savienības programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no Savienības fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem. Valsts finansētā bruto pamatkapitāla veidošanas līmenis ir izlīdzināts četru gadu laikposmā. Ir ņemti vērā tiesību aktos paredzētie diskrecionārie ieņēmumu pasākumi vai ieņēmumu palielinājumi. Vienreizēji pasākumi gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā ir atskaitīti.", Eiropas Komisija 2018a, 3. lpp.

Fiskālās atbildības cerības 2


Turpinot pēc sava pirmā ieraksta par šo tēmu (šeit), jāsaka – septītais augusts bija aizvakar :). Ar analītiķa trīcošo sirdi gaidīju – būs, nebūs. Ne Hamleta sajūtās, drīzāk kibernētiķa vulgaris cerībās. Anketu iesniegšanas noslēdzošā diena sākās labi, bet vēl labāk tā noslēdzās.

Ir brīnišķīgi, ka Padome uz savu trako ideju saņēma tik kvalitatīvu atsaucību! To jau varu droši teikt, jo no septiņām atbildēm veselas piecas bija aizpildīti MS Excel faili. Jau, sakārtojot tos glītās tehnokrātiskās siltuma kartēs (heatmaps), ir labi. Zemāk paraugs no xls, neaizpildīts.


Nedomāju, ka pārkāpšu kādus smagus punktus, ja teikšu, kas bija tās partijas, kas atsaucās un kuras bija veltījušas savu laiku un savus analītiskos resursus, kopš 23.martā sākām šo darbiņu.

Iesniegšanas secībā:
  •         Jaunā konservatīvā partija
  •         Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
  •         Zaļo un Zemnieku savienība (viedokļa vēstule)
  •         No sirds Latvijai
  •         "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija (viedokļa vēstule)
  •         Attīstībai/Par!
  •         Progresīvie

Mūsu tehnokrātiskajā ziņojumā, cerams (arī) 17.augustā, teiksim arī vairāk – gan par projekta norisi, gan rezultātiem. Mēģināsim arī pēc iespējas ko lobīt no pārējo partiju programmām.

Šeit tikai vēlreiz – liels jo liels paldies par atsaucību visām partijām, kas sadarbojās kopīgam rezultātam – ar cerību par fiskālo atbildību turpmākajos četros gados.

Ar sveicieniem,
Dace

otrdiena, 2018. gada 7. augusts

Ikgadējā dividenžu spēle, vai tikai sākas?


Šodien Ministru kabineta atvērtajā daļā bija trīs darba kārtības punkti par valsts akciju sabiedrību 2017.gada peļņas dividenžu sadali. Šeit pavisam īss kopsavilkums (lūdzu skatīt tabulu zemāk), kas parāda, ka bilance visiem trim lēmumiem ir negatīva jeb otrais uzņēmums patur dividendes savā rīcībā. Taisnībai vēl jāpiebilst, ka Finanšu ministrijas pārstāvji šajā gadījumā MK sēdes laikā korekti minēja par zemāk minēto pārkāpumu pret Fiskālās disciplīnas likumu.

Jā, iepriekšējais gads ir necerēti labs visiem un summas, ko redzam arī detalizēti Ministru kabineta lēmumos, ir lielākas nekā iepriekš cerēts un bija iespēja budžetā saņemt vēl vairāk. Tomēr – ir labi jau, ja lēmums vēlāk atbilst plāniem. 

Šeit gan redzam, ka Latvijas autoceļu gadījumā – nekā – summa iet secen budžetam. Fiskālās disciplīnas likums liek par šādu summu kompensēt ieņēmumus valsts budžetā. Taču Padome ir iekšēji lēmusi šādas – zem 0,1% no IKP (aptuveni 28,8 milj. eiro 2018. gadā) – novirzes akumulēt un tad minēt vienu reizi savā Uzraudzības ziņojumā. Šodienas lēmums ies klāt.

Valsts akciju sabiedrība
Dividenžu plāns 2018.gada budžetā
07.08.2018. lēmums
101 651,20
101 651,20 (summu ieskaitīt budžetā)
936 022,00
-936 022,00 (summu atstāt uzņēmumam)
3 000 000,00
3 000 000,00 (summu ieskaitīt budžetā)

Ļoti cerot, ka tomēr vēl vairāk šīgada vājo fiskālo telpu nepasliktinās nākamie lēmumi. Lai gan atceroties Gendalfu, jāsaka, ka tikai muļķi cer.

Ar sveicieniem,
Dace

ceturtdiena, 2018. gada 2. augusts

Bilances-parāda atbildes funkcija – laba, taču vienlaikus vāja

Dienas skrien ātri un aprēķinu jūriņā jāpeldas katru dienu. Ir ļoti paveicies, ka, pateicoties kaimiņiem lietuviešiem, ir lieliska iespēja ar ļoti tuvas ekonomikas palīdzību tuvāk saprast parāda novērtēšanas rīku. Taču… līdz tā pabeigšanai Latvijai vēl ir kāds ceļš ejams. Tomēr cerība ir, ka šogad neatmetīsim cerību (2x J) to pabeigt. Tas par nākotnes apņemšanos. J

Kas labs šodien? Pāris vakarus skrāpēju saprašanu ap tā saucamo "atbildes funkciju" ap bilanci-parādu. Atkal pateicoties lietuviešu kolēģu pieredzei iemetu acis ECB analīzē par eiro zonas valstu vidējām atbildes funkcijām. Šo funkciju analītiskā pievienotā vērtība ir novērtēt, vai valdības spēj nodrošināt budžetu bilancēs pārpalikumus, kad parāda līmeņi pieaug.

Kā ir ar Latviju? Uzreiz atkal savai ierastai atkāpei saku, ka lietoju "cirvja metodi" aprēķinos, jo diemžēl, piemēram, ceturkšņa datu apkopošana (datu rindas uzlabošanai) vai papildu faktoru iekļaušana (sakarības kvalitātes uzlabošanai). Esmu paķērusi vien vienkāršāko funkcijas variantu – sakarību starp parādu iepriekšējā gadā un primāro bilanci tekošajā gadā (zemāk attēls pa kreisi periodam 1996.-2017.gadiem).

 

Un ir zināmas labas ziņas, ka spējam ieturēt šo vispārējo tendenci, t.i. ka funkcijas slīpums ir pavisam nedaudz pozitīvs jeb spēja nodrošināt labāku bilanci pieaugot parādam. Tomēr šis slīpums ir ļoti neliels, ja skatāmies, ka caurmērā eirozonas valstīs tas ir teju desmit reižu labāks.

Pagarinot laika rindu (līdz 2037.gadam), tajā iekļaujot prognozes no Padomes fiskālās ilgtspējas ziņojuma pagājušajā decembrī (9.tabula), atbildes funkcija veidojas vājāka (augstāk attēls pa labi periodam 1996.-2037.gadiem). Protams, piekrītu, ka ir svarīga rūpīga un precīzāka analīze, taču šobrīd var teikt, ka tendence pavājinās ilgtermiņā, un tas nav labi fiskālai ilgtspējai. Pat salīdzinoši mierīgu prognožu gadījumā.

Ar sveicieniem,
parāda grafomāne Dace

ceturtdiena, 2018. gada 26. jūlijs

Padoms fiskālajām iestādēm

Šodien atkal ziņas no parāda kursu mācībām. Tikai pavisam pacietīgiem interesentiem un pašiem sev. Šoreiz pat jāsaka vairāk tieši pašiem sev. Jo pasniedzēja deva padomu tieši neatkarīgo fiskālo iestāžu pārstāvjiem (lai gan lielais vairums studentu ir FM un NCB (nacionālās centrālās bankas) pārstāvji). 

Padoms bija par visa veida noviržu no fakta vērtēšanu. Ļoti vienkāršs padoms. Nepārspīlēt ar pārāk komplicētām metodēm (lai gan šodien netrūka arī to, bet tās vēl aizvien bija par lielo šablonu :)) parāda novērtēšanā, kuru tomēr izdosies aizpildīt tikai visdrīzāk jau mājās esot), taču neatlaidīgi zīmēt visa veida novirzes - parādam, bilancēm, augsmei, inflācijai... 

Un viņas padoma sāls bija viņas pieredzē - viņa teica, ka mums (fiskālajiem uzraugiem) drīz sāpēšot galva no tā, ja netiks ņemts vērā tas, ka labajos gados jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, un proti - viņa minēja, ka iepriekšējo reizi, kad visas prognozes iegāja vienas standartnovirzes tunelī - pavisam drīz sekoja noteiktas nepatikšanas jeb krīze. Viņai negribējās būt pesimistei, taču esošās siltās ekonomikas visapkārt Eiropā, un tas, ka augsme zīmējas straujāka nekā prognozes, lika tādai būt.

Te uzmetot vienkāršus grafikus par periodu Latvijā 1997.-2007. (pa kreisi) un 2011.-2021. (pa labi) zīmējas prognožu līdzības jeb tas, ka visi punktiņi (prognozes) galu gados ir standartnoviržu tunelī. Protams, protams, tas ir viens vien rādītājs un ekonomists grafomāns manī ir daudz vairāk. Tomēr pat ar visu to - vēl jo vairāk gribas piesardzību un prātīgas domas, kad tiks veidots nākamo gadu budžets. Cikls liek būt apdomīgiem - nu, vismaz kā igauņiem ;). 

      


Ar sveicieniem,
Dace