ceturtdiena, 2019. gada 11. jūlijs

Latvijas ekonomikas siltuma karte (2019Q1) un īsas piezīmes par cikliskām svārstībām





Latvijas ekonomikas siltuma karte (2019Q1) un īsas piezīmes par cikliskām svārstībām
Makroekonomisti savā ikdienā vēro valsts vai pasaules ekonomikas indikatoru dinamiku. Tomēr ekonomikā, kā sociālā zinātnē, šo indikatoru normas robežas ir nenoteiktākas un mērījumu precizitātes ziņā esam vēl joprojām tālu no dabas zinātnēm.  Šoreiz par ekonomikas sirds toņiem – ekonomikas ciklu.

Ekonomikas cikliskās svārstības tiek klasificētas pēc to periodu ilguma kā īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa svārstības. Svārstības var ietekmēt iekšējie un ārējie apstākļi – ievērojamas tehnoloģiskas pārmaiņas, karu  un nemieru izraisītas sekas, te arī  var pieskaitīt starptautiskus ekonomiskus konfliktus, kuri izpaužas kā tirdzniecības/ražošanas ierobežojumi, tarifu kari, valstu protekcionisma politika u.c. Daudzi ekonomisti mēģinājuši izpētīt šo svārstību dabu un cēloņus, tādējādi esam ieguvuši diezgan raibu darbības lauku, kurā atstāti to atklājēju vārdā nosauktie ekonomiskā cikla artefakti. Pazīstamākie pētītie cikli pēc to ilguma: garie Kondratjeva un Šumpētera cikli aptver 4060 gadu periodu (eng. Kondratiev,  Shumpeter),  vidējie Kuzņeca 15–25 gadu un Juglara 711 gadu cikli (eng. Kuznets,  Juglar ),  īsie Kitčina 33.5 gadu cikli  (eng. Kitchin), u.c [1].

2019. gada 5. jūnijā Eiropas Komisija publicēja regulāro makroekonomikas indikatoru pārskatu[2]. Ekonomisko ciklu kontekstā tas liek aizdomāties par mūsu pašreizējo atrašanās punktu uz ekonomiskā cikla līknes. Pievēršam uzmanību ekonomisko noskaņojumu rādītājam (eng. economic sentiment). Kopš 2019. gada sākuma Eiro zonā tas aizvien samazinājās un straujākais kritums  (-1.9 punkti) novērots laikā no š.g. maija līdz jūnijam. Šo tendenci t.sk. veicināja sarūkoša pārliecība tieši rūpniecības sektorā. Tā saruka no -2.9 maijā līdz -5.6 jūnijā, kas ir nozīmīgākais samazinājums aptuveni astoņu gadu laikā. Šādā veidā pārliecinātība rūpniecības sektorā (eng. industrial confidence) pirmo reizi noslīdējusi zem ilgtermiņa vidējā rādītāja kopš 2013. gada septembra.

Fiskālās disciplīnas padome seko cikliskām pārmaiņām Latvijas ekonomikā veidojot ekonomikas siltuma karti (eng. heatmap) kurā atspoguļota virkne ekonomikas radītāju, kuriem ir tendence mainīties līdz ar ekonomikas cikla svārstībām. Atjaunotā siltuma karte skatāma 1.att.

Pašlaik ik ceturksni tiek fiksēti šādi ekonomisko ciklu raksturojošie rādītāji:

·          Pamatinflācija – patēriņa cenu indekss, kas neiekļauj enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas inflāciju;

·          Vidējā alga – vidējā ikmēneša bruto darba samaksa visos sektoros;

·          Bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

·          Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

·          Vakances – brīvo darba vietu skaits;

·          Jaudu noslodze – sezonāli izlīdzināts jaudu noslodzes līmenis ražošanā;

·          Nepietiekams pieprasījums būvniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[3]);

·          Nepietiekams pieprasījums apstrādes rūpniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[4]);

·          Nepietiekams pieprasījums pakalpojumu nozarēs kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[5]);

·          Ekonomikas sentimenta indikators;

·          Kreditēšana monetāro finanšu iestāžu (izņemot Latvijas Banku) izsniegtie kredīti;

·          Tirdzniecības bilance – eksporta/importa starpība % pret IKP;

·          Tekošā konta bilance % pret IKP;

·          Mājokļu cenas.

Ekonomikas cikla raksturošanai kopumā, tiek aprēķināts saliktais indikators, kā visu iepriekš minēto [standartizētu] mainīgo vidējā vērtība. Plašāk ar datu aprēķinu metodiku un soļiem iespējams iepazīties MS Excel dokumentā.

             Avots: FDP aprēķini pēc CSB,LB,EUROSTAT datiem

1.        att. Latvijas ekonomikas siltuma karte periodam 2000 – 2019Q1

Kartē kā aizvien uzsilstošus posmus redzam  augsto jaudu noslodzi, kas līdzinās un par pārspēj 2005.-06. gada rādītājus, saglabājas saspīlēta situācija darba tirgū, ko izraisa darbinieku trūkums, esošā darba spēka maksimālā noslodze un tam sekojošā darbinieku atalgojuma pieaugošā tendence. Par spīti šai situācijai, inflācijas rādītāji saglabājas normas robežās (2,9% 2019Q1[6]) un ir maz svārstījušies kopš 2017. gada. Ekonomikas sentimenta rādītājs ir kļuvis relatīvi zemāks, tomēr patērētāju un arī uzņēmēju pārliecība par nākotnes perspektīvām ir pozitīva. To apliecina arī salīdzinoši labs pieprasījums  būvniecības, apstrādes rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Atskatoties uz kopējo fonu Eiro zonā šādi rādītāji ļauj saglabāt zināmu pārliecību par rītdienu, tomēr nevaram aizmirst par atvērtas ekonomikas ievainojamības riskiem.

Kreditēšanas iespējas jau kopš 2017. gada otrās puses kļūst aizvien ierobežotākas. Šo situāciju pasliktinājuši reputācijas riski banku nozarē, kas atjaunojās arī 2019. gada ziemas nogalē[7]. Esošajā situācijā ieteicamā rīcība gan valstiskā, gan mājsaimniecību līmenī būtu uzkrājumu veidošana, paturot prātā ekonomiskās aktivitātes ciklisko dabu.  

Lai viss labais izdodas!

Viktorija































[1] https://www.businessinsider.com/economic-cycle-theories-2012-10#the-lehman-wave-7
[2] https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/key_indicators_2019_07_05.pdf
[3] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-buvniecibas-konjunkturas-raditaji
[4] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-apstrades-rupniecibas-konjunkturas-raditaji
[5] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-pakalpojumu-sektora-konjunkturas-raditaji
[6] https://fdp.gov.lv/makroekonomikas-ceturksna-parskats
[7] https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/igaunijas-un-zviedrijas-finansu-uzraudzibas-iestazu-kopigs-pazinojums/

trešdiena, 2019. gada 3. jūlijs

Jauns sākums...


Uzsākt darba gaitas jaunā vietā un salīdzinoši jaunā jomā no vienas puses nav viegli, no otras – tas paver jaunas iespējas paskatīties uz dzīvi no cita skatu punkta. Tas dod arī iespēju izteikt savu viedokli ar svaigu skatījumu, kas var būt noderīgs tiem, kuri uz lietām skatās ar savu gadiem uzkrātu pieredzi. Ceru, ka manas pārdomas veicinās atbildīgas fiskālās disciplīnas un kultūras attīstību Latvijā.

Fiskālā disciplīna ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums līdzsvarotai un ilgstošai valsts ekonomiskai attīstībai, kā mūs to sāpīgi iemācīja 2008. gada pasaules finansiālā krīze, kas, arī bezatbildīgas fiskālās politikas dēļ, smagi atsaucās uz Latviju. Kopš tā laika esam daudz mācījušies un izdarījuši, lai valsts ekonomiku pasargātu no potenciāliem ārējiem un iekšējiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Šī gada sākumā iznākušais Eiropas Komisijas Fiskālās Ilgtspējas pētījums novērtē, ka Latvija ir viena no 7 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās valsts fiskālie riski tiek vērtēti kā zemi, gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.

Fiskālās disciplīnas būtība ir salīdzinoši vienkārša – tā ir valsts budžeta līdzekļu samērīga ar valsts budžeta ienākumiem tērēšana. Tomēr fiskālā disciplīna rezultējas kā sarežģītu politikas plānošanas un tās fiskālās ietekmes aprēķināšanas procesu kopums no vienas puses un kā nodokļu un citu valsts nodevu iekasēšanas procesu kopums no otras puses. Tā ir ļoti plaša tēma, par ko var diskutēt un diskutēt, meklējot risinājumus, kas uzlabo valsts fiskālo situāciju.

Pēdējā laika fiskālās politikas aktualitāte – Igaunijas lēmums samazināt savu akcīzes nodokli alkoholam par 25%, un Latvijas plānotā atbilde ar laicīgu (līdz 2019.gada 29.februārim) akcīzes nodokļa samazinājumu par 15% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Neapšaubāmi, nepatīkams un negaidīts solis no kaimiņu puses, tomēr loģisks. Pāris nedēļas atpakaļ kādā konferencē igauņu pārstāvji novērtēja, ka gan 2017. gadā, gan 2018. gadā esot zaudējuši ap 100 miljoniem potenciālu nodokļu ienākumu, kas ir nonākuši mūsu budžetā. Protams, tā ir pašu igauņu nodokļu politikas plānošanas kļūda, kad, cerot uz somu alkohola tūrismu, igauņi pārāk strauji cēla akcīzes nodokli alkoholam. Tagad esam nonākuši neskaidrā situācijā, jo neviens precīzi nevar zināt, kā igauņu un mūsu nodokļu samazināšana ietekmēs abu valstu nodokļu ienākumus. Mūsu puses atbilde ar laicīgu 15% akcīzes nodokļa samazinājumi izskatās loģiska – ar mērķi mazināt budžeta ienākumu kritumu, kas tagad tiek plānoti 32 miljonu eiro apmērā, nevis 92 miljonu apmērā, kā tika prognozēts, ja Latvijā nodoklis netiktu samazināts. Diemžēl masu medijos jau parādījās neadekvātas ziņas par tautas nodzirdīšanu, jo valsts gribot budžeta ienākumus. Pirmkārt, 15% akcīzes nodokļa samazinājums nenozīmē 15% cenas samazinājumu precei, jo preces cenā akcīzes nodoklis ir tikai viena no sastāvdaļām. Līdz ar to alkohola cenas samazinājums būs salīdzinoši neliels, kam nebūtu būtiski jāpalielina tā patēriņš. Otrkārt, ir svarīgi saprast, ka lēmums samazināt akcīzi ir mērķēts nevis uz budžeta ienākumu pieaugumu, bet uz plānotā nodokļa ieņēmumu neizpildes samazinājumu.

Ir jāpatur prātā, ka plānotais 32 miljonu budžeta ienākumu samazinājums ir bīstami tuvu 0,1% no nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pēc Fiskālās disciplīnas likuma gara prasa kompensējošus pasākumus šī gada budžeta izdevumu samazināšanai. Uzmanīgi sekosim budžeta ienākumu dinamikai!

Normunds

trešdiena, 2019. gada 22. maijs

Pārmaiņas [vēl] lielākai vērtībai


Parasti šajā emuārā ieraksti nāca impulsa kārtā un tapa pārdesmit minūtēs. Ļoti jau negribētos šoreiz savādāk, un tāpēc centīsimies kā ierasts – īsi. Vai sanāks? Redzēsim. J Pēc rakstīšanas varam teikt – jā, tā arī sanāca.

Ko šoreiz vēlētos teikt? Vismaz divas labas lietas: (i) pārmaiņas uz labu un (ii) vai mūsu izmaksas attaisno rezultātus [jeb value for money (angļu val.)] – citējot nesenu atskaiti par iestādes darbību.

Pirmais aspekts ir par to, ko izsludinot vakanču konkursus, man uzdeva seni kolēģi – kas lūdzu notiek? Kas labs mainās? Ar kolēģi Elīnu Lucku esam daudz ap šo domājušas, un tāds īss mūsu darbu secinājums un vienlaikus vēlējums nākamajiem: "Nedrīkst strādāt pa vecam". Iepriekšējā Padomes starpziņojuma 4. nodaļā [20.lpp.] ar laipnu Padomes atļauju izpūtām visas sāpes par to administratīvo slogu, kas ar gana garām cīņām vienalga palika uz Padomes sekretariāta pleciem. Tāpēc aizejam ar vislabāko cerību un lūgumu nākamajiem nogrūst prom kalpības spaidus un vēl vairāk audzēt fiskālās disciplīnas vērtību. It īpaši jau, ka tehniskajam nodrošinājumam pat ir juridiska bāze – Fiskālās disciplīnas likuma 31. panta otrā daļa šo uzdevumu ir devusi Finanšu ministrijai. Šeit tikai jāatrod kopsaucēji starp FM un Valsts kontroles kolēģiem, atļaut mums šo palīdzību nodrošināt.

Otrā lieta šajā ierakstā ir no pavisam nesenas atskaites Finanšu ministrijai par Padomes darbības rezultātiem, bija arī ailīte par to, vai mūsu izmaksas (tāme ar 198,6 tūkst. eiro gadā pieejama šeit) attaisno sasniegtos rezultātus. Kā diskusijā ar gudru Finanšu ministrijas kolēģi varējām pasmaidīt – kas uzskaitīs tos ietaupījumus budžetā, ko ir devusi Padome sniedzot savus ziņojumus, aizrādījumus, rekomendācijas? Viens spilgts piemērs bija tālā 2017. gadā kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizētais seminārs par nodokļu reformas priekšlikumiem, kas palīdzēja kopā mainīt domas un nedaudz ievirzīt reformu tuvāk nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem, arī padarīt to mazāk dārgu; cits nesens piemērs par Padomes aicinājumu [starpziņojums par Latvijas Stabilitātes programmu 1.2. nodaļā 9.lpp.] precizēt vidēja termiņa budžeta pamatscenāriju, un objektīvi tajā iekļaut reformas izmaksas, nevis tās izņemt ārā no strukturālās bilances dēļ tā, ka tā ir vienreizēja efekta parādība.

Apvienojot abus aspektus tik vēlētos teikt, ka Padomei ir milzu value for money un lūdzam ļaut jaunajam un lieliskajam sekretariātam nomest administratīvā sloga važas un vēl vairāk celt šo vērtību.

Ar sveicieniem un pateicību par sadarbību,
Elīna L. un Dace

P.S. Mums jautā, ko Jūs tagad un ko pēc tam? Tagad – vēl kārtīga nedēļa padarīt ierastos darbus un arī to, lai saimniecība godam pāriet no vienām rokām nākamās. Pēc tam – jā, jā, esam abas pieteikušās uz nākamā darba sapņu vakancēm un ceram uz to labāko. Un kā mūsu foršais priekšsēdētājs Jānis Platais bieži saka: "Visiem viss būs labi!". Tā ir.
P.P.S. Vēl – no Vecgada apņemšanās – šobrīd vien nav izdevies pacīnīties ar juridisko skaidrojumu budžeta automātisko griestu izmaiņām, pārējais ir laimīgi izdevies. Taču – plāni rodas katru dienu, un jaunajai komandai profesionālie un lieliskie izaicinājumi arī būs katru mīļu dienu. Turam buras!

svētdiena, 2019. gada 28. aprīlis

MAC DSA LV jeb liels paldies studentei par darbu!


Pirms nedēļas izdevās piefiksēt kādu labu daļu no vecgada apņemšanās saraksta, un tie ir ne tikai faili, kas parāda plānu izmaiņas, un ar kuriem ir vieglāk redzēt, kā plāni laika gaitā mainījušies, bet tie ir arī nodomi par valsts parāda novērtējumu vidējam un ilgākam termiņam.

Kopā ar lielisku studenti Annu Helēnu Saulīti no Rīgas Stradiņa universitātes izdevās pacelt un līdz laimīgām beigām (šobrīd) aiznest Starptautiskā valūtas fonda publiski pieejamu valsts parāda analīzes rīku tā saukto MAC DSA (market-access countries debt sustainability analysis) modeli. Redz' ko nozīmē darbā strādāt ar cilvēku, kam ir visdzīvākā interese par to, ko viņa dara. Kad ir interese, tad ir arī milzīga jauda un spēja palīdzēt un izdarīt. 

Ko tad labu ievārījām? Aizpildījām tabulas arī par Latviju. Lūdzām arī palīdzību Valsts kases valsts parāda ekspertēm, lai sniedz nelielu konsultāciju par valsts parāda tabulu aizpildīšanu. 

Kad salīdzinājām savus rezultātus (1.att.) ar to, ko ir aprēķinājis SVF [44.lpp.] (2.att.), tad secinājām, ka virziens ir līdzīgs. Pie nemainīgas fiskālās politikas jau vidējā termiņā ir iespēja būtiski mazināt valsts parāda apmēru pret IKP.

 1.att. Fiskālās padomes aprēķini.

 2.att. SVF aprēķini.



Tomēr manuprāt galvenā pievienotā vērtība no šī nelielā darba ir tam, ka šis MS Excel fails ir pieejams lietošanai arī citiem analītiķiem, kas vēlētos tuvāk pētīt valsts parādu. Jo vairāk datus modelī spējam ielikt, jo plašākus vērtējumus varam saņemt. Kā jau allaž. 

Ar pateicību par palīdzību,
Dace