Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes).
Diskusijā starp fiskālo disciplīnu virzošo iestādi – Finanšu ministriju – un fiskālo disciplīnu uzraugošo iestādi – Fiskālās disciplīnas padomi, ir gramatiskajā metodē balstīti argumenti. Finanšu ministrija lasa FDL 5.pantu kā attiecināmu tikai uz budžeta likumu sagatavošanas fāzi, savukārt, Padome atgādina, ka FDL II nodaļa, kuras sastāvā ir arī minētais pants, runā par visu procesu – arī budžeta izpildes posmu. Lasot pantu, jāpatur prātā nodaļas mērķis, kas aptver visus budžeta posmus.
Kāpēc šodien šāds neprozaisks ieraksts? Tāpēc, ka vakardien Padome nosūtīja savu – jau 13. neatbilstības ziņojumu gan uz Ministru kabinetu, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, gan arī uz Finanšu ministriju. Un tēma Padomes aizrādījumos balstās teju vienā un tajā pašā pantā, kuru Finanšu ministrija spītīgi noņem no fiskālās disciplīnas trases.
Sak, nē, nē, FDL 5.pants ir teju atrauts no pārējā fiskālās disciplīnas rāmja un likuma principiem kopumā, – fiskālie nosacījumi jāievēro budžeta sagatavošanas procesā un tikai. Kas notiek pēc tam – par to Fiskālās disciplīnas likumam nav lielu pārdzīvojumu. Kas nav tiesa.
Fiskālās disciplīnas likums vēl ir izcils likums ar to, ka tajā ir vispārīgie principi, kas jāievēro viscaur likumam. Kā jumts, kā ievirze, kā lietussargs, kas pārklāj visu likumu. Un nevar būt tā, ka no FDL noteiktās aizsargātās pozīcijas ir tikai aizsargātas budžeta izstrādē, bet pēc tam nekā.
Sanāk, ka ļoti viegli šīs budžeta programmas drīkst palielināt nepieciešamos izdevumus, kad ir tāda vajadzība (jo protams, sociālo pabalstu saņēmēju skaitu ir grūti ar aptiekāra precizitāti noprognozēt), taču, tad ja šajās programmās veidojas atlikums, visi piemirst, ka par šo apjomu tik pat automātiski ir jāsamazina budžeta izdevumu griesti.
Caur visu to – divas iestādes, kas ir valstī virzošās par fiskālo disciplīnu – Finanšu ministrija un Fiskālās disciplīnas padome, interpretē likumu dažādi un caur to ļauj turpināt plicināt budžeta bilanci.
13 neatbilstības ziņojumi – kopā pārdalēs un lēmumos ap šādām aizsargātajām pozīcijām, pretēji FDL noteiktajam – veido 253 milj. eiro (teju tuvojoties 1% no IKP). Ja vēl pieskaita nodokļu reformas atkāpi, kura tā arī palika atkāpe uz budžeta deficīta rēķina, un 2017. gada vasarā bija izrauta no budžeta veidošanas procesa par 427,8 milj. eiro, tad Padomes neatbilstības ziņojumi (periodā kopš pastāv Padome, t.i. no 2014. gada 1. janvāra) ir skāruši Ministru kabineta lēmumus par 680,8 milj. eiro.
Kāpēc to visu rakstu un saku, ka tā ir jauna pakāpe? Tāpēc, ka negribētos filoloģisku matu skaldīšanu starp ekonomikas nozares ierēdņiem (kas esam mēs un FM), kamēr to ērti var izmantot tie, kam vox populi, vox dei liek dāsni dalīt vēl tālu esošo Ziemassvētku dāvanas. Uz deficīta rēķina un galā – uz valsts parāda rēķina.
Ar sveicieniem,
Dace
