ceturtdiena, 2016. gada 28. jūlijs

OECD on Equity and Taxes

As part of our preliminary research for the next Monitoring Report, I read OECD’s publication on Tax Design for Inclusive Growth. The publication can be regarded as an update of sorts to Tax and Economic Growth, which was published in 2008. The new publication places a greater emphasis on “inclusive growth”, in view of growing economic inequality. The authors define inclusive economic growth as “economic growth that delivers progress to society as a whole”. This is emphasised throughout the paper as growth considerations are supplemented by a concern for equitable distribution and constant reference is made to managing the trade-off between equity and efficiency.

The authors claim that four broad pillars will help governments to reconcile the issues mentioned above: (1) broadening tax bases; (2) strengthening the overall progressivity of the fiscal system; (3) affecting pre-tax behaviours and opportunities; and (4) enhancing tax policy and administration.


Broadening tax bases – while removing most VAT exemptions should be considered, it is particularly important to remove those that give a proportionately larger tax saving to the rich than to the poor; taxing capital and its returns in efficient and equitable ways can also be considered.

Strengthening the overall progressivity of the fiscal system – the paper stresses the importance of going beyond the design of individual taxes and of taking into account interactions between a wide range of factors within tax systems. In particular, progressivity could be strengthened by moving beyond a progressive personal income tax (PIT) rate. For example, improving the quality of social services (good education, basic health care and decent living standards) may help, as social services also play a redistributive role. Financing social security through a progressive PIT and taxes that bear on capital income, property and/ or consumption, could help reduce the tax burden for low income earners, increase employment, while also ensuring the financing of social security systems.

Affecting pre-tax behaviours – ultimately, this means incentivising people operating in the informal economy to join the formal economy. Low income earners may be forced into the informal sector as a result of tax changes, but informality can also be limited by strengthening the link between the taxes paid and the benefits received across the lifecycle. Furthermore, there is a growing understanding of the negative economic effects of tax complexity and tax uncertainty.

Enhancing tax policy and administration – tax evasion and tax avoidance must be tackled, but tax administration itself must be made more efficient. Revenues should be collected at low administrative costs. Tax policy must be sensitive to the structure of the economy, population density at various income levels and the public’s inequality aversion. Furthermore, the quality of tax statistics and tax policy analysis should be improved.

As with most such papers, one is left with the impression that most of the ideas seem intuitive and mesh well with “common sense”. Let’s see how the Government of Latvia fares this year, as a growth- and equality- friendly tax system is something that we want as well.

Take care,

Emils

ESAO par vienlīdzību un nodokļiem

Sākot priekšdarbus pie Uzraudzības ziņojuma, iepazinos ar ESAO publikāciju par nodokļu sistēmām, kas sekmētu iekļaujošu izaugsmi. Šo publikāciju var uzskatīti par sava veida turpinājumu ESAO 2008. pētījumam par nodokļiem un ekonomisko izaugsmi. Atšķirība ir tā, ka jaunajā publikācijā tiek runāts par izaugsmi kontekstā ar vienlīdzību un taisnīgumu. Šādu izvēli pamato novērojums, ka pēdējo desmitgažu laikā attīstītajās valstīs ir pieaugusi nevienlīdzība. Jaunajos apstākļos tātad nodokļu sistēmas analīzei ir vēl aktīvāk jāžonglē ar vienlīdzību, efektivitāti, taisnīgumu un izaugsmi.

Autori norāda, ka četri plaši definēti principi ļautu valdībām augstākminēto darīt veiksmīgi.


Paplašināt nodokļu bāzi – ir ieteicams apsvērt vairāku nodokļu atlaižu un izņēmumu atcelšanu, taču īpaša uzmanība būtu jāpievērš nodokļu atlaidēm, no kurām visvairāk iegūst tieši bagātākā sabiedrības daļā. Šeit var apsvērt arī taisnīgākus un efektīvākus veidus, kā kapitālu aplikt ar nodokļiem.

Stiprināt fiskālās sistēmas progresivitāti – rakstā uzsvērts, ka ieteicams analizēt nodokļu sistēmu kā vienotu veselumu, nevis koncentrēties uz atsevišķiem nodokļiem. Papildus progresīvām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm, uzmanība jāpievērš arī publisko pakalpojumu uzlabošanai (laba izglītības sistēma un valsts finansēta veselības aprūpe), jo arī tie netieši pilda līdzekļu pārdales funkciju. Sociālās apdrošināšanas finansēšana no IIN un nodokļiem, kas skar patēriņu, kapitālu un nekustamo īpašumu, ļautu mazināt slogu uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tādējādi stimulējot cilvēku spēju strādāt formālajā ekonomikā.

Ietekmēt potenciālo nodokļu maksātāju uzvedību – kopumā tas nozīmē stimulēt ēnu ekonomikas dalībniekus pāriet uz darbu formālajā ekonomikā, taču ir arī citi faktori. Zemo algu saņēmēji var pāriet ēnu ekonomikā, reaģējot uz nepārdomātām izmaiņām nodokļu sistēmā, tāpēc tās jāvieš uzmanīgi. Ēnu ekonomiku var ierobežot arī, nodibinot ciešāku un uzskatāmāku saikni starp samaksātajiem nodokļiem un ieguvumiem visas dzīves garumā. Būtiska uzmanība jāveltī arī nodokļu sistēmas vienkāršošanai, jo pētījumi norāda uz sarežģītības negatīvo ietekmi uz izaugsmi.

Uzlabot nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu – nodokļu apiešana un nemaksāšana ir jāmēģina izskaust, taču jāuzlabo arī ieņēmumu dienesta darbība. Ieņēmumu ievākšana būtu jāveic ar pēc iespējas zemākām izmaksām. Nodokļu politika jāveido, balstoties uz ekonomikas struktūru, sabiedrības sadalījumu dažādas ienākumu grupās, kā arī ņemot vērā sabiedrības attieksmi pret nevienlīdzību. Jāuzlabo arī nodokļu statistikas un nodokļu politikas analīzes kvalitāte.

Kā vienmēr pēc šādu rakstu izlasīšanas, rodas sajūtu, ka viss jau kaut kur dzirdēts un labi sadzīvo ar “veselo saprātu”. Redzēsim, kā turpmāk veiksies Latvijas valdībai, jo izaugsmi un ekonomisko vienlīdzību veicinoša nodokļu sistēma ir arī mūsu mērķis.

Ar sveicieniem,
Emīls

Kas ir fiskālā disciplīna?



Šoreiz ne par matemātiku. Šoreiz par terminu. Vārdi "fiskālā politika", "fiskālā disciplīna", "fiskāls" – var ik pa brīdim dzirdēt te un tur. Ik pa laikam izskan pārmetums jeb biedējums, ka "fiskālā disciplīna" pārņēmusi prātus, bet aizmirsusi cilvēcisko pusi.

Kādu laiku atpakaļ lēkāju starp vārdiem "budžeta disciplīna" un "fiskālā disciplīna", cenšoties rast kopīgo un izvēlēties tos vārdus, kas ir tuvāki pašas saprašanai. "Budžeta disciplīna" faktiski liek nedzīvot pāri tam, ko esam nopelnījuši, bet – kas tad ir "fiskālā disciplīna"?

Turpinājumā nevēlētos radīt jaunas definīcijas, bet tik paķert kādus domugraudus. Taisnības labad vēl jāsaka, ka 2014.gada nogalē, kad Fiskālās disciplīnas padome publicēja savu pirmo uzraudzības ziņojumu, publicējām arī prezentāciju, kurā centāmies vienkāršākiem vārdiem izskaidrot mūsu tēmu. Tajā arī  minējām, ka…
Fiskāls – latīņu valodā "fiscalis" un nozīmē "valsts kase", "valsts nauda";
Fiskālā politika – valdības ieņēmumu un izdevumu plānota un pārdomāta vadība;
Fiskālā disciplīna – piesardzīga un apdomīga rīcība ar valsts līdzekļiem, nepieļaujot pārsteidzīgus lēmumus un tēriņus, ko nevar atļauties.
Taču šeit vēl jāpiebilst, ka, domājot par to, kas ir galvenā atšķirība starp budžeta un fiskālo disciplīnu, būtiski ir pieminēt valsts parāda vadību. Viens no fiskālās disciplīnas pamatprincipiem ir valsts parāda sloga apzināšana. Kāds parāda apjoms nepasliktina tautsaimniecības aktivitātes gan tagadnē, gan arī kāds parāda apjoms neuzliek slodzi nākotnes paaudzēm?

Turpmākais jau ir valsts parāda pieauguma ierobežošana vai vismaz tādu procesu un lēmumu veicināšana, kas samazina pieauguma apmēru.

Tāpēc, kad tiek runāts par to, ka fiskālā disciplīna ir kaut kas abstrakts un nomācošs, tehnisks un no cilvēkiem atsvešināts, tad varu paturēt prātā, ka fiskālā disciplīna tomēr ir tikai sauciens ierobežot nepārtraukto slogu uz valsts parādu. Jo deficīta finansēšana, protams, paģēr palielināt mūsu valsts parādu un nodokļu slogu nākamajām paaudzēm.

Ar sveicieniem,
Dace