Cik tas maksā? (jeb kāpēc jāizrāda nepieklājīga interese par skaisti iesaiņotu dāvanu)

Fiskālās disciplīnas padome ir t.s. neatkarīgā fiskālā institūcija (no angļu val. independent fiscal institution, bet turpmāk tekstā NFI). Šādu institūciju galvenais pienākums ir uzraudzīt, vai valdība, veidojot budžetu, ir fiskāli atbildīga un pamatojas uz reālistiskiem pieņēmumiem par ekonomisko attīstību.

Lai gan NFI ir salīdzinoši nesens jaunieviesums, vairākas starptautiskās organizācijas un politiskās apvienības savās publikācijās ir norādījušas NFI vēlamās pazīmes un funkcijas. Ļoti konkrētu funkciju sarakstu piedāvā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šodien vēlējos nedaudz pastāstīt par vienu no funkcijām, kuru par nelaimi daudzas NFI vienkārši nevar pacelt – politikas izmaiņu fiskālās ietekmes novērtējums (jeb policy costing).  Šī funkcija paredz, ka NFI novērtē, kā valdības piedāvāts likuma grozījums vai lēmums (piem. izmaiņas nodokļu politikā vai paplašināts publiski finansēto veselības aprūpes pakalpojumu grozs) ietekmē valsts budžeta bilanci.

Kāpēc šādu novērtējumu  ir nepieciešams darīt? Tāpēc, lai būtu skaidrs, cik reāli izmaksātu kādas idejas realizācija un kādas būs ilgtermiņa (vai vismaz vidēja termiņa) sekas.

Latvijas Finanšu ministrija ir salīdzinoši rets piemērs tam, ka valdība arī “izceno” gan jaunos normatīvos aktus, gan arī grozījumus senākajos. Par to ir parūpējušās jau iepriekšējās valdības, paredzot normatīvo aktu izstrādē iekļaut arī pavadošo vidēja termiņa finanšu ietekmes novērtējumu.

Protams, lai šādus aprēķinus varētu veikt atbildīgi un ar pieņemamu kļūdas varbūtību, ir nepieciešami dažādi dati un pieņēmumi par cilvēku uzvedību, reaģējot uz ieviestajām izmaiņām. Teiksim, novērtēt, cik budžetā ienesīs akcīzes likmes celšana kafijai, varētu būt samērā vienkārši, ja ir aptuveni skaidrs, cik daudz šī prece tiek patērēta. Aprēķinus gan sarežģī fakts, ka likmes celšana ietekmētu cilvēku uzvedību un kafijas patēriņu. Tas nozīmē, ka ar tīri aritmētiskiem aprēķiniem nepietiks – nepieciešams ņemt vērā arī izmaiņas cilvēku uzvedībā.

Skaidri saprotot, ka šādi aprēķini ir laika ziņā ietilpīgi, tos parasti neveic NFI tipa iestādes. Ir, protams, daži izņēmumi, bet tie uz pārējo NFI fona izceļas ar samērā senu vēsturi un vērā ņemamiem cilvēku resursiem.

Ar lieliem apgriezieniem šajā jomā sevi piesaka ASV Congressional Budget Office (CBO), kuru mājaslapā ir pieejama izteikti lakoniska dažādu likumprojektu ietekmes analīze (bieži tās ir tabulas uz vienas lapas). CBO pastāv kopš 1974. gada, un tā ir iemantojusi vadošo partiju uzticību ar to, ka CBO analīze ir izteikti apolitiska.

Nevar nepieminēt arī Nīderlandes NFI – Bureau for Economic Policy Analysis (BEPA). Līdzīgi kā CBO, nīderlandiešu NFI novērtē dažādu politisko spēku fiskālos plānos, taču BEPA pieejai ir viena ļoti svarīga nianse – viņi to dara pirms vēlēšanām. Citiem vārdiem sakot, partijas laicīgi iesniedz savas programmas, un BEPA pirms parlamenta vēlēšanām publicē novērtējumu, kurā redzama dažādu piedāvājumu ietekme uz ekonomikas izaugsmi, ekonomisko nevienlīdzību, budžeta deficītu u.c. Detalizētais ziņojums nav pieejams angļu valodā, bet “lielo bildi” var saprast arī no kopsavilkuma.

Šo aktivitāšu mērķis tiek formulēts ļoti skaidri.

A constant factor is that of the ambition to show how widely diverging ideals and opinions held by political parties would manifest themselves in actual practice.

BEPA ziņojumā arī skaidri norādīts, ka netiek apskatīti visi partiju piedāvājumi. Piemēram, piedāvājumiem ir jābūt ar noteiktu ietekmi uz budžetu (vismaz 100 miljoni eiro).

Kā jau norādīju, šo funkciju savā valstī pilda tikai dažas NFI. fiskālās ietekmes novērtēšana galvenokārt uzticēta Finanšu ministrijai vai Valsts kasei radniecīgām iestādēm. Arī Latvijas likumdošana paredz, ka normatīvo aktu izstrādē jāiekļauj novērtējums par vidēja termiņa fiskālo ietekmi. Šādā ziņā mēs esam labs piemērs.

Tiesa gan, bieži būtisks ir arī neatkarīgs politisko piedāvājumu izcenojums, un šobrīd procesā ir vismaz divi notikumi, kas aktualizē nepieciešamību pēc politiski neitrāla un neinteresēta fiskālās ietekmes novērtējuma.

Pirmkārt, šobrīd aktīvi notiek darbs pie nodokļu politikas reformas. 28. februārī tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvājums, kas paredz ieviest izmaiņas iedzīvotāju ienākumā nodoklī un uzņēmumu ienākuma nodoklī. Padome ir atkārtoti norādījusi, ka ir nepieciešama mērķtiecīga pieeja nodokļu sistēmas reformai, kas ļautu valdībai kāpināt budžeta ieņēmumus. Piedāvātajai reformai ir potenciāls kāpināt ekonomikās izaugsmes tempu un mazināt ēnu ekonomiku. Par nelaimi vēl nav skaidrs, kāda būs šo izmaiņu ilgtermiņa ietekme uz budžetu, nodokļu ieņēmumu līmeni un valsts parādu. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – netiek publicēti aprēķini par šo izmaiņu izmaksām un pašlaik izskatās, ka ietekme būs negatīva, lai gan konkrētus secinājumus izdarīt ir grūti.

Otrkārt, jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kuru ietvaros dažādas partijas piedāvās savu vīziju par to, kā vadīt pilsētas finanses. Sagaidāms, ka populāra tēma būs dažāda veida sabiedrisko pakalpojumu cenas samazināšana vai atlaižu palielināšana (piem. sabiedriskais transports un ēdināšana skolās). Domājot par šādiem piedāvājumiem vienmēr jāpatur prātā jautājums – kā tas tiks finansēts? Jā, varbūt tiks pazeminātas sabiedriskā transporta cenas, bet kas notiks ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi?

Protams, var būt gadījumi, ka piedāvātās izmaiņas ir pozitīvas un bez ietekmes uz domes budžetu. Šādās situācijās iesaku paturēt prātā principu, pēc kura vadās BEPA, kad izvērtē partiju programmas.

In cases of ‘free’ policy measures, our first question is a sceptical one: if it is free, then why has it not been implemented already?

Ar sveicieniem,

Emīls

Skolēni spēj domāt par ilgtermiņu

Finanšu izglītības nedēļa pārslīdēja nemanāmi uz ikgadēji jau ierasto "Atpakaļ uz skolu" akciju. Jāsaka, ka skolēni vienlīdz nopietni mani uzlūko kā Penkulē, tā Preiļos, vai jebkurā no Rīgas skolām, kurās būts. Šodien bija budžeta disciplīnas stunda savas izcelsmes skolā – Rīgas 25.vidusskolā. Pilna klase ar trīs 9.klašu skolēniem. Pierādījuma bildi lūdzu skatīt zemāk. :) Paldies sadarbības partneriem  no "Klubs Māja"! 

Mūsu stāstījums un pārbaudes uzdevumi vienmēr ir tie paši, kas pieejami arī Jums – lūdzu, pārbaudiet sevi, ko Jūs ziniet par valsts finansēm. Turpat ir arī pieejama izglītojoša prezentācija un arī īsfilmiņas par to, kas ir fiskālā disciplīna no laikabiedru skatu punkta.

Prieks, ko nesam pēc rīta stundas darba, ir par to, ka bērni lieliski saprot, kas ir budžeta pamatā un arī to, kāpēc ir vajadzīgs budžets pietiekamā apmērā, lai arī nākotnē būtu kvalitatīvi valsts pakalpojumi. Jo valsts, patiesībā ir... vairāk nekā mēs iedomājamies..

Protams, ir jautājumi par to, kāpēc ir "bagātās valstis" un "nabagās valstis" un, kāpēc mēs esam tādā vājā vietā, kad skatāmies pret citām Eiropas Savienības dalībvalstīm gan pēc ieņēmumiem, gan pēc izdevumiem. Taču, vēl labāki ir jautājumi uz to, kad jautāju, kāpēc ir svarīgi redzēt un vērtēt makroekonomisko ietvaru gan vidējam, gan ilgtermiņam – Diāna Lesa cēla roku, un atbilde skan gluži kā Fiskālās padomes priekšsēdētājam: "Jāplāno tāpēc, lai nav valsts bankrota". Šie vienkāršie vārdi parāda, ka skolniece ir uzķērusi parāda ilgtspējas nozīmību, ir uzķērusi, ko nozīmē nelielas un atvērtas ekonomikas trauslums pret pasaules šokiem. Un, cik svarīgs ir fiskālās drošības buferis.

Kā allaž – ceļa maize no skolas – ir atbildība pret plānošanas rūpību tagadnē, lai arī bērniem ir iespējas īstenot savas ambīcijas nākotnē. Skolēni atkal dod cerību, ka spēsim to aizvien labāk. Mana ceļa maize atpakaļ skolēniem bija aicinājums iemīlēt matemātiku. Ar kaut ko jāsāk un jāturpina ;) 

Ar sveicieniem,

Dace