Fiskālās disciplīnas
padome ir t.s. neatkarīgā fiskālā institūcija (no angļu val. independent fiscal institution, bet
turpmāk tekstā NFI). Šādu institūciju galvenais pienākums ir uzraudzīt, vai
valdība, veidojot budžetu, ir fiskāli atbildīga un pamatojas uz reālistiskiem
pieņēmumiem par ekonomisko attīstību.
Lai gan NFI ir
salīdzinoši nesens jaunieviesums, vairākas starptautiskās organizācijas un
politiskās apvienības savās publikācijās ir norādījušas NFI vēlamās pazīmes un
funkcijas. Ļoti konkrētu funkciju sarakstu piedāvā Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācija. Šodien vēlējos nedaudz pastāstīt par vienu no
funkcijām, kuru par nelaimi daudzas NFI vienkārši nevar pacelt – politikas
izmaiņu fiskālās ietekmes novērtējums (jeb policy
costing). Šī funkcija paredz, ka NFI
novērtē, kā valdības piedāvāts likuma grozījums vai lēmums (piem. izmaiņas
nodokļu politikā vai paplašināts publiski finansēto veselības aprūpes
pakalpojumu grozs) ietekmē valsts budžeta bilanci.
Kāpēc šādu novērtējumu ir nepieciešams darīt? Tāpēc, lai būtu
skaidrs, cik reāli izmaksātu kādas idejas realizācija un kādas būs ilgtermiņa (vai
vismaz vidēja termiņa) sekas.
Latvijas Finanšu
ministrija ir salīdzinoši rets piemērs tam, ka valdība arī “izceno” gan jaunos
normatīvos aktus, gan arī grozījumus senākajos. Par to ir parūpējušās jau
iepriekšējās valdības, paredzot normatīvo aktu izstrādē iekļaut arī pavadošo
vidēja termiņa finanšu ietekmes novērtējumu.
Protams, lai šādus
aprēķinus varētu veikt atbildīgi un ar pieņemamu kļūdas varbūtību, ir
nepieciešami dažādi dati un pieņēmumi par cilvēku uzvedību, reaģējot uz
ieviestajām izmaiņām. Teiksim, novērtēt, cik budžetā ienesīs akcīzes likmes
celšana kafijai, varētu būt samērā vienkārši, ja ir aptuveni skaidrs, cik daudz
šī prece tiek patērēta. Aprēķinus gan sarežģī fakts, ka likmes celšana
ietekmētu cilvēku uzvedību un kafijas patēriņu. Tas nozīmē, ka ar tīri
aritmētiskiem aprēķiniem nepietiks – nepieciešams ņemt vērā arī izmaiņas
cilvēku uzvedībā.
Skaidri saprotot, ka
šādi aprēķini ir laika ziņā ietilpīgi, tos parasti neveic NFI tipa iestādes.
Ir, protams, daži izņēmumi, bet tie uz pārējo NFI fona izceļas ar samērā senu
vēsturi un vērā ņemamiem cilvēku resursiem.
Ar lieliem apgriezieniem
šajā jomā sevi piesaka ASV Congressional
Budget Office (CBO), kuru mājaslapā ir pieejama izteikti lakoniska dažādu
likumprojektu ietekmes analīze (bieži tās ir tabulas uz vienas lapas). CBO
pastāv kopš 1974. gada, un tā ir iemantojusi vadošo partiju uzticību ar to, ka
CBO analīze ir izteikti apolitiska.
Nevar nepieminēt arī
Nīderlandes NFI – Bureau for Economic
Policy Analysis (BEPA). Līdzīgi kā CBO, nīderlandiešu NFI novērtē dažādu
politisko spēku fiskālos plānos, taču BEPA pieejai ir viena ļoti svarīga nianse
– viņi to dara pirms vēlēšanām. Citiem vārdiem sakot, partijas laicīgi iesniedz
savas programmas, un BEPA pirms parlamenta vēlēšanām publicē novērtējumu, kurā
redzama dažādu piedāvājumu ietekme uz ekonomikas izaugsmi, ekonomisko
nevienlīdzību, budžeta deficītu u.c. Detalizētais ziņojums nav pieejams angļu
valodā, bet “lielo bildi” var saprast arī no kopsavilkuma.
Šo aktivitāšu mērķis
tiek formulēts ļoti skaidri.
A constant factor is that of the ambition to show how widely diverging ideals and opinions held by political parties would manifest themselves in actual practice.
BEPA ziņojumā arī
skaidri norādīts, ka netiek apskatīti visi partiju piedāvājumi. Piemēram,
piedāvājumiem ir jābūt ar noteiktu ietekmi uz budžetu (vismaz 100 miljoni
eiro).
Kā jau norādīju, šo
funkciju savā valstī pilda tikai dažas NFI. fiskālās ietekmes novērtēšana galvenokārt
uzticēta Finanšu ministrijai vai Valsts kasei radniecīgām iestādēm. Arī
Latvijas likumdošana paredz, ka normatīvo aktu izstrādē jāiekļauj novērtējums
par vidēja termiņa fiskālo ietekmi. Šādā ziņā mēs esam labs piemērs.
Tiesa gan, bieži būtisks
ir arī neatkarīgs politisko piedāvājumu izcenojums, un šobrīd procesā ir vismaz
divi notikumi, kas aktualizē nepieciešamību pēc politiski neitrāla un
neinteresēta fiskālās ietekmes novērtējuma.
Pirmkārt, šobrīd aktīvi
notiek darbs pie nodokļu politikas reformas. 28. februārī tika prezentēts
Finanšu ministrijas piedāvājums, kas paredz ieviest izmaiņas iedzīvotāju
ienākumā nodoklī un uzņēmumu ienākuma nodoklī. Padome ir atkārtoti norādījusi,
ka ir nepieciešama mērķtiecīga pieeja nodokļu sistēmas reformai, kas ļautu
valdībai kāpināt budžeta ieņēmumus. Piedāvātajai reformai ir potenciāls kāpināt
ekonomikās izaugsmes tempu un mazināt ēnu ekonomiku. Par nelaimi vēl nav
skaidrs, kāda būs šo izmaiņu ilgtermiņa ietekme uz budžetu, nodokļu ieņēmumu
līmeni un valsts parādu. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – netiek publicēti
aprēķini par šo izmaiņu izmaksām un pašlaik izskatās, ka ietekme būs negatīva,
lai gan konkrētus secinājumus izdarīt ir grūti.
Otrkārt, jūnijā notiks
pašvaldību vēlēšanas, kuru ietvaros dažādas partijas piedāvās savu vīziju par
to, kā vadīt pilsētas finanses. Sagaidāms, ka populāra tēma būs dažāda veida
sabiedrisko pakalpojumu cenas samazināšana vai atlaižu palielināšana (piem.
sabiedriskais transports un ēdināšana skolās). Domājot par šādiem piedāvājumiem
vienmēr jāpatur prātā jautājums – kā tas tiks finansēts? Jā, varbūt tiks
pazeminātas sabiedriskā transporta cenas, bet kas notiks ar nekustamā īpašuma
nodokļa likmi?
Protams, var būt
gadījumi, ka piedāvātās izmaiņas ir pozitīvas un bez ietekmes uz domes budžetu.
Šādās situācijās iesaku paturēt prātā principu, pēc kura vadās BEPA, kad
izvērtē partiju programmas.
In cases of ‘free’ policy measures, our first question is a sceptical one: if it is free, then why has it not been implemented already?
Ar sveicieniem,
Emīls
