Budžeta deficīts Latvijā atbilst gan valsts, gan starptautiskajām budžeta prasībām, taču sistemātiski tiek izmantotas visas pieļaujamās novirzes un vienlaikus izdevumu pieaugumu veicina arī regulāri neplānotie izdevumi. 2017. gada 18. decembrī Fiskālās disciplīnas padome publicēja Fiskālās ilgtspējas ziņojumu 2017-2037. gadam, kurā tika apskatīti dažādi fiskālo telpu ietekmējoši apstākļi. Neskatoties uz to, ka valsts parāda līmenis uzskatāms par fiskāli ilgtspējīgu, nākotnē iespējamās makroekonomiskās vides svārstības, kā arī plānoti un neplānoti valdības izdevumi jau šobrīd liek budžetu veidot ar lielu rūpību pret tautsaimniecības augsmes tempu.
Budžeta bilances cikliskās komponentes aplēses 2017.-2019. gadam ir līdz pat trim reizēm lielākas pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas salīdzinājumā ar nacionālo metodoloģiju. Ekonomiskā cikla augšupeju pašlaik raksturo pozitīvā izlaižu starpība, taču Eiropas Komisijas aprēķini salīdzinājumā ar augustā apstiprināto Finanšu ministrijas prognozi atšķiras (ņemot vērā š.g. novembrī publicētos Eiropas Komisijas aprēķinus).
Jaunākās Eiropas Komisijas aplēses norāda uz pozitīvu izlaižu starpību – virs diviem procentiem šogad un 2018. gadā, kā arī nepilnu pusotru procentu 2019. gadā, kas, ņemot vērā ekonomiskā cikla elastības koeficientu [Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošanas rokasgrāmatas 143.lpp.], paredz, ka budžeta deficīts koriģējams par teju procentu, kamēr nacionālā metodoloģija rudenī paredzēja vien 0,1% līdz 0,3% koriģējumu.
Avots: Finanšu ministrijas dati: 2017. gada 4. augustā apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Eiropas Komisijas dati: 2017. gada rudens ekonomiskā prognoze un AMECO datubāze.
Atšķirības aprēķinos norāda, ka turpmākajos gados valdībai vajadzēs pievērst pastiprinātu uzmanību budžeta izdevumu pieauguma pamatotībai un ņemt vērā, ka ekonomiskā cikla augšupejas fāzē budžets jāplāno ar pārpalikumu.
Ar sveicieniem,
Agnese
SIA "Ernst & Young Baltic"
Agnese
SIA "Ernst & Young Baltic"
