Pagājušajā
nedēļā bija iespēja apmeklēt domnīcas "New Direction – the foundation for
European Reform" organizēto konferenci "Automatizācija, nodarbinātība un darba nākotne: politisko un
ekonomisko seku izzināšana", kur starptautiskie eksperti un akadēmiķi
sprieda par automatizāciju, tās plānoto ietekmi uz nodarbinātību, kā arī darba tirgus
nākotni kopumā, šķetinot saistītos politiskos, ekonomiskos un sociālos
aspektus.
Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (OECD) nodarbinātības, darbaspēka un sociālo lietu
direktorāta vecākais ekonomists Stējns Brūke, apvienodams konservatīvās idejas,
vēstīja, ka tuvāko 15 līdz 20 gadu laikā pasaulē izzudīs 50% darbavietu, daudzas
no tām jau tuvāko desmit gadu laikā, piemēram, automatizācijas dēļ. Attēlā
redzam, ka daudziem darbiniekiem ir būtiski spēt atjaunot kvalifikāciju, lai
atbilstu jaunajiem tirgus izaicinājumiem. "Nākotnē būs vērojama 'm2m' evolūcija jeb 'maschine
to maschine' evolūcija (no vācu valodas), kas sevī iekļaus vienas
tehnoloģijas saziņu ar otru tehnoloģiju. Piemēram, automašīnas automātiski spēs
sazināties savā starpā." tā par mākslīgo
intelektu, automatizāciju un autonomajiem auto: kā tie mainīs pasauli un
ietekmēs darba tirgu, papildinot uzsvēra Milānas Bikokas universitātes
profesors Andrea Ģuričins.
Lielākā
kļūda, apzinot automatizāciju, bijusi lielas sabiedrības daļas atstāšana
uzmanības novārtā pagātnē, tāpēc nākotnē ir nepieciešams iedzīvotājus izglītot pragmatiskā
virzienā, ņemot vērā tehnoloģiski attīstīto cilvēku vēlmi arvien pilnveidot
savas zināšanas, pretēji tiem, kas neuzskata tehnoloģisko kompetenci par
būtisku. Centrālās un Austrumeiropas drošība un pretterorisma apkarošana ir
aktuāls uzdevums, taču tikpat aktuāli ir uzlabot transporta infrastruktūras.
Nodarbinātības izpētes institūta direktors no Vārvikas Universitātes Kristofers Vārhursts prezentēja savus uzskatus par robotu atnākšanu: no pieņēmumiem uz pierādījumiem par to ietekmi uz nodarbinātību. Universitāšu pasniedzēji būs pieprasīti, lai izglītotu studentus, taču dzejnieki un klauni – lai uzmundrinātu pasniedzējus!
Konferences otrajā daļā par darbu un darbinieku nākotni tiešsaistē uzstājās Jirī Braņika, eksperts no Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP), kurš runāja par prasmēm un darbu digitālajā laikmetā, ziņojot, ka 151 337 000 jaunas darbavietas tiks radītas no 2016. līdz 2030. gadam. Profesiju pieprasījums būs pakārtots: 1) IT zinātnes profesionāļi (mehāniskie inženieri); 2) manuālie darbinieki (skolotāji, ārsti); 3) pārdošanas un apkalpošanas darbinieki (frizieri); 4) kvalificēti strādnieki (kontrolētā vidē); 5) nekvalificēti strādnieki (nekontrolētā vidē).
Noslēgumā, vecākais sociālās aizsardzības speciālists Starptautiskajā darba organizācijā (ILO), Keniči Hirose, aktualizējot darba un sociālās aizsardzības nākotni, rezumēja, ka demogrāfiskā novecošana ir trends, un, visticamāk, nākotnē būtu nepieciešams ieviest "robotu nodokli", ja ražošanu veiktu roboti, savukārt tā būtu jauna konkurētspējas problēma, kura, viennozīmīgi, radītu jaunus izaicinājumus arī Latvijas darbaspēkam un tirgum.
Ar sveicieniem,
Helēna Anna
RSU pirmā kursa studente
Fiskālās padomes praktikante
Nodarbinātības izpētes institūta direktors no Vārvikas Universitātes Kristofers Vārhursts prezentēja savus uzskatus par robotu atnākšanu: no pieņēmumiem uz pierādījumiem par to ietekmi uz nodarbinātību. Universitāšu pasniedzēji būs pieprasīti, lai izglītotu studentus, taču dzejnieki un klauni – lai uzmundrinātu pasniedzējus!
Konferences otrajā daļā par darbu un darbinieku nākotni tiešsaistē uzstājās Jirī Braņika, eksperts no Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP), kurš runāja par prasmēm un darbu digitālajā laikmetā, ziņojot, ka 151 337 000 jaunas darbavietas tiks radītas no 2016. līdz 2030. gadam. Profesiju pieprasījums būs pakārtots: 1) IT zinātnes profesionāļi (mehāniskie inženieri); 2) manuālie darbinieki (skolotāji, ārsti); 3) pārdošanas un apkalpošanas darbinieki (frizieri); 4) kvalificēti strādnieki (kontrolētā vidē); 5) nekvalificēti strādnieki (nekontrolētā vidē).
Noslēgumā, vecākais sociālās aizsardzības speciālists Starptautiskajā darba organizācijā (ILO), Keniči Hirose, aktualizējot darba un sociālās aizsardzības nākotni, rezumēja, ka demogrāfiskā novecošana ir trends, un, visticamāk, nākotnē būtu nepieciešams ieviest "robotu nodokli", ja ražošanu veiktu roboti, savukārt tā būtu jauna konkurētspējas problēma, kura, viennozīmīgi, radītu jaunus izaicinājumus arī Latvijas darbaspēkam un tirgum.
Ar sveicieniem,
Helēna Anna
RSU pirmā kursa studente
Fiskālās padomes praktikante
