trešdiena, 2019. gada 30. janvāris

Īsumā no nesenas konferences par inovāciju ietekmi uz darba tirgu

Pagājušajā nedēļā bija iespēja apmeklēt domnīcas "New Direction – the foundation for European Reform" organizēto konferenci "Automatizācija, nodarbinātība un darba nākotne: politisko un ekonomisko seku izzināšana", kur starptautiskie eksperti un akadēmiķi sprieda par automatizāciju, tās plānoto ietekmi uz nodarbinātību, kā arī darba tirgus nākotni kopumā, šķetinot saistītos politiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus. 
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nodarbinātības, darbaspēka un sociālo lietu direktorāta vecākais ekonomists Stējns Brūke, apvienodams konservatīvās idejas, vēstīja, ka tuvāko 15 līdz 20 gadu laikā pasaulē izzudīs 50% darbavietu, daudzas no tām jau tuvāko desmit gadu laikā, piemēram, automatizācijas dēļ. Attēlā redzam, ka daudziem darbiniekiem ir būtiski spēt atjaunot kvalifikāciju, lai atbilstu jaunajiem tirgus izaicinājumiem. "Nākotnē būs vērojama 'm2m' evolūcija jeb 'maschine to maschine' evolūcija (no vācu valodas), kas sevī iekļaus vienas tehnoloģijas saziņu ar otru tehnoloģiju. Piemēram, automašīnas automātiski spēs sazināties savā starpā." tā par  mākslīgo intelektu, automatizāciju un autonomajiem auto: kā tie mainīs pasauli un ietekmēs darba tirgu, papildinot uzsvēra Milānas Bikokas universitātes profesors Andrea Ģuričins.



Lielākā kļūda, apzinot automatizāciju, bijusi lielas sabiedrības daļas atstāšana uzmanības novārtā pagātnē, tāpēc nākotnē ir nepieciešams iedzīvotājus izglītot pragmatiskā virzienā, ņemot vērā tehnoloģiski attīstīto cilvēku vēlmi arvien pilnveidot savas zināšanas, pretēji tiem, kas neuzskata tehnoloģisko kompetenci par būtisku. Centrālās un Austrumeiropas drošība un pretterorisma apkarošana ir aktuāls uzdevums, taču tikpat aktuāli ir uzlabot transporta infrastruktūras.
Nodarbinātības izpētes institūta direktors no Vārvikas Universitātes Kristofers Vārhursts prezentēja savus uzskatus par robotu atnākšanu: no pieņēmumiem uz pierādījumiem par to ietekmi uz nodarbinātību. Universitāšu pasniedzēji būs pieprasīti, lai izglītotu studentus, taču dzejnieki un klauni – lai uzmundrinātu pasniedzējus!
Konferences otrajā daļā par darbu un darbinieku nākotni tiešsaistē uzstājās Jirī Braņika, eksperts no Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP), kurš runāja par prasmēm un darbu digitālajā laikmetā, ziņojot, ka 151 337 000 jaunas darbavietas tiks radītas no 2016. līdz 2030. gadam. Profesiju pieprasījums būs pakārtots: 1) IT zinātnes profesionāļi (mehāniskie inženieri); 2) manuālie darbinieki (skolotāji, ārsti); 3) pārdošanas un apkalpošanas darbinieki (frizieri); 4) kvalificēti strādnieki (kontrolētā vidē); 5) nekvalificēti strādnieki (nekontrolētā vidē).
Noslēgumā, vecākais sociālās aizsardzības speciālists Starptautiskajā darba organizācijā (ILO), Keniči Hirose, aktualizējot darba un sociālās aizsardzības nākotni, rezumēja, ka demogrāfiskā novecošana ir trends, un, visticamāk, nākotnē būtu nepieciešams ieviest "robotu nodokli", ja ražošanu veiktu roboti, savukārt tā būtu jauna konkurētspējas problēma, kura, viennozīmīgi, radītu jaunus izaicinājumus arī Latvijas darbaspēkam un tirgum.
Ar sveicieniem,
Helēna Anna
RSU pirmā kursa studente
Fiskālās padomes praktikante