Viens no galvenajiem jautājumiem Padomes 2016. gada Uzraudzības ziņojumā būs veselības aprūpe un tai piešķirtā finansējuma ilgtspēja un izlietojums. Šajā sakarā vēlējos dalīties ar aptaujas datiem.
Mūsu aptaujā respondentiem tika piedāvāts saraksts ar dažādām jomām, no kurām bija jāizvēlas tās, kurām nepieciešamības gadījumā finansējums būtu jāsamazina, un tās, kuru finansējumu nevajadzētu skart.
64% respondentu uzskatīja, ka varētu samazināt izdevumus, kas saistīti ar atalgojumu valsts pārvaldē. Otrajā vietā bija atbalsts mākslai un kultūrai, kuru izvēlējas 36% respondentu.
Finansējumu nevajadzētu skart veselībai aprūpei (88%) un sociālajām garantijām (70%).
Uzskati par to, cik bieži katrā jomā
jāizvērtē izdevumi, bija dažādi. 83% respondentu
uzskatīja, ka tik bieži jāizvērtē veselības aprūpes izdevumi, taču tikai 37%
uzskatīja, ka izdevumi mākslai un kultūrai jāizvērtē tikpat regulāri.
Regulāru izdevumu lietderīguma izvērtēšanu respondenti atzīst par būtisku. Īpaši izteikti tas ir veselības aprūpei piešķirto līdzekļu gadījumā, taču respondenti neuzskata, ka veselības aprūpei piešķirtie līdzekļi būtu jāsamazina konsolidācijas nolūkos.
Gribam labu veselības aprūpi, kura efektīvi izmanto savus līdzekļus, taču finansējumu nevajadzētu piegriezt, ja nepieciešams panākt sabalansētu budžetu. Bet... vai mēs gribam tādu veselības aprūpi, kuras pašreizējās izmaksas segs nākamās paaudzes? Uz šādu jautājumu atbilde nav viegla vai viennozīmīga, un es ceru, ka to saprot visi.
Ar sveicieniem,
Emīls
