Viens no
šīgada darbiņiem (ko ceram padarīt līdz gada beigām) ir fiskālās ilgtspējas
ziņojums. Šodien [ekspertu diskusijā] bija liela griba pēc iespējas neitrāli apzināt darba mēru gan no uzņēmīgo puses, gan arī no mazāk uzņēmīgo puses. Lai jau mērķētāk spētu vilkt
ilgtspējas līnijas, kuras Latvijas iedzīvotājiem ir kritiski mainīt uz labāku pusi.Vai
šoreiz varu tās nosaukt par trim labām lietām, ko paņemt līdzi? Tomēr, jā.
Pirmā
noteikti ir Eiropas Komisijas viedokļa kopsavilkums [10.lpp.] par nodokļu reformas
priekšlikumiem – dārga (1,7% no IKP), ar ierobežotiem kompensējošiem pasākumiem
(0,6% no IKP), pro-cikliska (vai pagūsim ielēkt augošā cikla pēdējā rīcības
vagonā?), regresīva (zemo ienākumu
saņēmēji nav reformas mērķa auditorija) un audzē deficītu, vienlaikus samazinot
publiskā sektora apmēru.
Otrā ir
pārdomas, par to, cik svarīgi ir ikreiz savām viedokļu tēzēm likt klāt datus. Tāpēc
patika Mārtiņa Āboliņa aptaujas kopsavilkums, t.sk. par algu pieauguma ietekmi [16.lpp.], Ulda Biķa kritika, ka jāliek redzamas ir medmāsu vidējās algas, kad
runājam par "sajūtām", Baibas Belas aptaujas kopsavilkums par problēmu
kopsavilkumu Latvijā [10.lpp.], kā arī mūsu aptaujas pretrunīgais slaids [6.lpp. un lūdzu skatīt bildi arī zemāk], ka
iedzīvotājiem vienlaicīgi liekas, ka sociālajai aizsardzībai tērē gan vismazāk,
gan visvairāk. Zinu, ka nākamais teikums neizturēs kritiku, bet tā vien šķiet,
ka šis slaids ir zināms spogulis tam, ka sabiedrība zina, ka tiek darīts daudz
(jo sociālais budžets ir teju 1/3 no visa budžeta), taču nojaušs, ka tas
nominālā izteiksmē vienalga ir gaužām maz.
Trešā "lieta" ir tā, ka sociālajai pusei jābūt skaļākai-redzamākai, jo tā ir ļoti vajadzīga.
Jāpiekrīt Aldim Austeram, kas teica – pirmā reize, kad arodbiedrības stāvēja tā
kārtīgi pretī. Domāju, ka noteikti tā nebija pirmā reize un noteikti arodbiedrības
dara ļoti daudz, taču – skaidrs, ka var likt kopā spēkus ar sociālās jomas praktiķiem
un zinātniekiem, kas spēj runāt precīzi un skaidri – un stāstīt vēl un vēl un
vairāk un vairāk. Tas ir grūts darbs, jo maļ pāri publiskajā vidē jautājumu
zalves, taču – vajag, ļoti vajag šo profesionālo komunikāciju, kas tieši ar
datiem skaidri [skaudri] pasaka, kā ir.
Līdz ar
to "ceļa sausiņš" ilgtspējas ziņojumam ir tas, ka, protams, – tas būs par
fiskālo ilgtspēju. Taču skaidrs, ka nedrīkstam būt ciniķi pie secinājumiem un tāpēc
atļausimies ielikt vismaz īsā skaidrojošā kastītē arī sociālās ilgtspējas
aspektu.
Ar
sveicieniem,
Dace
