ceturtdiena, 2018. gada 2. augusts

Bilances-parāda atbildes funkcija – laba, taču vienlaikus vāja

Dienas skrien ātri un aprēķinu jūriņā jāpeldas katru dienu. Ir ļoti paveicies, ka, pateicoties kaimiņiem lietuviešiem, ir lieliska iespēja ar ļoti tuvas ekonomikas palīdzību tuvāk saprast parāda novērtēšanas rīku. Taču… līdz tā pabeigšanai Latvijai vēl ir kāds ceļš ejams. Tomēr cerība ir, ka šogad neatmetīsim cerību (2x J) to pabeigt. Tas par nākotnes apņemšanos. J

Kas labs šodien? Pāris vakarus skrāpēju saprašanu ap tā saucamo "atbildes funkciju" ap bilanci-parādu. Atkal pateicoties lietuviešu kolēģu pieredzei iemetu acis ECB analīzē par eiro zonas valstu vidējām atbildes funkcijām. Šo funkciju analītiskā pievienotā vērtība ir novērtēt, vai valdības spēj nodrošināt budžetu bilancēs pārpalikumus, kad parāda līmeņi pieaug.

Kā ir ar Latviju? Uzreiz atkal savai ierastai atkāpei saku, ka lietoju "cirvja metodi" aprēķinos, jo diemžēl, piemēram, ceturkšņa datu apkopošana (datu rindas uzlabošanai) vai papildu faktoru iekļaušana (sakarības kvalitātes uzlabošanai). Esmu paķērusi vien vienkāršāko funkcijas variantu – sakarību starp parādu iepriekšējā gadā un primāro bilanci tekošajā gadā (zemāk attēls pa kreisi periodam 1996.-2017.gadiem).

 

Un ir zināmas labas ziņas, ka spējam ieturēt šo vispārējo tendenci, t.i. ka funkcijas slīpums ir pavisam nedaudz pozitīvs jeb spēja nodrošināt labāku bilanci pieaugot parādam. Tomēr šis slīpums ir ļoti neliels, ja skatāmies, ka caurmērā eirozonas valstīs tas ir teju desmit reižu labāks.

Pagarinot laika rindu (līdz 2037.gadam), tajā iekļaujot prognozes no Padomes fiskālās ilgtspējas ziņojuma pagājušajā decembrī (9.tabula), atbildes funkcija veidojas vājāka (augstāk attēls pa labi periodam 1996.-2037.gadiem). Protams, piekrītu, ka ir svarīga rūpīga un precīzāka analīze, taču šobrīd var teikt, ka tendence pavājinās ilgtermiņā, un tas nav labi fiskālai ilgtspējai. Pat salīdzinoši mierīgu prognožu gadījumā.

Ar sveicieniem,
parāda grafomāne Dace