Pārpublicēts no Delfi.lv, 2018.gada 10.augustā. Oriģinālraksts pieejams šeit.
Turpinoties
darbam pie 2019. gada valsts budžeta veidošanas, ir būtiski saprast, kā vērtējami
budžeta izdevumi, salīdzinot ar ekonomikas potenciāla augsmi un kā šīs
zināšanas ņemt vērā nākamā budžeta sastādīšanā. Tāpēc Fiskālās disciplīnas
padome, kuras uzdevums ir rūpēties par atbildīgu valsts naudas izlietojumu, sniedz
savu redzējumu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas šā gada 23. maija ieteikumiem
par Latvijas Stabilitātes programmu (Eiropas Komisija 2018a).
Viedoklis par budžeta izdevumiem atšķiras
Valdības budžeta izdevumi, kurus Eiropas valstis rēķina pēc
vienotas metodoloģijas[1], 2017.-2019. gadiem Latvijas
valdības un Eiropas Komisijas aprēķinos atšķiras (sk. 1. attēlu). Atšķirības
2017. gadam radīja dažādi novērtētās budžeta ieņēmumu pasākumu ietekmes. Savukārt
2018.-2019. gadiem atšķirības lielā mērā ir saistītas ar to, ka Eiropas
Komisija nodokļu reformas izdevumus neuzskata par vienreizējiem izdevumiem un
tos iekļauj izdevumos, kas jāsamēro ar potenciālo augsmi (Stabilitātes
programma 2018).
1.attēls. Valdības neto primārie izdevumi.
Latvija paredz straujāku izaugsmi kā EK
Latvijas ekonomikas potenciāla aprēķinos ir izmantota desmit
gadu vidējā ekonomikas potenciāla augsme. Potenciālās augsmes rādītājs ir
pateicīgs salīdzināšanai, jo parāda ekonomikas augsmes tempu, tai attīstoties
gan saistībā ar darba spēku, gan kapitālu, gan darba ražīgumu. Turklāt, pretstatā
mainīgajiem faktiskajiem ekonomikas attīstības rādītājiem, tas ir arī izlīdzinātāks
laikā.
 |
 |
2. attēls. Potenciālā
IKP 10 gadu vidējā augsme.
|
3. attēls. Potenciālā un reālā IKP
starpības novērtējums.
|
Salīdzinot Latvijas un Eiropas iestāžu aprēķinus (sk. 2.
attēlu), var secināt, ka nacionālā līmenī Latvija sevi konsekventi redz ar
nedaudz straujāku ekonomisko izaugsmi (par pusprocenta punktu). Tas skaidrojams
ar to, ka Latvijai, attiecībā pret Eiropas vidējiem labklājības rādītājiem, vēl
daudzus gadus jābūt zināmā iedzinēja lomā, tāpēc arī savas valsts izaugsmes
potenciālu redzam jaudīgāku. It kā šķiet – kas tad ir pusprocents, taču nedrīkstētu
aizmirst, ka tālākos aprēķinos šis pusprocents pārtop miljonos eiro, kas var
ietekmēt dažādas topošā valsts budžeta pozīcijas.
Kaut gan Eiropas Komisija ir stingra viens likums visiem ievērotāja, tomēr arī šī institūcija arvien
biežāk atzīst, ka ES valstu ekonomiskās valstu izaugsmes rādītāji jāvērtē un
jāparedz ļoti precīzi. Līdz ar to Latvijas konsekventā atšķirība izaugsmes
datos liek pievērst papildu uzmanību šo prognožu precizitātei (sk. 3. attēlu).
Kā redzams, Eiropas Komisijas aplēse par Latvijas izaugsmi (oranžā līnija 3.
attēlā) neiztur varbūtības testu jeb ir ārpus ticamības robežām testu 68 no 100
gadījumiem, taču pagaidām tā vēl "iekrīt" plašākā nenoteiktības rāmī jeb
90 no 100 gadījumiem ir ticama.
Svarīgākais – rūpīgi izvērtēt saistības
 |
4.
attēls. Valdības neto primāro izdevumu pārmaiņas pret
iepriekšējo gadu, %.
|
Lai atbildētu, ko šie skaitļi
un prognozes nozīmē mūsu valsts 2019. gada budžetam, jāaplūko vēl viens attēls
(sk. 4. attēlu) par Latvijas izdevumu prognozēm, kas parāda atšķirīgās Latvijas
un EK pozīcijas šajā jautājumā.
Saliekot kopā gan to, ka izdevumu apjoms (1. attēls), gan
ekonomikas potenciāls tiek rēķināti dažādi (2. un 3.attēls), Eiropas Komisija
aicina Latviju 2019. gadam spēt uzlabot strukturālo bilanci par 0,4% no IKP (strukturālā bilance
– ieņēmumu un izdevumu attiecība, ko
veido valsts ilgtermiņa izdevumu un ieņēmumu politika, atskaitot īstermiņa
izmaiņas, kas notiek ekonomisko svārstību dēļ). Savukārt nacionālais redzējums ir pretējs, un
kopā veido teju 1% punkta apmēru no IKP, kas ir prāva summa (aptuveni 300 milj.
eiro mīnusā).
Līdz ar to galvenais secinājums, domājot par nākamā gada
budžetu – nav dūmu bez uguns jeb nākamā
gada budžeta ierobežojumus lēšot, rūpīgi jāsver un jāsaprot, kādas saistības mūsu
valstij uzliek ekonomikas cikls un kādus potenciālos riskus varētu radīt augošā
apetīte tēriņu kāpināšanā jeb atkāpes (veselības reforma, nodokļu reforma
u.c.), kas palielina budžeta izdevumus.
Ar sveicieniem,
Dace
Ar sveicieniem,
Dace
Izmantotā literatūra
Eiropas
Komisija (2018a) Padomes ieteikums par
Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu
par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2018-european-semester-country-specific-recommendation-commission-recommendation-latvia-lv.pdf
Eiropas
Komisija (2018b) Vade Mecum on the
Stability and Growth Pact – 2018 Edition, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip075_en.pdf
Fiskālās
disciplīnas padome (2018) Fiskālās
disciplīnas uzraudzības starpziņojums (viedoklis) par Latvijas Stabilitātes
programmu 2018.-2021.gadam, pieejams: http://fdp.gov.lv/06042018-starpzinojums-viedoklis
Atanas
Hristov, Rafal Raciborski, Valerie Vandermeulen Assessment of the Plausibility of the Output Gap Estimates,
Economic Brief 023, April 2017, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/eb023_en.pdf
Jānis
Malzubris, Eiropas Komisijas
provizoriskais vērtējums par atbilstību budžeta valsts rekomendācijām,
30.03.2017., pieejams: http://fdp.gov.lv/files/uploaded/20170330_nodoklu_diskusija_EK.pdf,
https://www.youtube.com/watch?v=IPVFbiPrc8U&feature=youtu.be
[1] "Valdības neto primāros
izdevumus veido kopējie valdības izdevumi, izņemot procentu izdevumus,
izdevumus saistībā ar Savienības programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar
ienākumiem no Savienības fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku
pabalstu izdevumiem. Valsts finansētā bruto pamatkapitāla veidošanas līmenis ir
izlīdzināts četru gadu laikposmā. Ir ņemti vērā tiesību aktos paredzētie
diskrecionārie ieņēmumu pasākumi vai ieņēmumu palielinājumi. Vienreizēji
pasākumi gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā ir atskaitīti.", Eiropas Komisija
2018a, 3. lpp.
