Dažas pēdējās dienas daudzkārt garām gāja Džini indekss. Gan
tas, kurā redzam, kā sadalās mūsu ienākumi, gan tas, kurā redzam, kā sadalās
mūsu bagātība. Uz x ass esam visi mēs, salikti vienā rindā 😊
pēc ieņēmumiem vai pēc bagātības, un uz y ass ir tas, cik tad mums katrā daļā ir ieņēmumi
un mūsu bagātība.
Ja būtu visiem mums vienādi ieņēmumi (laba alga) (pirmais attēls) un
bagātība
(dzīvokļu un zemes īpašumi, depozīti, kustamais īpašums, apdrošināšana u.tml.) (otrais attēls),
tad Džini indekss būtu 0 jeb attēlos redzētu glītu taisni 45 grādos.
Taču tā nav – mums ir "nevienlīdzības vēders" gan pēc
ienākumiem, gan vēl bēdīgi lielāka šī nevienlīdzība ir pēc bagātības rādītāja.
Ko šeit varam darīt un sev vēlēt? Mēs zinām, ka fiskālās
politikas rīcībā ir daudz labu instrumentu un viens no tiem ir spēja pārdomāti palīdzēt tiem, kuriem dzīvē veicas mazāk, kā bagātākajā decilē esošajiem iedzīvotājiem.
Vai esam tajā bijuši sekmīgi? Zemāk redzam vēl vienu attēlu, kas
sniedz noliedzošu atbildi – nē – esam pēdējā vietā ar šo spēju mazināt
nevienlīdzību ar valsts fiskālās politikas pārdales instrumentu drosmi.
Ar
drosmi domāt nevis kā mazināt kapitāla un īpašuma nodokļus, bet gan kā tomēr saņemties
drosmes uz otrādu rīcību. Jo citas valstis var.
Vēlu Latvijai arī varēt šo darbu paveikt nākamajos gados un
lai izdodas tuvoties spējai savstarpēji palīdzēt. Protams, ne uz budžeta deficīta un
parāda palielināšanas rēķina.
Ar sveicieniem svētkos,
Dace
