Kopš 2011. gada Latvijā ir atkal novērojama ekonomikas izaugsme, vienlaikus, ekonomikai turpinoties attīstīties un izlaižu starpībai kļūstot pozitīvai[1] (t.i. faktiskajam tautsaimniecības izlaides apjomam pārsniedzot tās potenciālo izlaides apjomu), taču valsts budžeta bilance turpmākajiem gadam joprojām tiek plānota ar deficītu. Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs vērojama pretēja situācija – valdības plāno budžetus ar pārpalikumu (skatīt ziņu ierakstu: Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas valsts budžeta veidotāji neizmanto labos gadus rezerves veidošanai), turklāt neskatoties uz to, ka ekonomiskās izaugsme tempi Lietuvā un Igaunijā 2018. gadā tiek prognozēti ne tik strauji kā Latvijā, attiecīgi 3,4%, 3,5% un 4,1%[2].
Ar mērķi labāk izprast cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās
disciplīnas padome ir izstrādājusi ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā
saukto – siltuma karti, no angļu val. heatmap.
Pašlaik izmantoti šādi ekonomisko ciklu raksturojošie rādītāji:
§ Pamatinflācija
– patēriņa cenu indekss, kas neiekļauj enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas
inflāciju;
§ Vidējā alga
– vidējā ikmēneša bruto darba samaksa visos sektoros;
§ Bezdarba
līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;
§ Nodarbinātības
līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;
§ Vakances –
brīvo darba vietu skaits[3];
§ Jaudu
noslodze – sezonāli izlīdzināts jaudu noslodzes līmenis ražošanā;
§ Nepietiekams
pieprasījums būvniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības
attīstībai (aptauja);
§ Nepietiekams
pieprasījums apstrādes rūpniecības nozarē kā ierobežojošs faktors
uzņēmējdarbības attīstībai (aptauja);
§ Nepietiekams
pieprasījums pakalpojumu nozarēs kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības
attīstībai (aptauja);
§ Ekonomikas
sentimenta indikators.
Ekonomikas cikla raksturošanai kopumā, tiek aprēķināts
saliktais indikators, kā visu iepriekš minēto [standartizētu] mainīgo vidējā
vērtība. Plašāk ar datu aprēķinu metodiku un soļiem iespējams iepazīties MS Excel dokumentā.
Vienlaikus, šo analīzi ir plānots turpmāk izvērst,
papildinot arī ar citiem cikliskajiem indikatoriem, šo mainīgo izvēle nav
uzskatāma viennozīmīgi par ekonomisko ciklu visraksturojošāko.
Attēlā iespējams
novērot saliktā indeksa "uzkaršanu" kopš 2017. gada sākuma, bet it īpaši
2018. gada 1. un 2. ceturksnī. Strauja ekonomiskā augsme,
protams, nav vērojama pirmo reizi un iepriekš tā bija novērojama kopš
2005. gada nogales / 2006. gada sākuma. Šis laiks, kā labi zināms,
bija periods pirms globālās ekonomiskās krīzes.
Katra cikla uzkaršanas fāzi raksturo citi indikatori,
piemēram, 2006. gadā strauji kāpa inflācija, kas šobrīd Latvijā nav novērojama,
taču, līdzīgi kā iepriekš, visstraujāk
ir "uzkarsis" darba tirgus, pieaugot nodarbinātības līmenim un vienlaikus
pieaugot brīvo darbavietu skaitam. Arī jaudu
noslodze ražojošajās industrijās ir vēsturiski tās augstākajā līmenī un
nepietiekams pieprasījums vairs nav būtisks uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors.
Kā jau vairākkārt Fiskālās disciplīnas padome ir uzsvērusi,
ekonomiskās izaugsmes gados valdībai nepieciešams plānot budžeta fiskālo
bilanci ar pārpalikumu. Ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un
pārsniedz tās potenciālu, par ko liecina dažādu ciklisku indikatoru vērtējums.
Ar sveicieniem
Agnese
SIA "Ernst & Young Baltic"
[1] Atbilstoši Eiropas Komisijas
datiem izlaižu starpība Latvijā ir pozitīva kopš 2015.gada, atbilstoši OECD tā
ir prognozēta pozitīva 2018.gadam iepriekšējo gados arvien esot negatīvai, un
atbilstoši FM novērtējumiem izlaižu starpība ir pozitīva kopš 2017.gada.
[2] Eiropas komisijas 2018.gada
rudens prognoze: IKP 2010.gada cenās ikgadējais pieaugums. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-performance-and-forecasts/economic-forecasts/autumn-2018-economic-forecast_en
[3] Jāņem vērā,
ka laika rindā pastāv metodoloģijas izmaiņas, atbilstoši CSP informācijai 2015. gada beigās veikti uzlabojumi brīvo
darbvietu datu vākšanas procesā. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, tika
pārrēķinātas laika rindas līdz 2015. gada 4. ceturksnim Saimniecisko darbību
statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. burtu līmenī. Datu pārrēķini
sabiedriskajā un privātajā sektorā netika veikti un pirms 2016. gada 1.
ceturkšņa nav salīdzināmi. Šajā gadījumā tiek izmantoti summārie datu
rādītāji, kas ir salīdzināmi.
