Latvijas ekonomikas siltuma karte (2019Q1) un īsas piezīmes par cikliskām svārstībām

Latvijas ekonomikas siltuma karte (2019Q1) un īsas piezīmes par cikliskām svārstībām

Makroekonomisti savā ikdienā vēro valsts vai pasaules ekonomikas indikatoru dinamiku. Tomēr ekonomikā, kā sociālā zinātnē, šo indikatoru normas robežas ir nenoteiktākas un mērījumu precizitātes ziņā esam vēl joprojām tālu no dabas zinātnēm.  Šoreiz par ekonomikas sirds toņiem – ekonomikas ciklu.

Ekonomikas cikliskās svārstības tiek klasificētas pēc to periodu ilguma kā īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa svārstības. Svārstības var ietekmēt iekšējie un ārējie apstākļi – ievērojamas tehnoloģiskas pārmaiņas, karu  un nemieru izraisītas sekas, te arī  var pieskaitīt starptautiskus ekonomiskus konfliktus, kuri izpaužas kā tirdzniecības/ražošanas ierobežojumi, tarifu kari, valstu protekcionisma politika u.c. Daudzi ekonomisti mēģinājuši izpētīt šo svārstību dabu un cēloņus, tādējādi esam ieguvuši diezgan raibu darbības lauku, kurā atstāti to atklājēju vārdā nosauktie ekonomiskā cikla artefakti. Pazīstamākie pētītie cikli pēc to ilguma: garie Kondratjeva un Šumpētera cikli aptver 40–60 gadu periodu (eng. Kondratiev,  Shumpeter),  vidējie Kuzņeca 15–25 gadu un Juglara 7–11 gadu cikli (eng. Kuznets,  Juglar ),  īsie Kitčina 3–3.5 gadu cikli  (eng. Kitchin), u.c [1].

2019. gada 5. jūnijā Eiropas Komisija publicēja regulāro makroekonomikas indikatoru pārskatu[2]. Ekonomisko ciklu kontekstā tas liek aizdomāties par mūsu pašreizējo atrašanās punktu uz ekonomiskā cikla līknes. Pievēršam uzmanību ekonomisko noskaņojumu rādītājam (eng. economic sentiment). Kopš 2019. gada sākuma Eiro zonā tas aizvien samazinājās un straujākais kritums  (-1.9 punkti) novērots laikā no š.g. maija līdz jūnijam. Šo tendenci t.sk. veicināja sarūkoša pārliecība tieši rūpniecības sektorā. Tā saruka no -2.9 maijā līdz -5.6 jūnijā, kas ir nozīmīgākais samazinājums aptuveni astoņu gadu laikā. Šādā veidā pārliecinātība rūpniecības sektorā (eng. industrial confidence) pirmo reizi noslīdējusi zem ilgtermiņa vidējā rādītāja kopš 2013. gada septembra.

Fiskālās disciplīnas padome seko cikliskām pārmaiņām Latvijas ekonomikā veidojot ekonomikas siltuma karti (eng. heatmap) kurā atspoguļota virkne ekonomikas radītāju, kuriem ir tendence mainīties līdz ar ekonomikas cikla svārstībām. Atjaunotā siltuma karte skatāma 1.att.

Pašlaik ik ceturksni tiek fiksēti šādi ekonomisko ciklu raksturojošie rādītāji:

·          Pamatinflācija – patēriņa cenu indekss, kas neiekļauj enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas inflāciju;

·          Vidējā alga – vidējā ikmēneša bruto darba samaksa visos sektoros;

·          Bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

·          Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

·          Vakances – brīvo darba vietu skaits;

·          Jaudu noslodze – sezonāli izlīdzināts jaudu noslodzes līmenis ražošanā;

·          Nepietiekams pieprasījums būvniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[3]);

·          Nepietiekams pieprasījums apstrādes rūpniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[4]);

·          Nepietiekams pieprasījums pakalpojumu nozarēs kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[5]);

·          Ekonomikas sentimenta indikators;

·          Kreditēšana – monetāro finanšu iestāžu (izņemot Latvijas Banku) izsniegtie kredīti;

·          Tirdzniecības bilance – eksporta/importa starpība % pret IKP;

·          Tekošā konta bilance % pret IKP;

·          Mājokļu cenas.

Ekonomikas cikla raksturošanai kopumā, tiek aprēķināts saliktais indikators, kā visu iepriekš minēto [standartizētu] mainīgo vidējā vērtība. Plašāk ar datu aprēķinu metodiku un soļiem iespējams iepazīties MS Excel dokumentā.

             Avots: FDP aprēķini pēc CSB,LB,EUROSTAT datiem

1.        att. Latvijas ekonomikas siltuma karte periodam 2000 – 2019Q1

Kartē kā aizvien uzsilstošus posmus redzam  augsto jaudu noslodzi, kas līdzinās un par pārspēj 2005.-06. gada rādītājus, saglabājas saspīlēta situācija darba tirgū, ko izraisa darbinieku trūkums, esošā darba spēka maksimālā noslodze un tam sekojošā darbinieku atalgojuma pieaugošā tendence. Par spīti šai situācijai, inflācijas rādītāji saglabājas normas robežās (2,9% 2019Q1[6]) un ir maz svārstījušies kopš 2017. gada. Ekonomikas sentimenta rādītājs ir kļuvis relatīvi zemāks, tomēr patērētāju un arī uzņēmēju pārliecība par nākotnes perspektīvām ir pozitīva. To apliecina arī salīdzinoši labs pieprasījums  būvniecības, apstrādes rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Atskatoties uz kopējo fonu Eiro zonā šādi rādītāji ļauj saglabāt zināmu pārliecību par rītdienu, tomēr nevaram aizmirst par atvērtas ekonomikas ievainojamības riskiem.

Kreditēšanas iespējas jau kopš 2017. gada otrās puses kļūst aizvien ierobežotākas. Šo situāciju pasliktinājuši reputācijas riski banku nozarē, kas atjaunojās arī 2019. gada ziemas nogalē[7]. Esošajā situācijā ieteicamā rīcība gan valstiskā, gan mājsaimniecību līmenī būtu uzkrājumu veidošana, paturot prātā ekonomiskās aktivitātes ciklisko dabu.  

Lai viss labais izdodas!

Viktorija

---

[1] https://www.businessinsider.com/economic-cycle-theories-2012-10#the-lehman-wave-7

[2] https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/key_indicators_2019_07_05.pdf

[3] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-buvniecibas-konjunkturas-raditaji

[4] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-apstrades-rupniecibas-konjunkturas-raditaji

[5] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-pakalpojumu-sektora-konjunkturas-raditaji

[6] https://fdp.gov.lv/makroekonomikas-ceturksna-parskats

[7] https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/igaunijas-un-zviedrijas-finansu-uzraudzibas-iestazu-kopigs-pazinojums/

Jauns sākums...

Uzsākt darba gaitas jaunā vietā un salīdzinoši jaunā jomā no vienas puses nav viegli, no otras – tas paver jaunas iespējas paskatīties uz dzīvi no cita skatu punkta. Tas dod arī iespēju izteikt savu viedokli ar svaigu skatījumu, kas var būt noderīgs tiem, kuri uz lietām skatās ar savu gadiem uzkrātu pieredzi. Ceru, ka manas pārdomas veicinās atbildīgas fiskālās disciplīnas un kultūras attīstību Latvijā.

Fiskālā disciplīna ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums līdzsvarotai un ilgstošai valsts ekonomiskai attīstībai, kā mūs to sāpīgi iemācīja 2008. gada pasaules finansiālā krīze, kas, arī bezatbildīgas fiskālās politikas dēļ, smagi atsaucās uz Latviju. Kopš tā laika esam daudz mācījušies un izdarījuši, lai valsts ekonomiku pasargātu no potenciāliem ārējiem un iekšējiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Šī gada sākumā iznākušais Eiropas Komisijas Fiskālās Ilgtspējas pētījums novērtē, ka Latvija ir viena no 7 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās valsts fiskālie riski tiek vērtēti kā zemi, gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.

Fiskālās disciplīnas būtība ir salīdzinoši vienkārša – tā ir valsts budžeta līdzekļu samērīga ar valsts budžeta ienākumiem tērēšana. Tomēr fiskālā disciplīna rezultējas kā sarežģītu politikas plānošanas un tās fiskālās ietekmes aprēķināšanas procesu kopums no vienas puses un kā nodokļu un citu valsts nodevu iekasēšanas procesu kopums no otras puses. Tā ir ļoti plaša tēma, par ko var diskutēt un diskutēt, meklējot risinājumus, kas uzlabo valsts fiskālo situāciju.

Pēdējā laika fiskālās politikas aktualitāte – Igaunijas lēmums samazināt savu akcīzes nodokli alkoholam par 25%, un Latvijas plānotā atbilde ar laicīgu (līdz 2019.gada 29.februārim) akcīzes nodokļa samazinājumu par 15% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Neapšaubāmi, nepatīkams un negaidīts solis no kaimiņu puses, tomēr loģisks. Pāris nedēļas atpakaļ kādā konferencē igauņu pārstāvji novērtēja, ka gan 2017. gadā, gan 2018. gadā esot zaudējuši ap 100 miljoniem potenciālu nodokļu ienākumu, kas ir nonākuši mūsu budžetā. Protams, tā ir pašu igauņu nodokļu politikas plānošanas kļūda, kad, cerot uz somu alkohola tūrismu, igauņi pārāk strauji cēla akcīzes nodokli alkoholam. Tagad esam nonākuši neskaidrā situācijā, jo neviens precīzi nevar zināt, kā igauņu un mūsu nodokļu samazināšana ietekmēs abu valstu nodokļu ienākumus. Mūsu puses atbilde ar laicīgu 15% akcīzes nodokļa samazinājumi izskatās loģiska – ar mērķi mazināt budžeta ienākumu kritumu, kas tagad tiek plānoti 32 miljonu eiro apmērā, nevis 92 miljonu apmērā, kā tika prognozēts, ja Latvijā nodoklis netiktu samazināts. Diemžēl masu medijos jau parādījās neadekvātas ziņas par tautas nodzirdīšanu, jo valsts gribot budžeta ienākumus. Pirmkārt, 15% akcīzes nodokļa samazinājums nenozīmē 15% cenas samazinājumu precei, jo preces cenā akcīzes nodoklis ir tikai viena no sastāvdaļām. Līdz ar to alkohola cenas samazinājums būs salīdzinoši neliels, kam nebūtu būtiski jāpalielina tā patēriņš. Otrkārt, ir svarīgi saprast, ka lēmums samazināt akcīzi ir mērķēts nevis uz budžeta ienākumu pieaugumu, bet uz plānotā nodokļa ieņēmumu neizpildes samazinājumu.

Ir jāpatur prātā, ka plānotais 32 miljonu budžeta ienākumu samazinājums ir bīstami tuvu 0,1% no nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pēc Fiskālās disciplīnas likuma gara prasa kompensējošus pasākumus šī gada budžeta izdevumu samazināšanai. Uzmanīgi sekosim budžeta ienākumu dinamikai!

Normunds