trešdiena, 2019. gada 3. jūlijs

Jauns sākums...


Uzsākt darba gaitas jaunā vietā un salīdzinoši jaunā jomā no vienas puses nav viegli, no otras – tas paver jaunas iespējas paskatīties uz dzīvi no cita skatu punkta. Tas dod arī iespēju izteikt savu viedokli ar svaigu skatījumu, kas var būt noderīgs tiem, kuri uz lietām skatās ar savu gadiem uzkrātu pieredzi. Ceru, ka manas pārdomas veicinās atbildīgas fiskālās disciplīnas un kultūras attīstību Latvijā.

Fiskālā disciplīna ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums līdzsvarotai un ilgstošai valsts ekonomiskai attīstībai, kā mūs to sāpīgi iemācīja 2008. gada pasaules finansiālā krīze, kas, arī bezatbildīgas fiskālās politikas dēļ, smagi atsaucās uz Latviju. Kopš tā laika esam daudz mācījušies un izdarījuši, lai valsts ekonomiku pasargātu no potenciāliem ārējiem un iekšējiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Šī gada sākumā iznākušais Eiropas Komisijas Fiskālās Ilgtspējas pētījums novērtē, ka Latvija ir viena no 7 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās valsts fiskālie riski tiek vērtēti kā zemi, gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.

Fiskālās disciplīnas būtība ir salīdzinoši vienkārša – tā ir valsts budžeta līdzekļu samērīga ar valsts budžeta ienākumiem tērēšana. Tomēr fiskālā disciplīna rezultējas kā sarežģītu politikas plānošanas un tās fiskālās ietekmes aprēķināšanas procesu kopums no vienas puses un kā nodokļu un citu valsts nodevu iekasēšanas procesu kopums no otras puses. Tā ir ļoti plaša tēma, par ko var diskutēt un diskutēt, meklējot risinājumus, kas uzlabo valsts fiskālo situāciju.

Pēdējā laika fiskālās politikas aktualitāte – Igaunijas lēmums samazināt savu akcīzes nodokli alkoholam par 25%, un Latvijas plānotā atbilde ar laicīgu (līdz 2019.gada 29.februārim) akcīzes nodokļa samazinājumu par 15% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Neapšaubāmi, nepatīkams un negaidīts solis no kaimiņu puses, tomēr loģisks. Pāris nedēļas atpakaļ kādā konferencē igauņu pārstāvji novērtēja, ka gan 2017. gadā, gan 2018. gadā esot zaudējuši ap 100 miljoniem potenciālu nodokļu ienākumu, kas ir nonākuši mūsu budžetā. Protams, tā ir pašu igauņu nodokļu politikas plānošanas kļūda, kad, cerot uz somu alkohola tūrismu, igauņi pārāk strauji cēla akcīzes nodokli alkoholam. Tagad esam nonākuši neskaidrā situācijā, jo neviens precīzi nevar zināt, kā igauņu un mūsu nodokļu samazināšana ietekmēs abu valstu nodokļu ienākumus. Mūsu puses atbilde ar laicīgu 15% akcīzes nodokļa samazinājumi izskatās loģiska – ar mērķi mazināt budžeta ienākumu kritumu, kas tagad tiek plānoti 32 miljonu eiro apmērā, nevis 92 miljonu apmērā, kā tika prognozēts, ja Latvijā nodoklis netiktu samazināts. Diemžēl masu medijos jau parādījās neadekvātas ziņas par tautas nodzirdīšanu, jo valsts gribot budžeta ienākumus. Pirmkārt, 15% akcīzes nodokļa samazinājums nenozīmē 15% cenas samazinājumu precei, jo preces cenā akcīzes nodoklis ir tikai viena no sastāvdaļām. Līdz ar to alkohola cenas samazinājums būs salīdzinoši neliels, kam nebūtu būtiski jāpalielina tā patēriņš. Otrkārt, ir svarīgi saprast, ka lēmums samazināt akcīzi ir mērķēts nevis uz budžeta ienākumu pieaugumu, bet uz plānotā nodokļa ieņēmumu neizpildes samazinājumu.

Ir jāpatur prātā, ka plānotais 32 miljonu budžeta ienākumu samazinājums ir bīstami tuvu 0,1% no nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pēc Fiskālās disciplīnas likuma gara prasa kompensējošus pasākumus šī gada budžeta izdevumu samazināšanai. Uzmanīgi sekosim budžeta ienākumu dinamikai!

Normunds

1 komentārs: