ceturtdiena, 2019. gada 11. jūlijs

Latvijas ekonomikas siltuma karte (2019Q1) un īsas piezīmes par cikliskām svārstībām





Latvijas ekonomikas siltuma karte (2019Q1) un īsas piezīmes par cikliskām svārstībām
Makroekonomisti savā ikdienā vēro valsts vai pasaules ekonomikas indikatoru dinamiku. Tomēr ekonomikā, kā sociālā zinātnē, šo indikatoru normas robežas ir nenoteiktākas un mērījumu precizitātes ziņā esam vēl joprojām tālu no dabas zinātnēm.  Šoreiz par ekonomikas sirds toņiem – ekonomikas ciklu.

Ekonomikas cikliskās svārstības tiek klasificētas pēc to periodu ilguma kā īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa svārstības. Svārstības var ietekmēt iekšējie un ārējie apstākļi – ievērojamas tehnoloģiskas pārmaiņas, karu  un nemieru izraisītas sekas, te arī  var pieskaitīt starptautiskus ekonomiskus konfliktus, kuri izpaužas kā tirdzniecības/ražošanas ierobežojumi, tarifu kari, valstu protekcionisma politika u.c. Daudzi ekonomisti mēģinājuši izpētīt šo svārstību dabu un cēloņus, tādējādi esam ieguvuši diezgan raibu darbības lauku, kurā atstāti to atklājēju vārdā nosauktie ekonomiskā cikla artefakti. Pazīstamākie pētītie cikli pēc to ilguma: garie Kondratjeva un Šumpētera cikli aptver 4060 gadu periodu (eng. Kondratiev,  Shumpeter),  vidējie Kuzņeca 15–25 gadu un Juglara 711 gadu cikli (eng. Kuznets,  Juglar ),  īsie Kitčina 33.5 gadu cikli  (eng. Kitchin), u.c [1].

2019. gada 5. jūnijā Eiropas Komisija publicēja regulāro makroekonomikas indikatoru pārskatu[2]. Ekonomisko ciklu kontekstā tas liek aizdomāties par mūsu pašreizējo atrašanās punktu uz ekonomiskā cikla līknes. Pievēršam uzmanību ekonomisko noskaņojumu rādītājam (eng. economic sentiment). Kopš 2019. gada sākuma Eiro zonā tas aizvien samazinājās un straujākais kritums  (-1.9 punkti) novērots laikā no š.g. maija līdz jūnijam. Šo tendenci t.sk. veicināja sarūkoša pārliecība tieši rūpniecības sektorā. Tā saruka no -2.9 maijā līdz -5.6 jūnijā, kas ir nozīmīgākais samazinājums aptuveni astoņu gadu laikā. Šādā veidā pārliecinātība rūpniecības sektorā (eng. industrial confidence) pirmo reizi noslīdējusi zem ilgtermiņa vidējā rādītāja kopš 2013. gada septembra.

Fiskālās disciplīnas padome seko cikliskām pārmaiņām Latvijas ekonomikā veidojot ekonomikas siltuma karti (eng. heatmap) kurā atspoguļota virkne ekonomikas radītāju, kuriem ir tendence mainīties līdz ar ekonomikas cikla svārstībām. Atjaunotā siltuma karte skatāma 1.att.

Pašlaik ik ceturksni tiek fiksēti šādi ekonomisko ciklu raksturojošie rādītāji:

·          Pamatinflācija – patēriņa cenu indekss, kas neiekļauj enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas inflāciju;

·          Vidējā alga – vidējā ikmēneša bruto darba samaksa visos sektoros;

·          Bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

·          Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

·          Vakances – brīvo darba vietu skaits;

·          Jaudu noslodze – sezonāli izlīdzināts jaudu noslodzes līmenis ražošanā;

·          Nepietiekams pieprasījums būvniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[3]);

·          Nepietiekams pieprasījums apstrādes rūpniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[4]);

·          Nepietiekams pieprasījums pakalpojumu nozarēs kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (CSP aptauja[5]);

·          Ekonomikas sentimenta indikators;

·          Kreditēšana monetāro finanšu iestāžu (izņemot Latvijas Banku) izsniegtie kredīti;

·          Tirdzniecības bilance – eksporta/importa starpība % pret IKP;

·          Tekošā konta bilance % pret IKP;

·          Mājokļu cenas.

Ekonomikas cikla raksturošanai kopumā, tiek aprēķināts saliktais indikators, kā visu iepriekš minēto [standartizētu] mainīgo vidējā vērtība. Plašāk ar datu aprēķinu metodiku un soļiem iespējams iepazīties MS Excel dokumentā.

             Avots: FDP aprēķini pēc CSB,LB,EUROSTAT datiem

1.        att. Latvijas ekonomikas siltuma karte periodam 2000 – 2019Q1

Kartē kā aizvien uzsilstošus posmus redzam  augsto jaudu noslodzi, kas līdzinās un par pārspēj 2005.-06. gada rādītājus, saglabājas saspīlēta situācija darba tirgū, ko izraisa darbinieku trūkums, esošā darba spēka maksimālā noslodze un tam sekojošā darbinieku atalgojuma pieaugošā tendence. Par spīti šai situācijai, inflācijas rādītāji saglabājas normas robežās (2,9% 2019Q1[6]) un ir maz svārstījušies kopš 2017. gada. Ekonomikas sentimenta rādītājs ir kļuvis relatīvi zemāks, tomēr patērētāju un arī uzņēmēju pārliecība par nākotnes perspektīvām ir pozitīva. To apliecina arī salīdzinoši labs pieprasījums  būvniecības, apstrādes rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Atskatoties uz kopējo fonu Eiro zonā šādi rādītāji ļauj saglabāt zināmu pārliecību par rītdienu, tomēr nevaram aizmirst par atvērtas ekonomikas ievainojamības riskiem.

Kreditēšanas iespējas jau kopš 2017. gada otrās puses kļūst aizvien ierobežotākas. Šo situāciju pasliktinājuši reputācijas riski banku nozarē, kas atjaunojās arī 2019. gada ziemas nogalē[7]. Esošajā situācijā ieteicamā rīcība gan valstiskā, gan mājsaimniecību līmenī būtu uzkrājumu veidošana, paturot prātā ekonomiskās aktivitātes ciklisko dabu.  

Lai viss labais izdodas!

Viktorija































[1] https://www.businessinsider.com/economic-cycle-theories-2012-10#the-lehman-wave-7
[2] https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/key_indicators_2019_07_05.pdf
[3] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-buvniecibas-konjunkturas-raditaji
[4] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-apstrades-rupniecibas-konjunkturas-raditaji
[5] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/konjunktura/tabulas/metadati-pakalpojumu-sektora-konjunkturas-raditaji
[6] https://fdp.gov.lv/makroekonomikas-ceturksna-parskats
[7] https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/igaunijas-un-zviedrijas-finansu-uzraudzibas-iestazu-kopigs-pazinojums/

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana