Ekspertu loma demokrātiskās sabiedrībās ir sarežģīta. No vienas puses – mēs ikdienā paļaujamies uz dažāda jomu profesionāļu darbu, ieteikumiem un vērtējumiem. No otras puses – profesionālās valodas un zināšanu sarežģītība liberālās demokrātijās ir problēma.
Protams, ja runājam par akadēmisko vidi, situācija šķiet intuitīvi pareiza. Ir labi, ka fiziķu darbu novērtē citi fiziķi, jo tieši kolēģi būs tie, kas varēs vislabāk novērtēt tava argumenta un datu interpretācijas kvalitāti. Problēmas sākas, kad mums ar sarežģītu profesionālo valodu jāsaskaras ikdienā. Medicīnas jomas profesionāļi to zina jau sen – informētas piekrišanas veidlapas pieņem, ka pacients var izdarīt kompetentu izvēli, lai gan viņa zināšanas un izpratne var būt ierobežota. Līdzīgi sarežģījumi ir arī valsts līmenī.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc neatkarīgo fiskālo institūciju (piemēram, Fiskālās disciplīnas padome) mandāti neparedz konkrētus instrumentus fiskālās politiskas ietekmēšanai, ir fiskālās politikas politiskais raksturs. Fiskālā politika sevī ietver resursu pārdali, vadoties no konkrētas valsts un valdības ideoloģiskās nostājas. Piemēram, progresīva nodokļu sistēma par svarīgu pieņem ienākumu vienlīdzības sekmēšanu. Ekspertu zināšanas ir nepieciešamas, lai varētu izveidot konkrētu rīcības plānu, kas ļauj efektīvi sasniegt nosprausto mērķi, taču vienlīdzības mērķa izvēle nav ekspertu pārziņā. Šādus lēmumus var pieņemt tikai ievēlēti sabiedrības pārstāvji (parlaments). Šī iemesla dēļ kā galveno neatkarīgo fiskālo institūciju “politisko” instrumentu min publiskās diskusijas - veicinot sabiedrības izpratni un sekmējot publisko finanšu caurspīdību, tiek uzlabota vēlētāju spēju kritiski izvērtēt politisko iniciatīvu sekas, izmaksas un ieguvumus.
Mūsu aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par budžeta jautājumiem ir nepilnīgas. Latvijā šajā ziņā nav unikāla – tā ir tipiska t.s. Rietumu pasaules parādība. Šeit var iebilst, ka ar budžetu saistītie jautājumi ir tehniski un tos kompetenti risināt ir spējīgi tikai cilvēki ar ļoti specifiskām zināšanām. Šādā scenārijā iespējams runāt par atbildības deleģēšanu ekspertiem, kuru tehniskā kompetence garantē atbilstošus lēmumus un rīcību. Citiem vārdiem sakot – zemais zināšanu līmenis un interese par budžeta procesu ir mazāk problemātisks, ja pieņemam, ka par to rūpējas cilvēki ar vajadzīgajām tehniskajām zināšanām. Fiskālās politikas pilnīgs deleģējums ekspertiem ir problemātisks (skat. augstāk).
Šeit arī parādās berze starp liberālo demokrātiju un ekspertiem. Liberālās demokrātijas informēta un izglītota publika ir būtiski faktors, kas ietekmē valsts politikas un publisko diskusiju kvalitāti. Informācijas un zināšanu trūkums savukārt rada negatīvu ietekmi, jo ierobežo kritisko funkciju, kuru pilda sabiedrības mijiedarbība ar saviem pārstāvjiem. Citiem vārdiem sakot – ja nav izpratnes, nav arī dialoga un informētas piekrišanas.
One assumption of meaningful discussion is some degree of mutual comprehension. But in the case of expert knowledge, there is very often no such comprehension and no corresponding ability to judge what is being said and who is saying it, and consequently no possibility of genuine ‘discussion’.
Ar sveicieniem,
Emīls
