Fiskālās disciplīnas likums (FDL)
nosaka vairākus skaitliskos nosacījumus un arī vairākus tā sauktos procedurālos
nosacījumus.
Kā jau pasen sev solīju, sākšu pa
vienam šķetināt. Lai nenojūku kādos vārdu un formulu mežģos jau pašā sākumā,
sākšu ar vienkāršāko no skaitliskajiem nosacījumiem – bilances nosacījumu (FDL,
10.pants).
Lai arī vienkārši skan, tad prātā
iesēžas kādi trīs-četri jautājumi, kuriem jātiek pāri, pirms varu saprast
bilances nosacījumu.
Par kādu bilanci iet runa? Aprēķinos nav runa par nominālo bilanci, kas veidojas no ieņēmumiem atņemot izdevumus. Mēs runājam par strukturālo bilanci, t.i. no nominālās bilances tiek "noņemta" ekonomikas cikla komponente un vienreizējie izdevumu/ieņēmumu pasākumi.
Ko īsti rēķina ar skaitliskajiem nosacījumiem? Skaitlisko nosacījumu aprēķinu rezultāts ir valdības izdevumu griesti jeb maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms.
Kāpēc to mēra pret IKP, nevis pret budžeta apmēru? Labs jautājums. Iekšzemes kopprodukts ir tas "iluzorais zilonis", par kuru mūsdienās ir panākta tāda kā vienota izpratne, ka tas vislabāk raksturo tautsaimniecības vilkmi. Visu citu jau mēra pret šo lielumu. Īsā atbilde tomēr būtu tāda – relatīvais lielums, kas palīdz salīdzināt valstis.
Kādu IKP lietot? Tā kā budžets tiek veidots nominālās cenās jeb faktiskajās cenās, arī iekšzemes kopprodukts, pret kuru tiek veikti aprēķini, ir faktiskajās cenās.
Tiem, kas peld budžeta veidošanas procesā katru dienu, šie jautājumi sen
vairs nav jautājumi. Tomēr tā kā ar šiem aprēķiniem darbojos pāris reizes gadā,
man noder ikreiz (vēl aizvien) sākt ar pamatiem.
Bilances nosacījumā nosaukums
vedina domāt, ka nosacījums aicina uz līdzsvaru. Atliek tad saprast starp
kādiem lielumiem "jāsavelk bilance" jeb "kam jābūt pa
nullēm", lai izpildītos šis nosacījums. Vienkāršāk varētu teikt – cik lielus
izdevumus varam atļauties likumā noteiktajā deficīta apmērā.
Aritmētika ir šāda:
1. Izpētām, kas notiek ar kopbudžeta sastāvdaļām, t.i. pašvaldību budžetu bilanci un atvasināto publisko personu budžetu bilanci. Paņemam skaitļus (šeit un turpmāk skaitļi ņemti no 2015.gada uzraudzības ziņojuma), piemēram, 2016.gadam, pašvaldību budžetu bilance ir -38,6 miljoni eiro un atvasināto publisko personu budžetu bilance ir -2,0 miljoni eiro.
2. Turpinām ar kopbudžeta sastāvdaļām, t.i. raugām, kas notiek ar pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumiem. Paņemam skaitļus, piemēram, 2016.gadam, 7 282,6 miljoni eiro.
3. Trešais solis, protams, solās būt interesants, jo – ja iepriekš darbiņš bija ar naudas plūsmas metodi, kādā tiek likta nacionālā budžeta grāmatvedība (faktiski ir tikai dažas valstis pasaulē, kas spēj arī nacionālo budžetu uzreiz veidot pēc uzkrājumu metodes), tad tagad jāizpēta, kā atšķirsies konsolidētā kopbudžeta bilance no vispārējās valdības budžeta bilances. Paņemam korekcijas skaitļus, piemēram, 2016.gadam, -23,0 miljoni eiro.
4. It kā prasās pauze, taču, jāturpina. Esam nonākuši līdz tam, ko nozīmē bilances apmērs, pēc kura "jāsakrīt" ieņēmumu un izdevumu pusēm. Fiskālās disciplīnas likuma 10.pants paredz -0,5%, taču zinām, ka pastāv pensiju reformas atkāpe, plānos guļ veselības sistēmas reformas atkāpe. Līdz ar to – teorētiski būtu ikreiz jāpieturas pie ‑0,5% vai vēl tuvāka skaitļa 0%, taču praksē slīdam prom no -0,5%. Paņemot 2016.gada plānotos skaitļus – -0,86% no IKP (IKP prognoze tajā brīdī bija 26 126,5 miljoni eiro un -0,86% ir -223,6 miljoni eiro).
5. Šeit varētu likt punktu un teikt – nu – šeit arī laiks saprast, cik tad lieli drīkst būt valdības izdevumi, bet nē. Ir vēl divi punkti, kas ir šajā aritmētikā. Pirmais ir "vienreizējie pasākumi", ar to saprotot būtiskus un vienreizējus izdevumus vai ieņēmumus. 2016.gadā šādu atkāpju nebija, bet, piemēram, 2014.gadā bija 0,4% no IKP (vienreizējs kapitāla pārvedums saistību izpildei pret Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku (ERAB) – 88,2 milj. eiro jeb 0,4% no IKP).
6. Otrs punkts, kas nav mazāk svarīgs, ir "ekonomikas cikliskā komponente". Esam centušies skaidrot, kas ir ekonomikas jeb biznesa cikls pie Padomei biežāk uzdotajiem jautājumiem šeit. Nosakot cikla amplitūdu, ir iespēja veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam, t.i. labos gados uzkrāt, bet sliktos gados dot iespēju tērēt jeb stimulēt Latvijas tautsaimniecību. Piemēram paņemam 2016.gada skaitļus: -0,13% no IKP jeb -35,0 miljoni eiro.
7. Un tā – esam nonākuši pie pēdējā soļa – izdevumu griestu aprēķina pēc bilances nosacījuma. Liekam visu iepriekš uzskaitīto kopā:
1. Izpētām, kas notiek ar kopbudžeta sastāvdaļām, t.i. pašvaldību budžetu bilanci un atvasināto publisko personu budžetu bilanci. Paņemam skaitļus (šeit un turpmāk skaitļi ņemti no 2015.gada uzraudzības ziņojuma), piemēram, 2016.gadam, pašvaldību budžetu bilance ir -38,6 miljoni eiro un atvasināto publisko personu budžetu bilance ir -2,0 miljoni eiro.
2. Turpinām ar kopbudžeta sastāvdaļām, t.i. raugām, kas notiek ar pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumiem. Paņemam skaitļus, piemēram, 2016.gadam, 7 282,6 miljoni eiro.
3. Trešais solis, protams, solās būt interesants, jo – ja iepriekš darbiņš bija ar naudas plūsmas metodi, kādā tiek likta nacionālā budžeta grāmatvedība (faktiski ir tikai dažas valstis pasaulē, kas spēj arī nacionālo budžetu uzreiz veidot pēc uzkrājumu metodes), tad tagad jāizpēta, kā atšķirsies konsolidētā kopbudžeta bilance no vispārējās valdības budžeta bilances. Paņemam korekcijas skaitļus, piemēram, 2016.gadam, -23,0 miljoni eiro.
4. It kā prasās pauze, taču, jāturpina. Esam nonākuši līdz tam, ko nozīmē bilances apmērs, pēc kura "jāsakrīt" ieņēmumu un izdevumu pusēm. Fiskālās disciplīnas likuma 10.pants paredz -0,5%, taču zinām, ka pastāv pensiju reformas atkāpe, plānos guļ veselības sistēmas reformas atkāpe. Līdz ar to – teorētiski būtu ikreiz jāpieturas pie ‑0,5% vai vēl tuvāka skaitļa 0%, taču praksē slīdam prom no -0,5%. Paņemot 2016.gada plānotos skaitļus – -0,86% no IKP (IKP prognoze tajā brīdī bija 26 126,5 miljoni eiro un -0,86% ir -223,6 miljoni eiro).
5. Šeit varētu likt punktu un teikt – nu – šeit arī laiks saprast, cik tad lieli drīkst būt valdības izdevumi, bet nē. Ir vēl divi punkti, kas ir šajā aritmētikā. Pirmais ir "vienreizējie pasākumi", ar to saprotot būtiskus un vienreizējus izdevumus vai ieņēmumus. 2016.gadā šādu atkāpju nebija, bet, piemēram, 2014.gadā bija 0,4% no IKP (vienreizējs kapitāla pārvedums saistību izpildei pret Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku (ERAB) – 88,2 milj. eiro jeb 0,4% no IKP).
6. Otrs punkts, kas nav mazāk svarīgs, ir "ekonomikas cikliskā komponente". Esam centušies skaidrot, kas ir ekonomikas jeb biznesa cikls pie Padomei biežāk uzdotajiem jautājumiem šeit. Nosakot cikla amplitūdu, ir iespēja veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam, t.i. labos gados uzkrāt, bet sliktos gados dot iespēju tērēt jeb stimulēt Latvijas tautsaimniecību. Piemēram paņemam 2016.gada skaitļus: -0,13% no IKP jeb -35,0 miljoni eiro.
7. Un tā – esam nonākuši pie pēdējā soļa – izdevumu griestu aprēķina pēc bilances nosacījuma. Liekam visu iepriekš uzskaitīto kopā:
Valdības maksimālie
izdevumi 2016.gadam = [-38,6 + (-2,0) + 7 282,6 + (-23,0)] - [-223,6 +
(-35,0)] = 7 219,1 + 258,7 = 7 477,8 miljoni eiro.
Ar sveicieniem,
Dace