Viens no mūsu ikdienas pienākumiem ir sekot līdzi informācijai par valsts ieņēmumiem un izdevumiem. Lai šo darbu veiktu, Fiskālās disciplīnas padomes sekretariāts izskata iknedēļas Ministru kabineta sēdes darba kārtību, atsevišķās Saeimas komisijās apspriestos jautājumus, kā arī izmanto Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētos datus.
Šogad tika uzsākts darbs pie Fiskālās ilgtspējas ziņojuma. Veicot priekšdarbus, mēs vēlējāmies saprast nodokļu ieņēmumu vēsturisko dinamiku. Interesi stimulēja arī pozitīvie 2016. gada rezultāti – lai gan IKP izaugsme bija zemāka nekā gaidīts, VID ieņēmumu plāns tika izpildīts ar uzviju.
VID datubāzē ir pieejami kopsavilkumi par budžeta ieņēmumu daļas izpildi. Izmantojot tur doto informāciju (un atceroties, ka līdz 2014. gadam rezultāti ir jākonvertē eiro), mēs varam izdarīt dažus secinājumus. Visos gadījumos salīdzinājums ir ar iepriekšējā gada rezultātiem.
Izmaiņas VID administrētajos ieņēmumos samērā precīzi atspoguļo nominālā IKP izaugsmi vai sarukumu. Būtiskas atšķirības novērojamas tikai 2012. un 2016. gadā. 2012. gadā nominālais IKP pieauga par 7,7%, bet VID ieņēmumi par 12%. 2016. gadā attiecīgi par 2,2% (prognoze) un 7,3%.
Šis gan precīzi neatspoguļo t.s. tax buoyancy, jeb nodokļu ieņēmumu izmaiņas, reaģējot uz IKP pieaugumu vai sarukumu. Iemesls ir, ka VID ieņēmumi ietver arī dažāda veida nodevas un sodus, kā arī ieņēmumus no valsts kapitālsabiedrību dividendēm. Tāpēc ir jāiet nedaudz dziļāk un jāapskata naudas izteiksmē svarīgākie nodokļi.
Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos ir atkarīgas no kopējās izaugsmes, taču mēs redzam, ka attiecības ir mazāk izteiktas nekā VID ieņēmumu gadījumā. Īpaši interesanti ir 2008. gada rezultāti, kad nominālais IKP pieauga par 7%, taču PVN ieņēmumi saruka par 7,1%. Kopš atgūšanās no krīzes, PVN ieņēmumi pieaug ātrāk par ekonomiskās izaugsmes tempu.
Iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa (IIN) ieņēmumu izmaiņas ir tuvākas ekonomiskās izaugsmes dinamikai, taču redzams, ka 2010. – 2012. gadā bija vērā ņemamas atšķirības. Teiksim, 2010. gadā nominālais IKP saruka par 4,7%, bet IIN ieņēmumi pieauga par 6,6%. 2011. gadā notika pretējais - IKP pieauga par 13%, bet IIN pieauga tikai par 1,6%.
Arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) salīdzinoši tuvu seko ekonomiskās izaugsmes dinamikai, taču gan 2008., gan 2010. gadā redzamas būtiskas atšķirības.
Kopumā gan redzams, ka salīdzinoši “visjutīgākais” ir juridisko personu ieņēmumu nodoklis (JIN). Periodā starp 2008. gadu un 2012. gadu bija būtiska atšķirība starp ekonomiskās izaugsmes dinamiku un izmaiņām JIN ieņēmumos. Īpaši jāuzsver negatīvās novirzes 2009. un 2010. gadā, kā arī straujā atgūšanās 2011. gadā.
Izmaiņas budžeta ieņēmumos atkarīgas no vairākiem faktoriem – gan no makroekonomiskās vides, gan ģeopolitiskiem satricinājumiem, gan nodokļu politikas izmaiņām, gan cilvēku uzvedības. Balstoties uz VID datiem, iespējams secināt, ka ne visi nodokļi ir vienlīdz jutīgi pret izmaiņām. Lai gan vairāku nodokļu kategoriju ieņēmumi pieaug vai samazinās samērā proporcionāli ekonomiskajai attīstībai, citi (piem. JIN) uz straujām izmaiņām reaģē asāk.
Lai veicas,
Emīls
