Padoms fiskālajām iestādēm

Šodien atkal ziņas no parāda kursu mācībām. Tikai pavisam pacietīgiem interesentiem un pašiem sev. Šoreiz pat jāsaka vairāk tieši pašiem sev. Jo pasniedzēja deva padomu tieši neatkarīgo fiskālo iestāžu pārstāvjiem (lai gan lielais vairums studentu ir FM un NCB (nacionālās centrālās bankas) pārstāvji). 

Padoms bija par visa veida noviržu no fakta vērtēšanu. Ļoti vienkāršs padoms. Nepārspīlēt ar pārāk komplicētām metodēm (lai gan šodien netrūka arī to, bet tās vēl aizvien bija par lielo šablonu :)) parāda novērtēšanā, kuru tomēr izdosies aizpildīt tikai visdrīzāk jau mājās esot), taču neatlaidīgi zīmēt visa veida novirzes - parādam, bilancēm, augsmei, inflācijai... 

Un viņas padoma sāls bija viņas pieredzē - viņa teica, ka mums (fiskālajiem uzraugiem) drīz sāpēšot galva no tā, ja netiks ņemts vērā tas, ka labajos gados jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, un proti - viņa minēja, ka iepriekšējo reizi, kad visas prognozes iegāja vienas standartnovirzes tunelī - pavisam drīz sekoja noteiktas nepatikšanas jeb krīze. Viņai negribējās būt pesimistei, taču esošās siltās ekonomikas visapkārt Eiropā, un tas, ka augsme zīmējas straujāka nekā prognozes, lika tādai būt.

Te uzmetot vienkāršus grafikus par periodu Latvijā 1997.-2007. (pa kreisi) un 2011.-2021. (pa labi) zīmējas prognožu līdzības jeb tas, ka visi punktiņi (prognozes) galu gados ir standartnoviržu tunelī. Protams, protams, tas ir viens vien rādītājs un ekonomists grafomāns manī ir daudz vairāk. Tomēr pat ar visu to - vēl jo vairāk gribas piesardzību un prātīgas domas, kad tiks veidots nākamo gadu budžets. Cikls liek būt apdomīgiem - nu, vismaz kā igauņiem ;). 

      

Ar sveicieniem,

Dace

Risku deklarācijas revīzija un vēl arī nedaudz par parādu (šoreiz - prognožu novirzēm)

Šodien turpinājām parādu ķidāšanu. Vai nav lieliski? Dienas pirmā pusē gājām cauri fiskālajiem riskiem (jo tie beigās tiek finansēti uz parāda rēķina), un otrajā dienas pusē mācījāmies pildīt parāda ilgtspējas novērtējuma tabulas. Otrajam darbam vēl tālu līdz kādam cienījamam rezultātam, bet pie pirmā gan gribās pakavēties. It īpaši, ka palielīju Latviju par to, ka tai ir šāds fantastisks instruments – fiskālo risku deklarācija. Tas tiešām ir fiskālās disciplīnas instruments, kas sastopams vien ļoti fiskāli disciplināri (un arī pārskatāmībā un caurspīdīgumā) spējīgās valstīs. Teicu, ka Latvijas valdība ir sen jau spējīga uz šo lielisko instrumentu, un katru gadu ieceno šo vajadzīgo rezerves buferi valsts budžetā (0,1% no IKP). Klātesošajiem neteicu kritiku, taču šeit gan gribētos būt daudz kritiskākai par šo instrumentu jeb precīzāk tā attīstību. Sekretariātā pavisam nesen kopsavilkām šādu ainu par katru no deklarācijā minētajiem riskiem. Tālāk jau spriediet paši – vai deklarācija attīstās vai tomēr drusku ir apstājusies savā progresā?

Izziņai: fiskālo risku deklarācija tiek pievienota ikgadējam budžeta ietvara likumprojektam. Tā top kopš 2014. gada un ir pieejama publiski par visiem gadiem: 2014., 2015., 2016. un 2017.gadu.

Pirmā grupa – kvantificējamie riski.

Valsts galvojumi. Valsts kases izcils roku un prāta darbs. Pirmā gadā viens no retajiem riskiem, kam noteikta precīza fiskālā ietekme. Otrajā gadā (2015.gadā) bija jau papildu apraksts par riska aprēķinu, aprakstīts uzraudzības process. Trešajā gadā sīkāk paskaidrota valsts galvojumu būtība. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Valsts aizdevumi. Arī Valsts kases izcils darbs. Apraksta progress teju tāds pat kā ar iepriekš minētajiem valsts galvojumiem, ar vienīgo atšķirību, ka 2015.gadā stājās spēkā jauni MK noteikumi, kas sekmēja riska uzraudzību un riska samazinājumu. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Riski labklājības nozarē. Pirmā gadā noteiktas četras fiskālo risku grupas, kā arī viens papildu risks (likviditātes). Otrajā gadā izņemta riska grupa, kas saistīta ar sociālo iemaksu palielināšanos. Trešajā gadā izslēgts riska faktors par inflāciju, kas var radīt sociālo izdevumu pieaugumu. Šajā pat gadā tiek atzīmēts, ka riskam ir asimetrijas kļūda, tomēr ilgtermiņam paredz simetriju. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Kārtējie maksājumi ES budžetā. Pirmajā gadā sakārtota riska metodoloģija – atspoguļoti gan plānotie, gan izpildītie maksājumi ES budžetā. Otrajā gadā sīkāk paskaidroti iemesli, kāpēc maksājumu izpilde var būt lielāka/mazāka par plānoto. 2016.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējuma pieejā. 2017.gadā tiek papildināta riska analīze, minot papildus divus faktorus, kas ietekmē iemaksas ES budžetā (ES budžeta grozījumi un Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji). Kā būs šogad?

ES finanšu instrumentu palīdzība. Pirmā gadā ļoti līdzīgi kā ar iepriekšējo fiskālo risku. Kopš 2015.gada nav būtisku izmaiņu novērtējumā, iespējams datu iztrūkuma dēļ. Kā būs šogad?

Valsts galvojums studiju kredītiem. Pirmajā gadā nofiksē, ka šim riskam netiks veidota fiskālā rezerve. 2015.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējuma pieejā. 2016.gadā sīkāk paskaidrota galvojumu statistika. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Kapitāls uz pieprasījumu. Pirmajā gadā nosaka metodoloģiju jeb uzrāda kapitālu uz pieprasījumu sadalījumā pa starptautiskajām institūcijām. Otrajā gadā sīkāk paskaidro riska iestāšanās iespējamību. Kopš 2016.gada gada nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Otrā grupa – nekvantificējamie riski. Padome tomēr ik gadu atgādina, ka arī visus turpmākos riskus var ļoti labi kvantificēt. Metodes starptautiski un tepat Latvijā (raugi – Valsts kases piemēru) labi pieejamas. Nav pamata teikt, ka viss ir kvalitatīvi novērtējams un ar to pietiek. Turpmākie riski bieži vien rada būtiskas turbulences valsts budžetu bilancēs.

Publiskās privātās partnerības projekti. Pirmajā gadā tiek norādīts, ka fiskālo ietekmi nav iespējams noteikt, netiek minēts neviens PPP projekts, tiek gan minēts, ka vajadzīgs nozīmēt atbildīgo institūciju par PPP risku pārvaldību. Otrajā gadā tiek sīkāk pamatots PPP projektu ieguvumi. Jau parādās viens PPP projekts. Vēlreizīt atgādinājums par to, ka ir jānosaka atbildīgā institūcija. Trešajā gadā tiek minēta informācija par PPP, kas 2015.gadā palielināja deficītu par 0,3% no IKP. Tiek minēts Ķekavas PPP projekts. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad? Kas ir tā viena atbildīgā institūcija par vecajiem, esošajiem un jaunajiem PPP projektiem?

Valsts (un pašvaldību) kapitālsabiedrības. Pirmajā gadā tiek akcentēt, ka katrai daļu turētājai iestādei ir jāanalizē finanšu riski. Otrajā gadā tiek atzīts, ka nav vēstures un tāpēc nav iespējas veikt fiskālo risku novērtējumu. Pazūd grafiks par prognožu novērtējumu. Trešajā gadā tiek faktiskā ietekme uz budžeta bilanci, taču natiek parādītas iepriekšējās prognozes. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Starptautisko tiesu un satversmes tiesas lēmumu izpilde. Pirmajā gadā tiek minēts viens no pastāvošajiem riskiem, taču otrajā gadā jau vairs nav ņemti vērā iepriekšējā gada nodomi. Trešajā gadā sīkāk aprakstīta ES tiesa un Satversmes tiesa un lēmumu ietekme uz valsts budžetu. Tiek minēts, ka parasti šo risku sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo neliels izdevumu apjoms. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Finanšu sektors. Šo risku iekļauj deklarācijā tikai kopš 2016.gadā, minot, ka tas ir zems un nav pamata tā kvantificēšanai. Sīkāk aprakstīts Parex bankas gadījums. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Nodokļu reforma. Šo risku iekļauj 2017.gadā kā aktualitāti, nonākot pie teju ierasta secinājuma par riska simetriju.

Vēl kopumā par deklarāciju var minēt, ka otrajā gadā tika veikta risku vadības pilnveide un tika minēts, ka būtu jāapsver doma par makroekonomisko risku iekļaušanu. Trešajā gadā papildus tiek paskaidrots par simetriskajiem fiskālajiem riskiem un kāpēc šiem riskiem nodrošinājuma rezervi neveido. Deklarācija arī kļuva apjomīgāka un detalizētāka. Tika arī atspoguļots detalizēts makroekonomikas apskats.

Ar cerībām gaidām nākamo risku deklarāciju šogad un ļoti ceram, ka tā iekustēsies pēc zināma sastinguma iepriekšējā gadā.

Šo visu nevarētu referēt mācību semināra gaitā, vai ne? :) Padomes fiskālo risku eksperts Viktors Miglinieks šo novērtējumu šobrīd veido vēl lasāmākā formātā, un plānojam to iekļaut nākamajā uzraudzības ziņojumā. 

Vēl šodien pie riskiem bija iespēja drusku parēķināt saldai maizītei dažādas novirzes, un ātrumā uzmetot, kā izskatās Latvija ar to, kā ir spējusi prognozēt parādu. Tad... te zemāk pavisam vienkāršs attēls (pa kreisi), kur redzams, ka ir bijuši  gadi (2003.-2007. un 2011.-2014.), kad lielākoties bija prognozēts augstāks parāds, taču faktiskais rezultāts bija mazāks, un tāpat arī seko gadi (2008.-2010. un 2015.-2017.), kad ir otrādi – pirmās prognozes ir cerību pilnākas nekā vēlākais īstenojums dzīvē. Pa labi esošais attēls ir ierastāks, taču seminārā varēju pasmelties idejas, ka var paskatīt ilustratīvi arī šādi. Par 2018.-2010.gadu vēsture ir teikusi savu, kāpēc prognozes bija labākas, taču kāpēc neizdevās optimistiskās prognozes 2015.-2017.gadiem - jautājums paliek atvērts.

Ar sveicieniem,

Dace

Parādu var samazināt

Šodien turpinājām rēķināt un saprast, kā skatīties uz parāda tendencēm. Likām kopā procentu likmi, kas saistās ar parādu, potenciālo ekonomikas augsmi un primāro bilanci (primārā bilance ir budžeta ieņēmumi mīnuss izdevumi, jeb vēl citiem vārdiem – primārā bilance ir tā, kurā netiek rēķināti iekšā ikgadējie procentu maksājumi par parādu).

Ir jau tā, ka nav pateicīgi vienkārši atrast un paņemt korekti visus vajadzīgos aprēķinu ieejas datus. Taču, hei! Man veicās ar to, ka pagājušā gada decembrī Padomē spējām nopublicēt mūsu pirmo ilgtspējas ziņojumu, un lai neveidotu putru, ņemu aprēķinos tieši šos datus (kur strādājām ar pensiju un veselības izdevumu aplēsēm jeb to palielinājums jau ir iekšā aprēķinos, 9.tabula).

Pirmkārt, jau šodien smeķis radās brīdī, kad vēlreizīt mums atgādināja, ka primārās bilances celtspēja un parāds J ir cieši saistīti, un otrkārt, arī to, ka ekonomikā periodi mijas, kuros procentu likmes ir gan mazākas, gan lielākas par ekonomikas augsmi. Ja procentu likmes aug straujāk par ekonomiku, tad parāda līmenis automātiski pieaug. Šeit zemāk gan tabula, gan attēls, kur redzama tā visvienkāršākā algebriskā sakarība, un tendence ir acīmredzama.

Vēl otri nelieli aprēķini bija ar nākamo mērķi – spēt samazināt parādu. Piemēram, līdz 20% no IKP. Pie tam pasniedzēja vēl to aicināja darīt ar sākotnējā gadā nofiksētu vajadzīgo primārās bilances līmeni. Latvijas gadījumā neizdodas aizvilkt līdz 20% mērķētajā gadā (2028.gadā) ar 1,5% ikgadējo pārpalikumu. Taču progress ir acīmredzams. 2028.gadā parāds šādu pūļu gadījumā ir vien 24,1% no IKP. Jā, Jūs pareizi teiksiet, tā atkal ir pagaidām tikai sausa aritmētika.

Taču – gribētos tai spēlēt par labu, jo primārā bilance ar pārpalikumu nemaz nav tik neiespējama, un Latvijas budžeta veidotāji to ikreizīt labi spēj, jo par parādu maksājam apmēram 1% no IKP. Tomēr mums vienmēr izdodas atrast attaisnojumu papildu tēriņiem izdevumu pusē, un tas ir tas, kas bojā bildi jeb iespējas sagatavoties nākamām krīzēm.

Ar sveicieniem,

parāda grafomāne Dace

Vēsturiskie un šībrīža parādi - vai samazinās?

Kas man šovakar sakāms fiskālās disciplīnas jomā? Tik tas, ka baudu mācības Vīnes institūtā par fiskālo ilgtspēju. Šodien guvu vismaz pāris grūdienus pārliecināties, kā īsti ir ar parādu, t.sk. Latvijas.

Lekcijā skrēja garām šāds Starptautiskā valūtas fonda attēls (sk. zemāk), un man bija jautājums, uz kuru gan pasniedzēja teica, ka labs jautājums J bet jārauga būs vēlāk to papētīt. Mans jautājums bija, kā izskatās parādi nominālajās vērtībās. 

Jo arī Padomē mums ir bieži diskusijas, ka ir labi aplūkot parādu arī absolūtajās vērtībās, ne tikai relatīvajās, mērot pret iekšzemes kopproduktu. Ko tas manuprāt liecina? Ir tā, ka ekonomikas augsme rit ar viļņiem, bet kopumā arvien aug, un arī inflācija ir gana jestra laiku pa laikam, un abi šie faktori spēj radīt sajūtu par parādu samazināšanos, jo parādu līmeņi pret IKP dažādos laikos ir bijuši spējīgi samazināties.

Taču, ja uzmet aci – tad ar parādu nomināliem nemaz nav tik raiti. Piemēram esmu paņēmusi vien dažas valstis (ASV, Lielbritānija), jo jāatzīst, ka tik viegli senās vēstures parādi absolūtajās vērtībās neguļ.

Pa kreisi ir Lielbritānijas parāds % no IKP, un pa labi attēls ir ar Lielbritānijas parādu absolūtajās vērtībās (milj. mārciņu).

                        

Šeit pa kreisi ASV parāds % no IKP, un pa labi attēls ir ar ASV parādu absolūtajās vērtībās (milj. dolāru). 

Ko varu te teikt secinot? Parāds nekādi nav brālis un būtu jāspēj šo apjomu mazināt ne tikai relatīvās vienībās, bet arī absolūtajās. Īpaši jau ņemot vērā izaicinājumus ap demogrāfijas tendencēm. 

Latvijas gadījums man deva nelielu apstiprinājumu otrajam šodienas "grūdienam", ka fiskālās ekspansijas periods neveicina parāda spēju samazināties. Diemžēl kā redzam Latvijai un arī Kiprai ir cikliska ekspansija un spēcīgāka nekā vidēji citām ES valstīm (sk. zemāk attēlu pa kreisi. Attēls no nesenā Eiropas Fiskālās padomes ziņojuma). Tas noteikti papildus neveicināja pēdējos divos gados Latvijas spēju samazināt parādu (sk. zemāk attēlu pa labi). 

Ja mazliet vēl "patulkoju" sevis uzrakstīto, tad ar fiskālo ekspansiju te bija domāts tas, ka mūsu budžeta bilances pārmaiņas nav uz vēlamo pusi, t.i. neskatoties uz to, ka ekonomika silst, mēs nespējam mazināt izdevumus un sabalansēt budžetu. Par piemēru attēlā pa kreisi arī redzam, ka Igaunija un Lietuva savu budžetu bilances veido labāk. 

Tie bija tie divi "grūdieni" šodien... (i) parāds nominālās vērtībās pret parādu procentos no IKP un (ii) fiskālās ekspansijas ietekme uz parāda nespēju samazināties. Atbilde par parādu samazināšanos paliek gaisā - jeb vairāk nē, nekā jā. Ceru mācībās rast vairāk atbildes, kā to vērtēt, kā mērīt un ... kā tomēr raudzīt samazināt.

  

Ar sveicieniem,

Dace

2017. gada reālā IKP prognoze un faktiskā izpilde – prognožu noviržu novērtējums

Līdz ar 2018.gada februāra makroekonomisko prognožu, ko izstrādā Finanšu ministrija, saskaņošanu, Fiskālās disciplīnas padome pirmo reizi pauda viedokli par nepieciešamību arī Latvijā uzsākt izstrādāt un publicēt izvērstu makroekonomisko prognožu izpildes novērtējumu analīzi, ar mērķi samazināt nenoteiktības fiskālās politikas plānošanā, un kā tas ir noteikts arī direktīvā par prasībām budžeta ietvariem.

Kā zināms, makroekonomikas prognoze ir pamatā budžeta izstrādei, tā aptver virkni rādītāju un novirzes to reālā izpildē ietekmē turpmāku valsts budžeta plānošanu. Makroekonomisko prognožu noviržu analīze ir nozīmīga prognožu precizitātes uzlabošanā, to pierāda arī lielais skaits valstu, kas šādus izvērtējumus jau veic, starp labās prakses piemēriem minamas tādas valstis kā Lielbritānija, Zviedrija, Spānija, Somija.

Kā liecina dati par 2017. gada prognozētā un faktiskā reālā IKP pieauguma komponentēm, privātā patēriņa pieaugums Latvijā salīdzināmajās cenās par 1,7 procentpunktiem pārsniedza prognozēto – attiecīgi tā devums reālajai IKP izaugsmei bijis par 2,6 procentpunktiem lielāks. Šis privātā patēriņa pieaugums balstījās uz preču un pakalpojumu importu – par to liecina šī rādītāja negaidīti lielā izaugsme – 9,2% ikgadējais pieaugums, turklāt tas ir par 4,1 procentpunktu lielāks kā prognozēts.

Fiskālās disciplīnas padomes rīcībā nav pietiekami garas datu laika rindas, lai izvērstu makroekonomisko prognožu precizitātes analīzi, ņemot vērā salīdzinoši neseno sadarbības ar Finanšu ministriju uzsākšanu (kopš 2016. gada pavasara). Taču ir skaidrs, ka šādu IKP komponenšu ikgadēja analīze sniegtu izpratni, vai, piemēram, kādas no IKP komponentēm prognožu novirzes ir sistemātiskas, t.i. ik gadu faktiskā izpilde pārsniedz (vai nesasniedz) prognozētās vērtības.

Vienlaikus, papildus šāda līmeņa summāro makroekonomisko rādītāju analīzei, makroekonomikas prognožu noviržu novērtējumā būtu nepieciešams padziļināti analizēt arī tādu pieņēmumu izpildi kā prognozētās demogrāfiskās, darbaspēka tirgus, produktivitātes izmaiņas, izmaiņas algu fondā un mājokļu cenās u.c.

Ar sveicieniem,

Agnese

SIA "Ernst & Young Baltic"