Risku deklarācijas revīzija un vēl arī nedaudz par parādu (šoreiz - prognožu novirzēm)

Šodien turpinājām parādu ķidāšanu. Vai nav lieliski? Dienas pirmā pusē gājām cauri fiskālajiem riskiem (jo tie beigās tiek finansēti uz parāda rēķina), un otrajā dienas pusē mācījāmies pildīt parāda ilgtspējas novērtējuma tabulas. Otrajam darbam vēl tālu līdz kādam cienījamam rezultātam, bet pie pirmā gan gribās pakavēties. It īpaši, ka palielīju Latviju par to, ka tai ir šāds fantastisks instruments – fiskālo risku deklarācija. Tas tiešām ir fiskālās disciplīnas instruments, kas sastopams vien ļoti fiskāli disciplināri (un arī pārskatāmībā un caurspīdīgumā) spējīgās valstīs. Teicu, ka Latvijas valdība ir sen jau spējīga uz šo lielisko instrumentu, un katru gadu ieceno šo vajadzīgo rezerves buferi valsts budžetā (0,1% no IKP). Klātesošajiem neteicu kritiku, taču šeit gan gribētos būt daudz kritiskākai par šo instrumentu jeb precīzāk tā attīstību. Sekretariātā pavisam nesen kopsavilkām šādu ainu par katru no deklarācijā minētajiem riskiem. Tālāk jau spriediet paši – vai deklarācija attīstās vai tomēr drusku ir apstājusies savā progresā?

Izziņai: fiskālo risku deklarācija tiek pievienota ikgadējam budžeta ietvara likumprojektam. Tā top kopš 2014. gada un ir pieejama publiski par visiem gadiem: 2014., 2015., 2016. un 2017.gadu.

Pirmā grupa – kvantificējamie riski.

Valsts galvojumi. Valsts kases izcils roku un prāta darbs. Pirmā gadā viens no retajiem riskiem, kam noteikta precīza fiskālā ietekme. Otrajā gadā (2015.gadā) bija jau papildu apraksts par riska aprēķinu, aprakstīts uzraudzības process. Trešajā gadā sīkāk paskaidrota valsts galvojumu būtība. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Valsts aizdevumi. Arī Valsts kases izcils darbs. Apraksta progress teju tāds pat kā ar iepriekš minētajiem valsts galvojumiem, ar vienīgo atšķirību, ka 2015.gadā stājās spēkā jauni MK noteikumi, kas sekmēja riska uzraudzību un riska samazinājumu. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Riski labklājības nozarē. Pirmā gadā noteiktas četras fiskālo risku grupas, kā arī viens papildu risks (likviditātes). Otrajā gadā izņemta riska grupa, kas saistīta ar sociālo iemaksu palielināšanos. Trešajā gadā izslēgts riska faktors par inflāciju, kas var radīt sociālo izdevumu pieaugumu. Šajā pat gadā tiek atzīmēts, ka riskam ir asimetrijas kļūda, tomēr ilgtermiņam paredz simetriju. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Kārtējie maksājumi ES budžetā. Pirmajā gadā sakārtota riska metodoloģija – atspoguļoti gan plānotie, gan izpildītie maksājumi ES budžetā. Otrajā gadā sīkāk paskaidroti iemesli, kāpēc maksājumu izpilde var būt lielāka/mazāka par plānoto. 2016.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējuma pieejā. 2017.gadā tiek papildināta riska analīze, minot papildus divus faktorus, kas ietekmē iemaksas ES budžetā (ES budžeta grozījumi un Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji). Kā būs šogad?

ES finanšu instrumentu palīdzība. Pirmā gadā ļoti līdzīgi kā ar iepriekšējo fiskālo risku. Kopš 2015.gada nav būtisku izmaiņu novērtējumā, iespējams datu iztrūkuma dēļ. Kā būs šogad?

Valsts galvojums studiju kredītiem. Pirmajā gadā nofiksē, ka šim riskam netiks veidota fiskālā rezerve. 2015.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējuma pieejā. 2016.gadā sīkāk paskaidrota galvojumu statistika. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Kapitāls uz pieprasījumu. Pirmajā gadā nosaka metodoloģiju jeb uzrāda kapitālu uz pieprasījumu sadalījumā pa starptautiskajām institūcijām. Otrajā gadā sīkāk paskaidro riska iestāšanās iespējamību. Kopš 2016.gada gada nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Otrā grupa – nekvantificējamie riski. Padome tomēr ik gadu atgādina, ka arī visus turpmākos riskus var ļoti labi kvantificēt. Metodes starptautiski un tepat Latvijā (raugi – Valsts kases piemēru) labi pieejamas. Nav pamata teikt, ka viss ir kvalitatīvi novērtējams un ar to pietiek. Turpmākie riski bieži vien rada būtiskas turbulences valsts budžetu bilancēs.

Publiskās privātās partnerības projekti. Pirmajā gadā tiek norādīts, ka fiskālo ietekmi nav iespējams noteikt, netiek minēts neviens PPP projekts, tiek gan minēts, ka vajadzīgs nozīmēt atbildīgo institūciju par PPP risku pārvaldību. Otrajā gadā tiek sīkāk pamatots PPP projektu ieguvumi. Jau parādās viens PPP projekts. Vēlreizīt atgādinājums par to, ka ir jānosaka atbildīgā institūcija. Trešajā gadā tiek minēta informācija par PPP, kas 2015.gadā palielināja deficītu par 0,3% no IKP. Tiek minēts Ķekavas PPP projekts. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad? Kas ir tā viena atbildīgā institūcija par vecajiem, esošajiem un jaunajiem PPP projektiem?

Valsts (un pašvaldību) kapitālsabiedrības. Pirmajā gadā tiek akcentēt, ka katrai daļu turētājai iestādei ir jāanalizē finanšu riski. Otrajā gadā tiek atzīts, ka nav vēstures un tāpēc nav iespējas veikt fiskālo risku novērtējumu. Pazūd grafiks par prognožu novērtējumu. Trešajā gadā tiek faktiskā ietekme uz budžeta bilanci, taču natiek parādītas iepriekšējās prognozes. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Starptautisko tiesu un satversmes tiesas lēmumu izpilde. Pirmajā gadā tiek minēts viens no pastāvošajiem riskiem, taču otrajā gadā jau vairs nav ņemti vērā iepriekšējā gada nodomi. Trešajā gadā sīkāk aprakstīta ES tiesa un Satversmes tiesa un lēmumu ietekme uz valsts budžetu. Tiek minēts, ka parasti šo risku sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo neliels izdevumu apjoms. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Finanšu sektors. Šo risku iekļauj deklarācijā tikai kopš 2016.gadā, minot, ka tas ir zems un nav pamata tā kvantificēšanai. Sīkāk aprakstīts Parex bankas gadījums. 2017.gadā nav būtisku izmaiņu novērtējumā. Kā būs šogad?

Nodokļu reforma. Šo risku iekļauj 2017.gadā kā aktualitāti, nonākot pie teju ierasta secinājuma par riska simetriju.

Vēl kopumā par deklarāciju var minēt, ka otrajā gadā tika veikta risku vadības pilnveide un tika minēts, ka būtu jāapsver doma par makroekonomisko risku iekļaušanu. Trešajā gadā papildus tiek paskaidrots par simetriskajiem fiskālajiem riskiem un kāpēc šiem riskiem nodrošinājuma rezervi neveido. Deklarācija arī kļuva apjomīgāka un detalizētāka. Tika arī atspoguļots detalizēts makroekonomikas apskats.

Ar cerībām gaidām nākamo risku deklarāciju šogad un ļoti ceram, ka tā iekustēsies pēc zināma sastinguma iepriekšējā gadā.

Šo visu nevarētu referēt mācību semināra gaitā, vai ne? :) Padomes fiskālo risku eksperts Viktors Miglinieks šo novērtējumu šobrīd veido vēl lasāmākā formātā, un plānojam to iekļaut nākamajā uzraudzības ziņojumā. 

Vēl šodien pie riskiem bija iespēja drusku parēķināt saldai maizītei dažādas novirzes, un ātrumā uzmetot, kā izskatās Latvija ar to, kā ir spējusi prognozēt parādu. Tad... te zemāk pavisam vienkāršs attēls (pa kreisi), kur redzams, ka ir bijuši  gadi (2003.-2007. un 2011.-2014.), kad lielākoties bija prognozēts augstāks parāds, taču faktiskais rezultāts bija mazāks, un tāpat arī seko gadi (2008.-2010. un 2015.-2017.), kad ir otrādi – pirmās prognozes ir cerību pilnākas nekā vēlākais īstenojums dzīvē. Pa labi esošais attēls ir ierastāks, taču seminārā varēju pasmelties idejas, ka var paskatīt ilustratīvi arī šādi. Par 2018.-2010.gadu vēsture ir teikusi savu, kāpēc prognozes bija labākas, taču kāpēc neizdevās optimistiskās prognozes 2015.-2017.gadiem - jautājums paliek atvērts.

Ar sveicieniem,

Dace