Šodien turpinājām rēķināt un saprast, kā skatīties
uz parāda tendencēm. Likām kopā procentu likmi, kas saistās ar parādu, potenciālo
ekonomikas augsmi un primāro bilanci (primārā bilance ir budžeta ieņēmumi mīnuss
izdevumi, jeb vēl citiem vārdiem – primārā bilance ir tā, kurā netiek rēķināti iekšā ikgadējie procentu
maksājumi par parādu).
Ir jau tā, ka nav pateicīgi vienkārši atrast un paņemt
korekti visus vajadzīgos aprēķinu ieejas datus. Taču, hei! Man veicās ar to, ka
pagājušā gada decembrī Padomē spējām nopublicēt mūsu pirmo ilgtspējas ziņojumu,
un lai neveidotu putru, ņemu aprēķinos tieši šos datus (kur strādājām ar
pensiju un veselības izdevumu aplēsēm jeb to palielinājums jau ir iekšā aprēķinos, 9.tabula).
Pirmkārt, jau šodien smeķis radās brīdī, kad vēlreizīt
mums atgādināja, ka primārās bilances celtspēja un parāds J ir cieši saistīti, un otrkārt, arī to, ka ekonomikā periodi mijas, kuros
procentu likmes ir gan mazākas, gan lielākas par ekonomikas augsmi. Ja procentu
likmes aug straujāk par ekonomiku, tad parāda līmenis automātiski pieaug. Šeit zemāk gan tabula, gan attēls, kur redzama
tā visvienkāršākā algebriskā sakarība, un tendence ir acīmredzama.
Vēl otri nelieli aprēķini bija ar nākamo mērķi –
spēt samazināt parādu. Piemēram, līdz 20% no IKP. Pie tam pasniedzēja vēl to
aicināja darīt ar sākotnējā gadā nofiksētu vajadzīgo primārās bilances līmeni. Latvijas gadījumā
neizdodas aizvilkt līdz 20% mērķētajā
gadā (2028.gadā) ar 1,5% ikgadējo pārpalikumu. Taču progress ir acīmredzams. 2028.gadā parāds
šādu pūļu gadījumā ir vien 24,1% no IKP. Jā, Jūs pareizi teiksiet, tā atkal ir pagaidām tikai sausa aritmētika.
Taču – gribētos tai spēlēt par labu, jo primārā
bilance ar pārpalikumu nemaz nav tik neiespējama, un Latvijas budžeta veidotāji to ikreizīt
labi spēj, jo par parādu maksājam apmēram 1% no IKP. Tomēr mums vienmēr izdodas
atrast attaisnojumu papildu tēriņiem izdevumu pusē, un tas ir tas, kas bojā
bildi jeb iespējas sagatavoties nākamām krīzēm.
Ar sveicieniem,
parāda grafomāne Dace
