Kas man šovakar sakāms fiskālās disciplīnas jomā?
Tik tas, ka baudu mācības Vīnes institūtā par fiskālo ilgtspēju. Šodien guvu
vismaz pāris grūdienus pārliecināties, kā īsti ir ar parādu, t.sk. Latvijas.
Lekcijā skrēja garām šāds Starptautiskā valūtas fonda attēls (sk. zemāk), un man bija jautājums,
uz kuru gan pasniedzēja teica, ka labs jautājums J bet jārauga būs vēlāk to papētīt. Mans jautājums
bija, kā izskatās parādi nominālajās vērtībās.
Jo arī Padomē mums ir bieži
diskusijas, ka ir labi aplūkot parādu arī absolūtajās vērtībās, ne tikai relatīvajās, mērot pret iekšzemes kopproduktu. Ko tas manuprāt liecina? Ir tā, ka ekonomikas augsme rit ar viļņiem,
bet kopumā arvien aug, un arī inflācija ir gana jestra laiku pa laikam, un abi šie
faktori spēj radīt sajūtu par parādu samazināšanos, jo parādu līmeņi pret IKP dažādos
laikos ir bijuši spējīgi samazināties.
Taču, ja uzmet aci – tad ar parādu nomināliem
nemaz nav tik raiti. Piemēram esmu paņēmusi vien dažas valstis (ASV, Lielbritānija),
jo jāatzīst, ka tik viegli senās vēstures parādi absolūtajās vērtībās neguļ.
Pa kreisi ir Lielbritānijas parāds % no IKP, un pa labi attēls ir ar Lielbritānijas parādu absolūtajās vērtībās (milj. mārciņu).
Šeit pa kreisi ASV parāds % no IKP, un pa labi attēls ir ar ASV parādu absolūtajās vērtībās (milj. dolāru).
Ko varu te teikt secinot? Parāds nekādi nav brālis un būtu jāspēj šo apjomu mazināt ne tikai relatīvās vienībās, bet arī absolūtajās. Īpaši jau ņemot vērā izaicinājumus ap demogrāfijas tendencēm.
Latvijas gadījums man deva nelielu apstiprinājumu otrajam šodienas "grūdienam", ka fiskālās ekspansijas periods neveicina parāda spēju samazināties. Diemžēl kā redzam Latvijai un arī Kiprai ir cikliska ekspansija un spēcīgāka nekā vidēji citām ES valstīm (sk. zemāk attēlu pa kreisi. Attēls no nesenā Eiropas Fiskālās padomes ziņojuma). Tas noteikti papildus neveicināja pēdējos divos gados Latvijas spēju samazināt parādu (sk. zemāk attēlu pa labi).
Ja mazliet vēl "patulkoju" sevis uzrakstīto, tad ar fiskālo ekspansiju te bija domāts tas, ka mūsu budžeta bilances pārmaiņas nav uz vēlamo pusi, t.i. neskatoties uz to, ka ekonomika silst, mēs nespējam mazināt izdevumus un sabalansēt budžetu. Par piemēru attēlā pa kreisi arī redzam, ka Igaunija un Lietuva savu budžetu bilances veido labāk.
Tie bija tie divi "grūdieni" šodien... (i)
parāds nominālās vērtībās pret parādu procentos no IKP un (ii) fiskālās
ekspansijas ietekme uz parāda nespēju samazināties. Atbilde par parādu samazināšanos paliek gaisā - jeb vairāk nē, nekā jā. Ceru mācībās rast vairāk atbildes, kā to vērtēt, kā mērīt un ... kā tomēr raudzīt samazināt.
Ar sveicieniem,
Dace
