Valdības
deklarācijā ir nosprausts mērķis līdz 2020. gadam palielināt nodokļu ieņēmumus.
Ir uzsākts darbs pie nodokļu politikas stratēģijas izveides, taču ieņēmumus
primāri paredzēts palielināt, samazinot ēnu ekonomikas apmērus. 2016. gada
aprīlī Fiskālās disciplīnas padome sadarbībā ar sociālo pētījumu aģentūru
Latvijas fakti veica aptauju
par cilvēku attieksmi pret nodokļiem un nodokļu nomaksu. Iepazīstoties ar
aptaujas rezultātiem, man prātā ienāca viens sociologu ieviests jēdziens, bet es sākšu ar nelielu ieskatu rezultātos.
Mūsu
aptaujas rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas
iedzīvotāju piekrīt - nodokļi ir jānomaksā. Vēl jo vairāk – daudzi uzskata,
ka nodokļu nomaksa ir valsts iedzīvotāju pienākums. Īsumā – ja jautājums tiek
uzdots abstrakti, tad cilvēki saprot saikni starp nodokļiem un pienākumiem.
Apskatot
piezemētākas dabas jautājumus, atklājas interesanta un niansēta situācija.
Daudzi cilvēki ir saskārušies ar nodokļu nemaksāšanu. Kādam ir sanācis
norēķināties par pakalpojumu, nesaņemot čeku. Citam draugs cītīgi pastrādājis,
bet algu saņēmis aploksnē. Galu galā, arī pats tomēr neuzskata, ka,
norēķinoties par pakalpojumu, vienmēr jāsamaksā attiecīgie nodokļi. Īsumā – mēs ikdienā izejam uz kompromisiem un pieveram acis uz situācijām, kur
nesanāk samaksāt nodokļus.
Tajā pašā
laikā es atbildēs redzu, ka cilvēki vēlas, lai valsts rūpējas par iedzīvotāju
nodrošināšanu un medicīnisko vajadzību apmierināšanu. Mēs vēlamies augstas
kvalitātes izglītību, labus ceļus un drošības spilvenu gadījumā, ja ar mums
notiek, kas neparedzēts. Īsumā – cilvēki
Latvijā vēlas ko līdzīgu labklājības valstij.
Te gan
parādās zināma berze, lai neteiktu pretruna. Lai nodrošinātu plašu pakalpojumu
klāstu, labklājības valstis paļaujas uz augstiem nodokļu ieņēmumiem. Tas,
protams, nozīmē, ka iedzīvotājiem ir jābūt cītīgiem nodokļu maksātājiem un
saistību pildītājiem. Latvijā savukārt ir vērā ņemama ēnu ekonomika, un mūsu
aptauja norāda, ka cilvēku attieksme pret nodokļu nemaksāšanu un apiešanu ir
iecietīga. Protams, jāņem vērā arī tas, ka iedzīvotāji kritiski vērtē publisko
pakalpojumu kvalitāti un vietējo nodokļu sistēmu.
Šeit mēs
nonākam pie vecās idejas, kuru minēju sākumā.
Amerikāņu
sociologs Roberts Mērtons 20. gs. vidū ieviesa jēdzienu self-fulfilling prophecy. Galvenā ideja ir, ka noteikts situācijas redzējums
rada atgriezenisko saikni, kuras rezultātā minētais redzējums īstenojas. Īsumā
- cilvēku pieņēmumi ietekmē viņu rīcību. Bieži izmanto piemēru ar skolotāju un
skolēnu. Skolotājs pieņem, ka konkrētais skolēns ir talantīgs, tāpēc pieliek
papildu pūles, lai izkoptu skolēna talantu. Skolēna rezultāti ir lieliski, un
skolotājs uzskata, ka tas apstiprina viņa sākotnējo novērtējumu, lai gan
sasniegumu cēlonis ir skolotāja ieliktais darbs.
Sekas var būt
arī nejaukas. Baidos, ka Latvijas gadījumā tā varētu būt ar nodokļu
nemaksāšanu. 49% no mūsu aptaujas respondentiem domā, ka nodokļu nemaksāšana
Latvijā ir izplatītāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kādas tam ir sekas? Ja cilvēki pieņem, ka citi nodokļus
nemaksā, tas var ietekmēt viņu vēlmi turpināt spēlēt pēc noteikumiem, kas,
protams, situāciju tikai pasliktinās. Citiem vārdiem sakot - ja citi noteikumus
veiksmīgi ignorē, kāpēc man tos turpināt ievērot?
Rezumējot var secināt, ka cilvēku vēlme pēc augstas kvalitātes publiskajiem pakalpojumiem kontekstā ar salīdzinoši iecietīgo attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu norāda uz vajadzību izglītot cilvēkus par nodokļu nozīmi un stiprināt apziņu, ka valsts savas saistības pilda. Jāuzsver arī pozitīvie piemēri, lai neradītu nodokļu maksātājos apziņu, ka nodokļu apiešana un spēles noteikumu neievērošana ir izplatīta un vēlama.
Ar sveicieniem,
Emīls
