Pirmais solis
valsts budžeta plānošanas procesā ir ekonomikas attīstības prognozēšana
tuvākajiem gadiem, t.sk. iekšzemes kopprodukta pieaugums, inflācijas lielums
u.c.. Tas, cik daudz naudas valsts spēs iekasēt budžetā, ir tieši atkarīgs no
tā, kā attīstīsies ekonomika, respektīvi, cik aktīvi attīstīsies ražošana un pakalpojumi,
cik cilvēku valstī tiks nodarbināti utt..
Kad ekonomikas
attīstības prognozes ir veiktas, ir iespējams novērtēt, cik lielus nodokļu
ieņēmumus valsts būs spējīga gūt konkrētajā gadā pie konkrētā ekonomikas
attīstības scenārija – piemēram, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir tieši
atkarīgi no prognozētās ražošanas un pakalpojumiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis
un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – no nodarbināto iedzīvotāju skaita
utt..
Latvijas
ekonomikas attīstību prognozē vairākas vietējās un starptautiskās institūcijas.
Šoreiz apskatu Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas
fonda prognozes un to izmaiņas laika gaitā. Kā apskatāmo parametru ņemu
nominālā IKP pieaugumu – tieši nominālais IKP ir valsts budžeta plānošanai
svarīgākais makroekonomiskais indikators, jo, vispārīgi runājot, tas kalpo par
bāzi iekasējamajiem nodokļiem budžetā.
Saliekot
grafikos katras no minēto institūciju prognozēm, iegūstu šos līdzīgā izskata
attēlus.
Protams, tie
nav identiski, bet lielos vilcienos (šajā gadījumā to sanāk teikt pat visnotaļ
tiešā šī vārda nozīmē) līdzība ir neapstrīdama. Diemžēl Eiropas Komisija
nepublicē prognozes tālāk kā 2 gadiem uz priekšu, bet pieļauju, ka arī tai līkņu
turpinājumi būtu līdzīgi Finanšu ministrijas un Starptautiskā valūtas fonda
līknēm. Vismaz 2016. un 2017. gadiem līdzība ar pārējo divu institūciju
prognožu līknēm ir izteikta. Ko mēs no tā varam secināt?
Atkarībā no tā, vai skatām
grafikus horizontālajā vai no vertikālajā plāksnē, varam secināt divas lietas:
Horizontāli: prognozētājiem
labpatīk domāt par nākotni optimistiski. Turklāt optimisms visstraujāk aug jau nākamajam
tuvākajam gadam, t.i., gadam, kas seko aiz tekošā gada. Tātad, sanāk, ka tieši
šobrīd diez kas nav, bet jau pavisam drīz situācija uzlabosies un nostabilizēsies
jaunajā, uzlabotajā veidolā.
Vertikāli: pēdējā brīdī
prognozētāju viedokļiem ir tendence kļūt piezemētākiem tuvākajam prognožu
periodam. Kā redzams līknēs, 2016. gadam lēciens lejup no 2016. g. februāra
prognozes uz jūnija prognozi ir vislielākais, 2017. gadam šis lejupvērstais
lēciens ir mazāks, bet 2018. un 2019. gadiem – varētu teikt, nebūtisks. Tie
gaida 2017. gadu, lai varētu baudīt “brīvo kritienu” lejup.
Bet var jau būt (un cerams), ka es
kļūdos, un prognožu korekcijas samazinājuma virzienā turpmāk vairs nebūs
nepieciešamas.
Ar sveicieniem,
Elīna V.
