trešdiena, 2016. gada 15. jūnijs

Iecietība, kas mums dārgi izmaksā

Valdības deklarācijā ir nosprausts mērķis līdz 2020. gadam palielināt nodokļu ieņēmumus. Ir uzsākts darbs pie nodokļu politikas stratēģijas izveides, taču ieņēmumus primāri paredzēts palielināt, samazinot ēnu ekonomikas apmērus. 2016. gada aprīlī Fiskālās disciplīnas padome sadarbībā ar sociālo pētījumu aģentūru Latvijas fakti veica aptauju par cilvēku attieksmi pret nodokļiem un nodokļu nomaksu. Iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, man prātā ienāca viens sociologu ieviests jēdziens, bet es sākšu ar nelielu ieskatu rezultātos.

Mūsu aptaujas rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju piekrīt - nodokļi ir jānomaksā. Vēl jo vairāk – daudzi uzskata, ka nodokļu nomaksa ir valsts iedzīvotāju pienākums. Īsumā – ja jautājums tiek uzdots abstrakti, tad cilvēki saprot saikni starp nodokļiem un pienākumiem.


Apskatot piezemētākas dabas jautājumus, atklājas interesanta un niansēta situācija. Daudzi cilvēki ir saskārušies ar nodokļu nemaksāšanu. Kādam ir sanācis norēķināties par pakalpojumu, nesaņemot čeku. Citam draugs cītīgi pastrādājis, bet algu saņēmis aploksnē. Galu galā, arī pats tomēr neuzskata, ka, norēķinoties par pakalpojumu, vienmēr jāsamaksā attiecīgie nodokļi. Īsumā – mēs ikdienā izejam uz kompromisiem un pieveram acis uz situācijām, kur nesanāk samaksāt nodokļus.


Tajā pašā laikā es atbildēs redzu, ka cilvēki vēlas, lai valsts rūpējas par iedzīvotāju nodrošināšanu un medicīnisko vajadzību apmierināšanu. Mēs vēlamies augstas kvalitātes izglītību, labus ceļus un drošības spilvenu gadījumā, ja ar mums notiek, kas neparedzēts. Īsumā – cilvēki Latvijā vēlas ko līdzīgu labklājības valstij.


Te gan parādās zināma berze, lai neteiktu pretruna. Lai nodrošinātu plašu pakalpojumu klāstu, labklājības valstis paļaujas uz augstiem nodokļu ieņēmumiem. Tas, protams, nozīmē, ka iedzīvotājiem ir jābūt cītīgiem nodokļu maksātājiem un saistību pildītājiem. Latvijā savukārt ir vērā ņemama ēnu ekonomika, un mūsu aptauja norāda, ka cilvēku attieksme pret nodokļu nemaksāšanu un apiešanu ir iecietīga. Protams, jāņem vērā arī tas, ka iedzīvotāji kritiski vērtē publisko pakalpojumu kvalitāti un vietējo nodokļu sistēmu.

Šeit mēs nonākam pie vecās idejas, kuru minēju sākumā.

Amerikāņu sociologs Roberts Mērtons 20. gs. vidū ieviesa jēdzienu self-fulfilling prophecy. Galvenā ideja ir, ka noteikts situācijas redzējums rada atgriezenisko saikni, kuras rezultātā minētais redzējums īstenojas. Īsumā - cilvēku pieņēmumi ietekmē viņu rīcību. Bieži izmanto piemēru ar skolotāju un skolēnu. Skolotājs pieņem, ka konkrētais skolēns ir talantīgs, tāpēc pieliek papildu pūles, lai izkoptu skolēna talantu. Skolēna rezultāti ir lieliski, un skolotājs uzskata, ka tas apstiprina viņa sākotnējo novērtējumu, lai gan sasniegumu cēlonis ir skolotāja ieliktais darbs.



Sekas var būt arī nejaukas. Baidos, ka Latvijas gadījumā tā varētu būt ar nodokļu nemaksāšanu. 49% no mūsu aptaujas respondentiem domā, ka nodokļu nemaksāšana Latvijā ir izplatītāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kādas tam ir sekas? Ja cilvēki pieņem, ka citi nodokļus nemaksā, tas var ietekmēt viņu vēlmi turpināt spēlēt pēc noteikumiem, kas, protams, situāciju tikai pasliktinās. Citiem vārdiem sakot - ja citi noteikumus veiksmīgi ignorē, kāpēc man tos turpināt ievērot?


Rezumējot var secināt, ka cilvēku vēlme pēc augstas kvalitātes publiskajiem pakalpojumiem kontekstā ar salīdzinoši iecietīgo attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu norāda uz vajadzību izglītot cilvēkus par nodokļu nozīmi un stiprināt apziņu, ka valsts savas saistības pilda. Jāuzsver arī pozitīvie piemēri, lai neradītu nodokļu maksātājos apziņu, ka nodokļu apiešana un spēles noteikumu neievērošana ir izplatīta un vēlama. 

Ar sveicieniem,
Emīls