Sākot priekšdarbus pie
Uzraudzības ziņojuma, iepazinos ar ESAO publikāciju par nodokļu sistēmām, kas
sekmētu iekļaujošu izaugsmi. Šo
publikāciju var uzskatīti par sava veida turpinājumu ESAO 2008. pētījumam par
nodokļiem un ekonomisko izaugsmi. Atšķirība ir tā, ka jaunajā publikācijā
tiek runāts par izaugsmi kontekstā ar vienlīdzību un taisnīgumu. Šādu izvēli
pamato novērojums, ka pēdējo desmitgažu laikā attīstītajās valstīs ir pieaugusi
nevienlīdzība. Jaunajos apstākļos tātad nodokļu sistēmas analīzei ir vēl
aktīvāk jāžonglē ar vienlīdzību, efektivitāti, taisnīgumu un izaugsmi.
Autori norāda, ka četri plaši
definēti principi ļautu valdībām augstākminēto darīt veiksmīgi.
Paplašināt nodokļu bāzi – ir ieteicams apsvērt vairāku nodokļu
atlaižu un izņēmumu atcelšanu, taču īpaša uzmanība būtu jāpievērš nodokļu
atlaidēm, no kurām visvairāk iegūst tieši bagātākā sabiedrības daļā. Šeit var
apsvērt arī taisnīgākus un efektīvākus veidus, kā kapitālu aplikt ar nodokļiem.
Stiprināt fiskālās sistēmas progresivitāti – rakstā uzsvērts, ka
ieteicams analizēt nodokļu sistēmu kā vienotu veselumu, nevis koncentrēties uz
atsevišķiem nodokļiem. Papildus progresīvām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
likmēm, uzmanība jāpievērš arī publisko pakalpojumu uzlabošanai (laba izglītības
sistēma un valsts finansēta veselības aprūpe), jo arī tie netieši pilda līdzekļu
pārdales funkciju. Sociālās apdrošināšanas finansēšana no IIN un nodokļiem, kas
skar patēriņu, kapitālu un nekustamo īpašumu, ļautu mazināt slogu uz cilvēkiem
ar zemiem ienākumiem, tādējādi stimulējot cilvēku spēju strādāt formālajā
ekonomikā.
Ietekmēt potenciālo nodokļu maksātāju uzvedību – kopumā tas nozīmē
stimulēt ēnu ekonomikas dalībniekus pāriet uz darbu formālajā ekonomikā, taču
ir arī citi faktori. Zemo algu saņēmēji var pāriet ēnu ekonomikā, reaģējot uz
nepārdomātām izmaiņām nodokļu sistēmā, tāpēc tās jāvieš uzmanīgi. Ēnu ekonomiku
var ierobežot arī, nodibinot ciešāku un uzskatāmāku saikni starp samaksātajiem
nodokļiem un ieguvumiem visas dzīves garumā. Būtiska uzmanība jāveltī arī nodokļu
sistēmas vienkāršošanai, jo pētījumi norāda uz sarežģītības negatīvo ietekmi uz
izaugsmi.
Uzlabot nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu – nodokļu apiešana
un nemaksāšana ir jāmēģina izskaust, taču jāuzlabo arī ieņēmumu dienesta
darbība. Ieņēmumu ievākšana būtu jāveic ar pēc iespējas zemākām izmaksām.
Nodokļu politika jāveido, balstoties uz ekonomikas struktūru, sabiedrības sadalījumu
dažādas ienākumu grupās, kā arī ņemot vērā sabiedrības attieksmi pret
nevienlīdzību. Jāuzlabo arī nodokļu statistikas un nodokļu politikas analīzes
kvalitāte.
Kā vienmēr pēc šādu rakstu
izlasīšanas, rodas sajūtu, ka viss jau kaut kur dzirdēts un labi sadzīvo ar “veselo
saprātu”. Redzēsim, kā turpmāk veiksies Latvijas valdībai, jo izaugsmi un
ekonomisko vienlīdzību veicinoša nodokļu sistēma ir arī mūsu mērķis.
Ar sveicieniem,
Emīls
