Starptautiskais salīdzinājums allaž ir lielisks instruments kā
apskatīties uz Latviju no malas. Salīdzinājums ar kaimiņiem ziemeļos allaž ir veselīgs. Ikreiz priecājos par BICEPS pētnieces Annas Zasovas Latvijas un
Igaunijas kvalitatīvajiem nodokļu jomas salīdzinājumiem. Šoreiz pētnieks Aldis
Austers ir apskatījis abās valstīs Padomei tik tuvo tēmu – budžets. Pētnieks šovasar arī
bija ciemos pie Padomes priekšsēdētāja uz detalizētu diskusiju par šiem
jautājumiem un ar prieku redzu arī pabeigtu pētījumu.
Rakstā ir lieliski saliktas visas trīs fāzes darbā ar budžeta veidošanu
– makroekonomikas ietvars, spēja noteikt un pieturēties pie prioritātēm un
noslēdzošā fāze – spēja novērtēt izdevumu efektivitāti. Šeit atkāpei, vērtējot
2016.gadu jāsaka, ka teorētiski visas trīs fāzes mūsu budžeta "elektrības
skapī" strādāja labi, bet – ja kritiski vērtē praktiskos rezultātus, tad –
tad atliek aicināt visus nākamgad strādāt vēl kvalitatīvāk pie budžeta visiem posmiem. Tomēr tiešām apsveicami ir tas, ka Latvijā
ir visas trīs fāzes vismaz "prātā". Šis gads bija pirmais, ka atkal tika
atjaunota budžeta bāžu pārskatīšanas prakse jeb noslēdzošais posms. Šogad gan visu šo labo darbu beigās sagāza nedefinētais dāvanu posms mūsu parlamentā. Dāvanu posmam un starpnozaru projektiem jābūt ietvertiem otrajā - kopējā prioritāšu noteikšanā un ievērošanā.
Pētījums precīzi atzīmē igauņu lielāku uzticību savai valsts pārvaldei,
kas rezultējas lielākā iekasēto nodokļu apjomā, atzīmē mazāku sabiedrības ienākumu nevienlīdzību un igauņu nerakstīto praksi par budžetu bez deficīta.
Ko gribētos, lai pētnieks rok tālāk? Ļoti gribētos sociālo budžetu
detalizētāku salīdzinājumu, vispārējo valdības dienestu detalizētāku
salīdzinājumu (jo mūsu abu valsts parādi būtiski atšķiras), valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrību pienesuma un ietvara detalizētāku salīdzinājumu. Gribētos atbildi uz jautājumu, kāpēc igauņi nevar atļauties brīvās nodokļu zonas. Aicinātu pētnieku arī datu izmantošanā ņemt tieši Eirostat pieejamos beidzamos
datus (tas nekas, ka tie ir par 2014.gadu, taču noteikti precīzāki). Izmantojot
valstu salīdzināmos datus (Eiropas kontu sistēma 2010 un arī pirktspējas
paritātes dati) ir tiešām vislabākais un precīzākais datu avots.
Paldies pētniekam par tēmas izvērsto redzējumu, kas gan rod kopīgo
starp Latviju un Igauniju, gan arī pamatoti atzīmē jau būtiski atšķirīgo.
Ar sveicieniem,
Dace
