Šodien Eiropas Komisija publicēja
kopsavilkuma ziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu 2016./19.gadam un par
Latvijas Nacionālo reformu programmu.
Pavasarī vērtējot Stabilitātes programmas
priekšlikumus, Fiskālā padome saglabāja tādu pat viedokli par veselības
reformas novirzēm kādu tā sniedza 2015.gadā, t.i. atturoties vērtēt reformu
kvalitāti, bet informējot, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas likums neparedz
tiešas atkāpes no likumā nospraustā budžeta deficīta apmēra šādai
strukturālajai reformai.
Eiropas Komisija bija pielaidīgāka (pamatojumu varējām lasīt arī nesen no jauna izdotajā rokasgrāmatā par fiskālajiem
nosacījumiem), un arī līdzīgi kā jau iepriekšējā gadā atbalstīja Latvijas
Valdības priekšlikumu. Deficīta novirze tika vērtēta pret Eiropas fiskālās
disciplīnas vienotajiem nosacījumiem (Māstrihtas kritēriji), un šogad Valdības
ierosinātajai novirzei jau bija iespējas Māstrihtas kritēriju robežās, t.i. ja
ne prasītie 0,5%, tad vismaz 0,1% deficīta "pagarinājums" 2017.gadam ir
atbalstīts.
Nav grūti prognozēt tālāko budžeta plānošanu….
Taču, vai veselības reformas dos ieplānoto ilgtspējas efektu un nākamajām
paaudzēm līdz ar to palīdzēs dzēst kādu daļu parāda? Lai to atbildētu,
rudenī būs jāskaita ne vien cāļi, bet arī jāredz konkrēti veselības nozares
plāni (ar fiskālo ietekmi), lai vēlāk varam pārliecināties, vai Valdības
apņemšanās tiek īstenotas kā iecerēts.
Ar sveicieniem,
Dace
