Trešais video sērijā par Latvijas skaitliskajiem
fiskālajiem nosacījumiem, izmantojot MS Excel tabulas.
Turpinājumā video
skripts:
Trešais skaitliskais nosacījums, kas ir Latvijas rīcībā,
ir pārmantojamības nosacījums. Jāsaka, ka tas ir visvienkāršākais nosacījums –
vismaz pēc aritmētiskajām darbībām visvienkāršākais. Šeit svarīgākais būtu
piefiksēt sākuma punktu, t.i. tieši precīzo informāciju, kas ir brīdī, kad tiek
pieņemts kārtējais vidēja termiņa budžeta ietvara likums.
Līdzīgi kā arī iepriekšējo divu – strukturālās bilances
un izdevumu pieauguma nosacījumu gadījumā – arī pārmantojamības nosacījums jau
savā nosaukumā pasaka galveno. Šis nosacījums rūpējas par to, lai tiktu
ievērots iepriekš pielīgtais – jeb mūsu Saeimā budžeta ietvara likumā nolemtais.
Taču – praksē nav tik vienkārši un arī šī nosacījuma
gadījumā, ir savas likumā noteiktās atkāpes. Neskatoties uz to, ka jāmanto
iepriekšējā likumā pieņemtais apmērs, dzīvē norit dabiskas korekcijas,
piemēram, mainās pieņēmumi par bezdarbnieku skaitu, pensionāru skaitu, jauno
māmiņu skaitu, valsts parāda maksājumu apmēru, ES budžeta iemaksu apmēru. Un
tas ir tikai pašsaprotami, ka šīs pārmaiņas jāpieskaita vai jāatņem no iepriekš
pieņemtajiem izdevumu apmēriem.
Juridiski tas ir precīzi noteikts Fiskālās disciplīnas
likuma 5. panta pirmajā daļā.
Kā tas izskatās fiskālās disciplīnas uzrauga praksē? Fiskālās
disciplīnas uzraudzības ziņojuma pielikumā ir MS Excel tabulas, kur ietverts
arī pārmantojamības nosacījums.
Pirmajā rindā redzam to skaitli, kas izriet no
iepriekšējā gada budžeta plāna. Šeit aizejam uz konkrētu budžeta ietvara likumu,
kur redzam noteikto apjomu, piemēram, 7 240,3 miljonus eiro –gan likumā,
gan arī šeit mūsu aprēķinu tabulā.
Otrajā rindā ir kopsumma, par kuru tiks precizēts
iepriekšējā gada skaitlis, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta
pirmās daļas apakšpunktiem.
Redzot blakus šīs divas kolonas – Finanšu ministrijas un
Fiskālās padomes skaitļus – Jūs varētu jautāt – kāpēc tās atšķiras? Jautājums
atkal ir vietā. Atšķirības veidojas no tā, kā tiek piefiksēts likuma
pieņemšanas brīdis. Diemžēl jau janvāra budžeta atskaites tabulas ietver
grozījumus, un ir svarīgi piefiksēt tieši to informāciju, kas izriet no
pieņemtā likuma.
Un tā – no Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmās
daļas izriet 10 šādi punkti:
1. Lielākai pārskatāmībai pirmais un otrais punkts, kas
attiecas uz sociālās jomas izdevumu pārmaiņām, ir izvērsts lielākā
detalizācijas pakāpē. Tātad – vispirms pamatbudžeta pozīcijas, kas skar sociālo
pabalstu un pensiju saņēmēju skaita pārmaiņas. Redzam aplēses, kā periodā kopš
likuma pieņemšanas ir mainījies – palielinājies vai samazinājies – valsts
sociālo pabalstu saņēmēju, izdienas pensijas saņēmēju, pensijas piemaksu
saņēmēju, bēgļu pabalstu saņēmēju un militārpensiju saņēmēju skaits.
2. Speciālā budžeta pozīcijas, kas skar pensijas un
pabalsta saņēmēju skaita, kā arī vidējā pabalsta apmēra pārmaiņas. Šajā punktā
svārstības parasti ir lielākas nekā pirmajā, jo iet runa par valsts pensiju
saņēmējiem, bezdarba un darba negadījumu pabalstu saņēmējiem, kā arī
invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstu saņēmējiem.
3. Pārmaiņas, kuras lielākoties diktē inflācija –
izmaiņas maksas pakalpojumu cenrāžos.
4. Ja periodā ir notikuši neplānoti izdevumi saistībā ar Satversmes 62. pantā noteikto (citiem vārdiem kara stāvoklis) vai kāda nelāga
dabas katastrofa. Līdz šim šajā punktā nav bijuši izdevumi. Vienlaikus šādas
ligas pieļauj arī iespēju atkāpties no bilances nosacījuma (šeit redzam atsauci
uz Fiskālās disciplīnas likuma 12. pantu).
5. Pārmaiņas, kas bijušas saistītas ar tiesu izdevumiem. Jāsaka,
ka arī šajā punktā nav bijuši ietverti izdevumi, kas zināmā mērā liecina par
to, ka šī joma līdz šim ir bijusi stabila un gana precīzi prognozēta jau
budžeta izstrādes procesā. Vienlaikus, protams, tiesu statistika ir publiski
pieejama tiesu datubāzēs un ļauj katram vērtēt šos izdevumus un to iespējamās izmaiņas.
6. Pārmaiņas, kas saistītas ar izdevumiem Eiropas
Savienības un starptautiskajos projektos.
7. Pārmaiņas valsts parāda apkalpošanā, kas ir Valsts
kases kompentences jomā, un tas nozīmē tikai centrālās valdības parādu,
neskaitot klāt, piemēram, pašvaldību parāda apkalpošanas riskus. Taču zinām, ka
pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājuma ierobežojumu ik gadu nosaka budžeta
likumā.
8. Pārmaiņas, kas saistītas ar iemaksām ES budžetā un citu
starptautisko sadarbību.
9. Šeit punkts, kas ļauj paredzēt izdevumus, ja rodas
kādi iepriekš fiskālo risku deklarācijā neapzināti fiskālie riski vai arī
iespējams tādi, kas nav pietiekamā mērā novērtēti un kvantificēti, kā piemēram,
publiskās privātās partnerības projektu vai banku risks.
10. Pārmaiņas saistībā ar izdevumiem normatīvo aktu pieņemšanas
jomā. Arī šajā punktā nav bijuši iepriekš fiksēti izdevumi.
Pārmantojamības nosacījumā vēl ir divi posteņi, kas tiek
piesummēti pie iepriekšējā gada izdevumu apjoma un kas nav tiešā veidā saistīti
ar valdības lēmumiem.
Pirmkārt, tie ir Eiropas fondu izdevumu izlīdzinātais
apmērs un, otrkārt, arī valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātie izdevumi
atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai metodoloģijai (pieejama šeit).
Un tā – ir iegūts pieļaujamais budžeta izdevumu apmērs
atbilstoši trešajam nosacījumam.
Pats pēdējais aprēķina punkts saistībā ar skaitliskajiem
nosacījumiem ir stingrākā nosacījuma izvēle. To redzam šī paša MS Excel pirmajā
tabulā katra uzraudzības ziņojuma pielikumā.
Pateicamies par Jūsu interesi un uzmanību.
Ar sveicieniem,
fiskālo nosacījumu grafomāne Dace
P.S. Šeit ir arī pieejams iepriekšējais emuāra ieraksts
2016.gadā par pārmantojamīabs nosacījumu.
