Kā katru gadu, arī šogad došos atpakaļ uz savu skolu. Ar ko vēlētos šoreizīt uzsākt sarunu ar skolēniem? Iespējams, ka sarunas sākums būtu labs ar to, ka pārrunājam, kas ir valsts –
1) budžets – finanšu plāns gadam, kurā noteikti valsts ieņēmumi un izdevumi konkrētiem mērķiem;
2) budžeta disciplīna – piesardzīga un apdomīga rīcība ar valsts līdzekļiem, nepieļaujot pārsteidzīgus lēmumus un tēriņus, ko nevar atļauties;
3) (mūsdienu) budžeta ilgtspēja – nodrošināt valsts kārtējos (ikdienas) izdevumus un veikt nodokļu iekasēšanu tā, lai valsts parāda apjoms neuzliek (nesamērīgu) slogu nākamajām paaudzēm.
Redzēs, kur tālāk aizies saruna, jo gribētos parādīt to, kādi esam un kā varētu būt vēl labāki. Protams, no budžeta disciplīnas raugoties. Jā, jā šeit tā vienkāršā patiesība, ka mums Fiskālās disciplīnas likums nosaka konkrētu budžeta deficītu (-0,5% no IKP), bet praksē mums teju katru gadu ir kāds iemesls, lai deficīts būtu brangāks. Zinu, ka bērni piekritīs, ka dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina nav lāgā, lai arī iemesli tēriņiem tiek labi pamatoti. Par to kā gāja īsi teikšu pēc tam.
Ar sveicieniem,
Dace
