Fiskālie nosacījumi: stāsts sākas

Eiropas budžeta pakts ar tam pakārtoto divpaku parādās kā jauns vilnis senā jūrā. Fiskālie nosacījumi nav jaunums. Skaitliskie fiskālie nosacījumi vai vēl konkrētāk – komplicēti skaitliskie fiskālie nosacījumi – tie gan ir jau pēc finanšu krīzes novitāte. Apzināta novitāte, jo pasaules makro-fiskālais organisms pareizi un pamatoti uzskatīja, ka jābūt veidam, kā – kaut vai ar sankcijām – spēt kritiski turēt budžeta disciplīnu labos laikos, lai būtu, kur pasmelties, kad pienāk krīze (kas ir neatņemama sastāvdaļa jebkuras valsts ekonomikas ciklos). Lai man pašai kļūtu skaidrāks, par ko runāju, jāpiedāvā raksta autoru kolektīva minētā definīcija tam, kas ir fiskālais nosacījums – un tas ir ilgstošs fiskālās politikas ierobežojums, izmantojot skaitliskus robežlielumus budžetam.

A fiscal rule imposes a long-lasting constraint on fiscal policy through numerical limits on budgetary aggregates.

Schaechter et al (2012: 5)

Lieliski, ka autori uzreiz arī aizķer to apstākli, fiskālie nosacījumi ir ne tikai skaitliski, bet arī procedurāli (lai atceramies kaut vai kā piemēru Latvijas centienus ievērot likumu un paredzēt fiskālo rezervi; to, ka pašvaldībām ir aizņēmumu griesti u.tt.). Autori prātīgi atzīmē, ka fiskālo nosacījumu loma ir būtiska gan gadskārtējā budžetā, gan vidēja termiņa budžeta plānošanā, gan starppaudžu solidaritātē (nepalielinot parādu). Taču tas, kas tiek mainīts katru gadu nav fiskālais nosacījums!

Thus, medium-term budgetary frameworks or expenditure ceilings that provide multi-year projections but can be changed annually are not considered to be rules.

Schaechter et al (2012: 6)

Fiskālie nosacījumi tiek piesaistīti tādiem budžeta agregātiem kā deficīts, parāds, izdevumi vai ieņēmumi, vismaz centrālās valdības līmenī.

Par parāda nosacījumu. Saistībā ar Latviju uzreiz iekrita tas, ko autori saka – ka nosacījums kā tāds nepalīdz zem-limita gadījumos, jo parāda nosacījums nedod virzienu, kā vērtēt esošo līmeni. FDL guļ šis nosacījums (60%)  un pagaidām nemērām (jo esam zem šī limita). Bet tas jau cits stāsts.

Par bilances nosacījumu. Atkal prāts par Latviju. Laikam tāpēc, ka 4.maijs tepat vien. Labāks esot strukturālās bilances nosacījums, jo ietver ekonomiskās stabilizācijas mehānismu. Smalki! Un labi! Bilances nosacījums būtībā pēta, kā mums iet ar... mūsu bilanci – tā saukto primāro bilanci, kas būtībā vienkārši nozīmē budžeta ieņēmumus mīnus izdevumus. Te neskatās uz parāda procentu maksājumiem. Un strukturālā bilance savukārt piemet klāt ekonomikas ciklu.

Par izdevumu nosacījumu. Jau pēc nosaukuma skaidrs, ka skatās tikai uz izdevumiem. Kādiem? Ja pareizi saprotu autorus, tad tikai uz tiem, kurus var ietekmēt valdība. Izdevumu nosacījums liek noņemt no kopējiem izdevumiem cikliski sensitīvos maksājumus, piemēram, bezdarba pabalstus. Citi autori gan paģēr vēl vairāk. Bet.. tas jau ir cits stāsts. Autori atzīmē, ka esot labi kombinēt kopā ar parāda un bilances nosacījumu. Jā! Arī to Latvija dara!

Par ieņēmumu nosacījumu. Arī šeit nosaukums palīdz nojaust – ies runa par ieņēmumiem. Griesti – ja grib ierobežot nodokļu slogu, sliekšņi – ja grib veicināt ieņēmumu iekasēšanu. Autori atzīst, ka šis nosacījums ir liels izaicinājums, jo esot tieši atkarīgs no ekonomikas cikla. Taču līdzīgi kā izdevumu nosacījums, palīdz regulēt valdības [budžeta] apmēru. Latvijā netiek piemērots.

Autori iziet vēsturisko ceļu, un uzzinu, ka pirmie skaitliskie nosacījumi bija vēl 1947.gadā (Japānā), labi tiek skaidrotas izmaiņas saistībā ar Eiropas likumu “pakām”, citu pasaules savienību centieni. Attīstības valstīm autori rekomendē izvēlēties vienkāršākus nosacījumus.

Some regional differences regarding the types of fiscal rules persist. In particular, debt rules are the predominant national rules for low-income countries, possibly reflecting institutional weaknesses that would complicate, for example the implementation of expenditure rules. Budget balance rules that account for the economic cycle are still more prevalent in advanced than emerging economies. Even for the former country group, pinpointing the output gap is challenging but even more so for economies that still undergo structural changes. Thus, emerging economies with budget balance rules that account for the cycle tend to use thresholds of actual economic activity rather than an output gap concept.

Schaechter et al (2012: 16)

Autori piedāvā īsu, labu “rokasgrāmatu” par to, kas nepieciešams, lai ieviestu fiskālos nosacījumus savā valstī – atbilstoši likumi; sapratne, uz kādiem budžetiem attieksies; uz kādiem fiskālajiem rādītājiem attieksies; izņēmuma gadījumu apraksts (tam veltīts vienas lapas pielikums ar valstu dažādību); automātiskie korekcijas mehānismi un vajadzība nodibināt neatkarīgu fiskālo iestādi. Nedrīkstot arī aizmirst par šo nosacījumu ieviešanas mehānismu, t.sk. monitoringu.

Pēc lasītā varētu tālāk padomāt, kā caurspīdāk redzēt, kas notiek ar fiskālo nosacījumu ievērošanu budžeta izpildes gaitā. Tad nebūtu brīnums, kāpēc otrais un trešais vidēja termiņa budžeta gads ir tik mainīgs. Ja tas būtu caurspīdīgi, tad tā jau būtu pusbēda.

Ar sveicieniem,

Dace